Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas deputāti emocionāli debatē par paredzamo pāreju uz mācībām tikai valsts valodā

Saeima ir noskaņota turpināt darbu pie izglītības reformas, atbalstot arī iepriekšējā parlamenta plānus pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Reformai gan joprojām ir aktīvi kritiķi, kuri to apstrīd arī tiesā.

2019. gada 5. februārī 20:04

Mazākumtautību jaunieši latviešu valodu pieprot daudz labāk nekā viņu vecāki, tomēr joprojām aptuveni 20% no viņiem savas valsts valodas zināšanas atzīst par vājām. Šis pamatojums, ko Izglītības ministrija piesauca, ieviešot pārēju uz mācībām tikai valsts valodā, arī otrdien bija galvenais arguments, ar kuru ministrija par reformas nepieciešamību centās pārliecināt arī jaunās Saeimas deputātus. Turklāt, beidzot skolu, arvien vairāk skolēnu paši izvēlējās kārtot eksāmenus latviski.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Guntars Catlaks
Valsts izglītības satura centra vadītājs

Nu jau vairākus gadus vairāk nekā 90% jauniešu, beidzot 12. klasi, ir izvēlējušies kārtot eksāmenus valsts valodā latviski. Šī statistika ir bijusi viennozīmīga. Tā ir augusi desmit gadu laikā no 40 līdz vairāk nekā 90%.

No pagājušā mācību gada beigām šādas izvēles vairs nav – vidusskolas eksāmenus visi kārto latviski. Un turpmākajos trīs mācību gados visu mazākumtautību vidusskolu skolēniem pakāpeniski būs jāpāriet uz mācībām tikai latviski. Pamatskolēni no septītās klases latviski apgūs 80% priekšmetu, bet sākumskolas skolēni – pusi priekšmetu. Atsevišķi skolas varēs pasniegt ar dzimto valodu, kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus mazākumtautību valodā. Tomēr, tāpat kā iepriekšējā parlamentā, arī šajā Saeimā valodu reformai ir nikni pretinieki, piemēram, Nikolajs Kabanovs (“Saskaņa”), kurš reformu uzskata par politisku un pedagoģisku kļūdu.

“Valsts valoda vidusskolā nozīmē neizbēgamu mācīšanās kvalitātes kritumu matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Skolotāji būs spiesti tērēt lielāko daļu laika termiņu skaidrojumam, jo latviešu valodas zināšanu līmenis skolēniem var būt dažāds. Viena lieta ir apgūt valodu, bet cita lieta ir uztvert sarežģītu zinātnisku informāciju,” norāda Kabanovs.

Viņa viedoklim gan Saeimas komisijā neviens nepievienojās. Deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) gribēja zināt tieši pretējo – vai pēc 2023. gada, pārejot uz mācībām tikai latviski, beidzot tiks izbeigta oficiālā latviešu un mazākumtautību vidusskolēnu segregācija.

Marija Golubeva
Saeimas deputāte (“Attīstībai/Par!”)

Ja mēs latviešu valodā vidusskolā pasniegsim 100%, kāpēc mēs neveidojam uzreiz vienotas vidusskolas? Respektīvi, vidusskolas posms visiem skolēniem kopīgi. Ar iespēju atbalstīt mazākumtautības atsevišķā grupā. Viens skolotājs skolā to var nodrošināt. Tas jau neprasa ļoti lielus resursus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts ierēdņu atbilde uz to bija – jā. Vismaz formāli. Nekādi īpaši atbalsta pasākumi segregācijas izbeigšanai netiek plānoti.

“Mums nav un nebūs vairāk nākotnē vairs vidusskolu, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu. Visas skolas ir vienādas. Tas, vai bērni dažādās skolās būs nākuši no dažādām ģimenēm, to mēs nevaram ietekmēt, tā ir brīvprātība. Arī šodien mums ir Valsts ģimnāzijas, kurās ļoti liels skolēnu īpatsvars nāk no etniski citas tautības ģimenēm,” norādīja Catlaks.

Beigu beigās deputāti vienojās par izglītības reformu diskusijas turpināt vēl pavasarī. Pārliecinošs tautas kalpu vairākums gan nepauda nekādas bažas par tās pamatotību. Jāatgādina, ka reformas pretinieki to ir centušies apstrīdēt Satversmes tiesā, kura šo lietu plāno izskatīt 26. februārī.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma