Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Saeimas deputāti atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu pierobežā
Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir nemainīgi saspringta, un ārkārtējo situāciju būtu nepieciešams pagarināt, uzskata Valsts robežsardzē. Vienlaikus ne pastāvīgā, ne pagaidu žoga joprojām nav uz vairāk nekā 100 robežas kilometriem. Iepazīties ar situāciju klātienē devās Saeimas deputāti, vēsta TV3 Ziņas.
Skaties arī
No Baltkrievijas robežvalstīm tieši Latvijā visaktīvāk pēdējos mēnešus mēģina iekļūt nelegālie migranti, kuru atgādāšanu šurp organizējis Aleksandra Lukašenko režīms.
“Aizvadītās diennakts laikā tika novērsts 60 personu mēģinājums šķērsot robežu. Tās bija sešas personu grupas, no 7-12 cilvēkiem grupā, visi vīrieši.”
Līdz 10. februārim izsludinātā ārkārtas situācija robežsargiem ļauj atvairīt pilnīgi visus bēgļus, liedzot iekļūšanu Latvijā. Lai gan patlaban situāciju kontrolē, likumsargi uzskata, ka ārkārtas stāvoklis jāpagarina un par tā atcelšanu varētu runāt vien tad, kad nebūtu riska situācijai kuru katru brīdi pasliktināties.
Tevi varētu interesēt
“Nebūtu jābūt tādām tendencēm, ka jebkurā brīdi var gaidīt personu grupu, kura nelikumīgi mēģina šķērsot valsts robežu. Tas ir ļoti atkarīgs no politiskās situācijas Baltkrievijā,” norāda Kusiņš.
Iepazīties ar situāciju uz Baltkrievijas robežas un tās tuvumā esošajām pašvaldībām ieradās Saeimas deputāti, kuri ir pārliecināti par robežsardzes spējām, taču piekrīt, ka ārkārtas situāciju nepieciešams pagarināt.
“Tas priekšstats šobrīd ir tāds, ka valsts robežsardze ir izmantojusi likuma iespējas par robežas infrastruktūras izbūvi un tur tie procesi notiek ļoti ātri un paralēli. Mēs ceram, ka viņi apsteigs termiņus, kuros šai cietajai infrastruktūrai jābūt gatavai.”
Patlaban uz Baltkrievijas robežas ir vismaz 100 kilometru posms, ko nesargā nekāds žogs. Robežsargi atzīst – tuvojoties pavasarim un siltākam laikam, migrantu pieplūdums atkal varētu būtiski pieaugt, taču politiķi uzskata – sagatavošanās pastāvīga žoga būvniecībai notiekot gana raiti. Tomēr pagaidām, kamēr žoga nav, robežsardze ir gatava situācijas eskalācijai.
“Ja pavasarī gadījumā nāk palielinātas plūsmas kā Polijā, piemēram, tad robežsardzei ir konkrēti plāni. Tas, ko es redzēju, tiks nodrošinātas gan pūļa atturēšanas tehnoloģijas, mums ir arī ekipējums iegādāts robežsardzei, tā kā es domāju, ka tur tiks galā. Uzklausot šīs prezentācijas, mums nav bažu, ka mēs netiktu ar to galā,” uzskata Rancāns.
Krāslavas novada priekšsēdētājs pauda, ka zināms satraukums par iespējamo situācijas pasliktināšanos vietējiem ir un rudenī aktīvi saņemti ziņojumi arī par aizdomīgām cilvēku grupām. Tagad gan šāda informācija no vietējiem apsīkusi.
“Satraukums vienmēr, protams, ir. Pirmais jau satraukums, ka mums tādas kaimiņattiecības pēkšņi, jo daudziem ir radinieki, draugi paziņas vieni vienā robežpusē, otri – otrā.”
Krāslavas dome iekšlietu sektoram nodevusi lietošanā atsevišķas ēkas, tādēļ pārrunāts jautājums par to uzturēšanu, kā arī spriests par to, lai tuvējos novados nesamazinātu likumsargu, tostarp policistu, klātbūtni.
Robežsardze pauž pārliecību, ka pēdējā laikā neviens nelegālais bēglis nav nepamanīts šķērsojis robežu, jo no kaimiņvalstīm nav saņemtas ziņas par notvertiem likumpārkāpējiem, kas būtu nākuši no Latvijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
