Saeima 29. maiju pasludina par brīvdienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām

Saeima nolēma pirmdienu, 29. maiju, pasludināt par brīvdienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām.

“Labvakar! Labrīt būs vēlāk. Šķiet pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē tik vēlā stundā pulcējamies, nevis kādas krīzes, bet patiesi priecīga un saviļņojoša notikuma dēļ,” iesāka Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Lasi vairāk: “Populisma kalngals!” Cilvēki nikni par Saeimas nakts lēmumiem un sagaida haosu papildu brīvdienā

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS) teica, ka grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” mērķis ir likuma 1. pantā paredzēt jaunu svētku dienu – atzīmēt Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguvi. Atbildīgā komisija to atbalstīja, tad Saeima to atzina par steidzamu.

Bez ievērības palika opozīcijas paustās bažas, ka, tik novēloti lemjot par brīvdienas pasludināšanu, var rasties haoss.

Deputāts Gunārs Kūtris teica, ka svētku sajūtās, pacilājumā nevienam roka necelsies, lai balsotu pret, bet aicināja padomāt par to, kādā veidā ir nodrošināts, lai cilvēkiem līdz ar jaunās svētku dienas pieņemšanu nākamajā dienā nebūtu pārpratumu.

deputāts
Gunārs Kūtris (ZZS)

“Vai skolas darbosies vai būs brīvdiena? Vai bērnudārzi darbosies vai būs brīvdiena? Vai valdība ir padomājusi, kādā veidā ir nodrošināts, lai cilvēkiem nebūtu pārpratumu?”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Plašākas debates neizvēršot, likumu par svētku dienām Saeima mainīja dažu minūšu laikā. Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja 52 un atturējās trīs deputāti. Kopā sēdei bija reģistrējušies 56 deputāti.

“Likums ir pieņemts,” noteica Saeimas priekšsēdētājs, atskanot applausiem. Tādējādi Saeimā likumprojekts “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” visos lasījumos tika atbalstīts un 29. maijs tika pasludināts par brīvdienu.

Kā skaidro Saeimas priekšsēdētājs, spriežot, kā atzīmēt vēsturisko uzvaru, secināts, ka jāsvin uzreiz pēc hokejistu atlidošanas, nevis svinības atliekot uz citu dienu. “Teorētiski varēja, bet praktiski tas nozīmētu, kas šis pacēluma vilnis faktiski tiktu pirmdienā izbeigts,” sacīja Smiltēns. Brīvdienas noteikšanu viņš pamato ar to, lai svinībās varētu piedalīties arī jaunieši, nekavējot mācības, un reģionu iedzīvotāji.

“Rīdziniekiem jau viss ir labi. Rīdzinieks var izskriet uz stundu uz šo Brīvības pieminekli, bet cilvēkiem, kas dzīvo attālāk no Rīgas, viņi no sirds grib atbraukt un vienreiz mūžā ko tādu pieredzēt,” teica Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Sēde sākās tikai aptuveni sešas stundas pēc hokeja spēles beigām. Tā būtu sasaukta ātrāk, bet pagāja laiks, kamēr politiķi ar juristiem tika skaidrībā, ka brīvdienas izsludināšana ir Saeimas, nevis valdības ziņā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ziņa par to, ka [Ministru] kabinets nevarēs to izdarīt, pienāca daudz vēlāk, nekā spēle bija beigusies,” teica Smiltēns.

Pēc misēkļa atrisināšanas, sēdi sasauca nepilnās trīs stundās, ko Smiltēns uzskata par pārbaudījumu tam, cik operatīvi Saeima spētu reaģēt ārkārtas situācijā.

Izglītības iestādēs paredzētos eksāmenus neatceļ.

Tāpat, sabiedriskais transports Rīgā, par spīti brīvdienai, kursē pēc darba dienu grafika, sociālajos tīklos paziņoja Rīgas Satiksme.

Kā ziņots, Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Svarīgākā informācija par pasaules čempionātu, rezultāti, ziņas un turnīra tabulas meklējami šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm