tv3.lv

Kariņš: Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma

Komentējot kopējo drošības situāciju reģionā notiekošā Ukrainas kontekstā, Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, taču riski ir potenciālās bēgļu plūsmas, riski enerģētikas un kiberdrošības jomās, mediju pārstāvjiem otrdien atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka Latvijas valsts un valdība turpina aizstāvēt Ukrainas tiesības pašai noteikt savu likteni, un iestājas pret trešo pušu interešu sfēru sadalījumu, bet gan pastāv uz to, ka demokrātiskām valstīm kā Ukrainai ir jābūt pašām tiesībām noteikt attīstības virzienu bez trešo valstu iejaukšanās. Reaģējot uz Krievijas rīcību, valdībā izlemts piegādāt “Stinger” kā dāvinājumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem papildu militārajam ekipējumam, ko jau iepriekš nolemts uzdāvināt. Tāpat turpinās darbs pie dažādiem rīcības scenārijiem.

“Mūsu valstij nav tieša militāra apdraudējuma, esam daļa no NATO militārās alianses, mūsu valstī ikdienā un pastāvīgi uzturas dažādu NATO valstu bruņotie spēki ar tehniku, kas vingrinās un ir iesaistīti valsts aizsardzībā kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Mums arī šobrīd tiek šie spēki pastiprināti ar vērienīgām mācībām, kur tajā skaitā piedalīsies ievērojams skaits ASV karavīru un tehnikas. Tomēr ir iespējami citi riski ne tikai Latvijā, kas saistīts ar iespējamām bēgļu plūsmām, risku enerģētikas jomā un iespējamiem kiberdrošības riskiem. Mūsu dienesti strādā un gatavojas dažādākajiem scenārijiem,” pauda Kariņš.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) teica, ka Krievijas Valsts domes aicinājums Krievijas prezidentam atzīt par suverēnām valstīm tā saucamās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas ir absolūti nepieņemams. “Visticamāk, tas ir solis, lai testētu gan Rietumu vienotību, gan Ukrainu. Tas ir nepieņemams no starptautisko tiesību viedokļa. Mēs šo nosodām. Ja sekos noteiktas darbības no Krievijas izpildvaras, neapšaubāmi jārunā par attiecīgu sankciju iedarbināšanu līdzīgi kā tas bija Krimas gadījumā,” uzsvēra Rinkēvičs.

Pēc viņa teiktā, nepamet sajūta, ka atkārtojas astoņus gadus veci notikumi, kad parādījās “zaļie vīriņi” un Krimas Republika, lūdzot uzņemt to Krievijas sastāvā. “Vērojam notikumus ļoti rūpīgi un neapšaubāmi Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros aicināsim aktīvi rīkoties, ja Krievija pašpasludinātās republikas atzīs par neatkarīgām valstīm,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Viņš atkārtoti aicināja Latvijas valstspiederīgos nedoties uz Ukrainu vai izbraukt no tās, ja tur atrodas. “Aicinām mūsu cilvēkus patlaban izturēties atbildīgi pret šāda vieda spriedzi,” sacīja Rinkēvičs, piebilstot – ja situācija eskalēsies, Latvijai būs samērā ierobežotas, varbūt pat nebūs iespējas palīdzēt tur esošajiem valstspiederīgajiem.

Rinkēvičs teica, ka  aizvadītajās brīvdienās nedaudz virs 30 Latvijas valstspiederīgie ir reģistrējušies Ārlietu ministrijas konsulārajā departamentā. Ir bijuši daži zvani ĀM Konsulārajam deparatmantam, vēstniecībai, bet aktivitāte nav vērtējama kā ļoti augsta. Iespējams, nav ticības ļaunākajam scenārijam Ukrainā, tāpat daļa ir rezervējuši biļetes atpakaļceļam mājup vien šonedēļ.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komentējot iespējamās sankcijas, ārlietu ministrs informēja, ka līdz šim ES un NATO partneri runāja par gatavību dažādiem scenārijiem, tostarp pilnam iebrukumam vai “Krimai 2”. Lēmums par sankcijām tikšot pieņemts, ņemot vērā situāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm