tv3.lv

Rīgas apkaimju kustības kļūst spēcīgākas, bet biedrībām vajag savas telpas

Apkaimju kustībai jāturpina pierādīt, ka tas ir ļoti labs un jēgpilns veids, kā ieguldīt savu brīvo laiku un enerģiju, ka tas sniedz gandarījumu, – intervijā ”tv3.lv” teic Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.

Sarunas kopsavilkums:

  • Tuvāko dažu gadu laikā 70 līdz 80 procentos Rīgas būs sava apkaimes biedrība.
  • Pēdējā mēneša laikā saņemti divi jauni pieprasījumi, kuros pausta interese par iespēju dibināt apkaimes biedrības.
  • Apkaimju biedrību ietekme aug, tomēr līdz pilnai kapacitātei vēl ir kāds ceļš ejams.
  • Lai saskarsme ar biedrību sniegtu cilvēkiem pozitīvu emocionālu pieredzi, svarīgi, lai organizācijām būtu savas telpas.
  • Viena no Rīgas problēmām ir, ka proporcionāli daudz tiek ieguldīts centrā, kamēr galvaspilsētā ir apkaimes, kur vēl nav pievilkta kanalizācija.
  • Pašvaldības līdzekļi, kas piešķirti projektu realizācijai biedrībām, ir pilsētai ļoti labi ieguldīta nauda.

Apkaimju alianses galvenā sūtība ir palīdzēt apkaimju biedrībām. Kādam atbalstam šobrīd ir pievērsta jūsu uzmanība?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirmkārt, vēlamies panākt, lai apkaimju biedrības tiktu pie savām telpām. Tas ir svarīgi, ja gribam stiprināt apkaimju kustību. Tad ir būtiski, lai saskarsmē ar apkaimes biedrību cilvēki gūtu pozitīvu emocionālu pieredzi, lai viņi vēlētos tur atgriezties. Bet bez savām telpām biedrībai to ir grūti nodrošināt.

No gandrīz 40 galvaspilsētas apkaimju biedrībām savas telpas ir tikai dažām organizācijām. Biedrības dažkārt izmanto citas telpas, piemēram, bibliotēkās. Bet tās nav pastāvīgas telpas, kuras biedrība pilnvērtīgi un neierobežoti var izmantot savā darbībā.

Otrs būtisks virziens ir veicināt iedzīvotāju kopā darīšanas tradīciju, kas ir ļoti labs integrācijas mehānisms. Tas ir veids, kā panākt, lai cilvēki saprot, ka viņi ir uz viena viļņa, ka viņus interesē kopīgas lietas un viņi kopīgi dara lietas.

Jebkurā apkaimē ir ļoti dažādi domājoši cilvēki. Bet apkaimju biedrību būtība ir apvienot dažādos cilvēkus lietās, kas rūp visiem vai vismaz lielākajai daļai. Un arī šajā kontekstā jautājums par biedrības telpām ir nozīmīgs.

Arī “tv3.lv” publikāciju sērijā par apkaimju aktīvistiem iezīmējusies biedrību telpu problēma. Vai šajā jautājumā sagaidāt kādu pretimnākšanu no pašvaldības?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Skaidrs, ka pašvaldība pilnīgi noteikti nav gatava biedrībām piešķirt naudu telpu īrei. Mums arī nav tāda kultūra, lai iedzīvotāji samestu naudu apkaimes biedrības telpu īrei.

Māris Jansons
Rīgas Apkaimju alianses vadītājs

”Gribam aicināt domi, lai apkaimes biedrībām tiktu atvēlētas, piemēram, kādas nolaistas telpas, ar kurām pašvaldība īsti nezina, ko darīt. Mēs sakām: te ir iespēja nošaut divus vai pat trīs zaķus ar vienu šāvienu.”

Proti, pašvaldība konkursa kārtībā biedrībai piešķir telpas par likumā atļauto minimālāko nomas maksu. Uz pietiekami ilgu laiku, lai ir izdevīgi tajās ieguldīt. Un tālāk kopiena pati to telpu iekārto, organizē tur savus pasākumus, realizē dažādas idejas.

Biedrība tur var rīkot koncertus, seminārus, vai organizēt kādus sociālos pakalpojumus un realizēt citas idejas.

Rezultātā ar nelieliem pašvaldības līdzekļu ieguldījumiem tiek sakopts īpašums. Cilvēki paši iesaistās tā izveidē. Un, kad viņi paši iesaistās un rada to savu vietu, viņiem tas gandarījums ir neskaitāmas reizes lielāks, nekā vienkārši, saņemot gatavu. Tas emocionālais pienesums ir lielāks.

Mēs rosinām pašvaldību organizēt pilotprojektu ar kādām četrām piecām tādām vietām, kur apkaimju biedrības šādā ceļā iegūtu savas telpas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Un, kādas ir jūsu ieceres rīdzinieku kopā darīšanas prieka veicināšanai?

Tas vēl ir idejas līmenī. Piemēram, sanākot kopā domes struktūru pārstāvjiem un dažādu jomu pilsētvides attīstības ekspertiem, varētu nonākt pie priekšlikumiem, kur ir tādas vietas, kur iedzīvotāji var sadarboties ar pašvaldību, lai apkaimē realizētu kādas labas pārmaiņas. Piemēram, izveidot kādu publisku atpūtas vietu vai pastaigu taku kādā šobrīd novārtā atstātā vietā.

Proti, pašvaldība saka – jūs varat tur darboties, mēs jums atvedam granti, un tālāk rīkojiet talku. Rezultātā visi ir ieguvēji – iedzīvotāji gūst gandarījumu par paveikto un atpūtas vietu, pilsēta iegūst par vienu sakoptu stūrīti vairāk.

Jau pašlaik apkaimes attīstības biedrībām ir iespēja realizēt ieceres, piedaloties līdzdalīgas budžetēšanas konkursā.

Jā, bet atšķirība ir tā, ka uz šo konkursu ir tikai jāaiznes laba ideja. Ja tā tiek atbalstīta iedzīvotāju balsojumā, tālāk pašvaldība tur izdara visu par savu naudu.

Savukārt iepriekš minētās ieceres būtība ir veicināt tieši iedzīvotāju iesaisti idejas realizācijā, pašiem kopīgi darot.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šopavasar tik atklāts labiekārtotais Āgenskalna tirgus priekšlaukums. Tas ir tikai viens no apkaimēs jau realizētajiem līdzdalīgas budžetēšanas konkursu projektiem. Kā kopumā apkaimju biedrībās vērtē šī ideju konkursa norisi?

Šogad tajā tika ieviests jauninājums. Pirms ideju pieteikšanas apkaimju pārstāvjiem bija iespēja piedalīties darbnīcās un saņemt pašvaldības speciālistu konsultācijas par konkrēto ieceri un labākajiem tās realizācijas veidiem. Un te veidojās vērtīga mijiedarbība.

Līdzdalīgas budžetēšanas projekts ar katru gadu tiek pilnveidots – ar minētajām ideju darbnīcām šogad bija tāds lielāks izrāviens. Un atsauksmes par to tiešām bija labas.

Salīdzinoši nelielo apkaimju biedrības norādījušas, ka problēma ir pietiekamu balsu iegūšana iedzīvotāju balsojumā.

Māris Jansons
Rīgas Apkaimju alianses vadītājs

”Es pats, piemēram, pārstāvu biedrību ”Kundziņsala”, mēs ne reizi vēl neesam startējuši šajā konkursā. Gan tāpēc, ka apkaimē nav atbilstošu pašvaldības īpašumu, kur ieceres realizēt, gan tāpēc, ka savākt vismaz tūkstoti nepieciešamo balsu mums būtu liels izaicinājums, jo Kundziņsalā ir tikai 400 iedzīvotāju.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr, ja iepriekš piesakāmo projektu vērtības robeža bija 100 000 eiro, tagad tā ir pazemināta līdz 70 000 eiro. Un tas ļauj realizēt vairāk projektu, kā arī dod lielākas iespējas mazākām apkaimēm.

Nākamgad biedrība ”Kundziņsala”, iespējams, sadarbosies ar Sarkandaugavu, lai startētu kopā ar vienu projektu, kas interesē abām apkaimēm. Apvienot spēkus – arī tā ir iespēja.

Apkaimju biedrību vadītāji ir novērtējuši, ka alianse pārstāv apkaimju viedokli Rīgas domes institūcijās, kā arī nodrošina tām aktuālo informāciju par procesiem pašvaldībā. Kā aliansi uzņem pašvaldībā?

Praksē esam sapratuši, ka tieši informācija par to, kas notiek pilsētā, ir vērtīgākais, ko varam sniegt apkaimju biedrībām.

Bet viss nav tik gludi. Piemēram, informāciju par apspriežamajiem jautājumiem nereti  saņemam novēloti. Tas mums liedz iespēju iedziļināties jautājumā, bet, kā saka, velns bieži vien slēpjas tieši detaļās.  Ceru, ar laiku panāksim, ka informāciju saņemam savlaicīgi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mums jākļūst varošākiem un spējīgākiem. Apkaimju biedrības kļūst stiprākas, un aug to spēja ietekmēt procesus. Bet es teiktu, ka mums līdz tādai pilnai kapacitātei vēl ir kāds ceļš ejams.

Vai komunikācijā ar pašvaldību jūtaties kā līdzvērtīgi partneri?

Ne gluži. Piemēram, Pilsētas būvniecības padomē, kur mums ir tiesības izteikt viedokli, pēc tam tiek izziņota slēgtā daļa. Ko viņi tad lemj, es nezinu. Bet ir arī labā ziņa – reizēm redzu, ka mūsu viedoklis ir ņemts vērā.

Labi ir arī tas, ka notiek attīstītāju iecerēto projektu apspriešana ieceres stadijā, kurā piedalāmies arī mēs. Tad arī paši arhitekti reizēm noklausās kādas idejas, un saka: šī ir ļoti laba ideja, mēs to ņemsim vērā.

Tas nav tikai stāsts par attiecībām ar pilsētu, tas ir stāsts par platformu, kas tiešām sabiedrībai sniedz ieguvumus, kad kopā saliek dažādus viedokļus un kad dažādi cilvēki skatās uz vienu un to pašu problēmu, meklējot labākos risinājumus.

Startējot pēdējās domes vēlēšanās, partijas nāca ar tādu apkaimju attīstības karogu. Kā jūs vērtējat šīs domes realizēto apkaimju politiku?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šī dome apkaimju politikā, protams, ir spērusi ievērojamu soli uz priekšu. Tas arī nav nekāds brīnums – pieci vai pat seši apkaimju biedrību cilvēki ir domē, un lielākā daļa no viņiem ir domes koalīcijā.

Tas dod daudz. Redzu, ka pretimnākšana mums ir daudz lielāka, nekā bija iepriekš. To noteikti varu teikt par šī sasaukuma domes deputātiem. Ne gluži to pašu var teikt par pašvaldības ierēdņiem, departamentiem.

Māris Jansons
Rīgas Apkaimju alianses vadītājs

”Es teiktu, ka ierēdņi paši ir kā sava veida frakcija Rīgas domē, kurai ir arī savas intereses. Un viņi varbūt bieži grib, lai lietas notiktu tā, kā tās notiek, kur viņiem nav papildus jāiespringst un jāuzņemas papildus darbi.”

Bet kopumā virzība ir laba. Rīgas domes un NVO sadarbības memoranda padome man nupat ir uzticējusi gatavot ziņojumu par sabiedrības līdzdalību, uzrādot virzienus, kur vēl kaut ko šajā jomā var uzlabot. Tas būs liels darbs, jāaptver un jāizvērtē sadarbība ar visiem departamentiem.

Kas ir tās lietas, par kurām jau tagad zināt, ka noteikti iekļausiet šajā ziņojumā?

Noteikti aktualizēšu minēto jautājumu par savlaicīgu informācijas sniegšanu. Ir arī vairāki citi jautājumi, kas saistīti ar informācijas pieejamību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piemēram, attiecībā uz pašvaldības īpašumu pārdošanu. Mēs gribētu panākt, ka ir kaut kāds mehānisms, lai apkaimju biedrības var identificēt pašvaldībai piederošos gabalus, un izteikt viedokli vai lūgt nepārdot to, ja tas pēc trīs, desmit gadiem var noderēt apkaimes attīstībai.

Dažās apkaimēs ir ļoti grūta situācija – tās nevar piedalīties līdzdalīgas budžetēšanas projektā, jo tur faktiski nav pašvaldības zemes, kur atbilstošu ieceri varētu īstenot. No otras puses, dažkārt redzam, ka pašvaldība tirgo kādu zemes gabalu, kurš patiesībā būtu bijis ļoti piemērots šādai idejai.

Mēs varētu iet arī soli tālāk. Vērtīgi būtu, ja apkaimju biedrībām būtu pieejama arī informācija par to, ja kāds privātais tirgo savu gabalu, kur pilsētai ir pirmpirkuma tiesības, kur cena ir laba un ja vieta ir tāda, kas noderētu apkaimes attīstībai.

Jūs runājat par kopējām apkaimju biedrību lietām. Bet, kā alianse var palīdzēt kādai no apkaimei risināt gluži konkrētus jautājumus, kas rūp tās iedzīvotājiem?

Mēs sagaidām, ka apkaimes biedrības pašas risinās savas problēmas. Jo, kas tad ir apkaimju alianse – tie faktiski arī ir apkaimju aktīvisti, kas kaut ko dara savās apkaimēs, plus vēl veic šo brīvprātīgo darbu aliansē.

Māris Jansons
Rīgas Apkaimju alianses vadītājs

”Mēs nevaram apkaimju biedrību vietā izcīnīt cīņas. Mēs esam definējuši, ka palīdzam tad, kad tiešām ir kāda visiem ļoti svarīga lieta. Ja apkaimju biedrībām tas fundamentāls jautājums, tad alianse to risinās.”

Gadā ir dažas cīņas, kuras mēs esam gatavi izcīnīt. Mēs nevaram trīs Marsa parka cīņas izcīnīt vienlaicīgi.

Šīs domes laikā ir ieviesta arī pašvaldības gada dotācija apkaimju biedrībām 1000 eiro apmērā. Vai alianse cīnīsies par lielāku atbalstu?

Summa nav liela. Mēs noteikti ar laiku cīnīsimies par lielāku atbalstu. Bet gribam savākt statistiku un parādīt, cik efektīvi patiesībā tiek ieguldīta pašvaldības atbalsta nauda.

Piemēram, biedrība ”Kundziņsala” šos līdzekļus ieguldīja informatīvā stendā, radot vēl vienu vietu, kas izrotā pilsētu. Tur varam, piemēram, 11. novembrī nolikt svecītes, vai citkārt ziedus. Mēs to visu paveicām par 1000 eiro. Ja to darītu pilsēta, esmu pārliecināts, tā iztērētu trīs reizes vairāk naudas.

Un tādu projektu ir daudz. Tā ir pilsētai ļoti labi ieguldīta nauda, kas sniedz lielu ieguvumu. Un kāpēc gan šī nauda nevarētu būt lielāka.

Vienlaikus, esmu arī nedaudz piesardzīgs. Nav jau tā, ka ar naudu visu var atrisināt. Ja tā nauda būs pārāk liela, pastāv risks, ka parādās apkaimes biedrības, kas patiesībā nav nekādas apkaimes biedrības, bet grib tikai ”apgūt” naudu. Arī no tā ir jāpiesargās.

Viena no Rīgas domes koalīcijas partijām priekšvēlēšanu programmā solīja ieviest principu, ka 25% no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieguldīti konkrētās apkaimes attīstībā. Taču ideja buksē. Kā alianse uz to raugās?

Šo ideju ļoti atbalstu. Esmu arī interesējies, kas ar to tālāk notiek. Izrādās, ka šādam solim trūkst koalīcijas partneru atbalsta.

Manā skatījumā, tie 25% sākotnēji varbūt ir pārāk augsts slieksnis. Bet varētu sākt kaut vai ar 10% nodokļa ieņēmumu ieguldījumu apkaimē. Un šī patiešām arī varētu būt viena no lielajām lietām, par ko apkaimju alianse varētu iestāties.

Māris Jansons
Rīgas Apkaimju alianses vadītājs

”Šobrīd viena no Rīgas problēmām ir, ka ļoti daudz tiek ieguldīts centrā, kur dzīvo 15 – 20% rīdzinieku. Vismaz pagājušā gada dati liecina, ka vairāk nekā 50% pilsētvides uzlabošanai veltītās naudas saņēma centrs.”

Es saprotu, ka pilsētas centrā vajag vairāk ieguldīt, ka tur ir tūrisms un citas lietas. Bet tajā pašā laikā Rīgā ir apkaimes, kur vēl nav pievilkta kanalizācija.

Kā jūs vērtējat, vai pēc apkaimju biedrību veidošanās buma, kas bija vērojams pirms vairākiem gadiem, tagad šis process nav apsīcis? Un, ko alianse te var darīt?

Pēdējā mēneša laikā ir divi jauni pieprasījumi, kur pausta interese par iespēju dibināt jaunas apkaimes biedrības. Pandēmijas gados aktivitāte bija mazāka.

Bet jāsaprot arī, ka vieglāk aizsniedzamie augļi jau ir noplūkti. Nav jau vairs daudz tādu pietiekami lielu apkaimju, kur tā sinerģija var veidoties. Domāju, ka tuvāko dažu gadu laikā 70 līdz 80 procentos Rīgas būs sava apkaimes biedrība.

Ir dažas biedrības, kas laika gaitā palikušas neaktīvas. Reizēm pietiek ar to, ka biedrības līderis pēkšņi maina dzīvesvietu, lai tā aktivitāte apsīktu.

Ir apkaimes, kur vēl nav biedrību vai tās ir diezgan neaktīvas. Piemēram, Purvciemā tieši pirms pandēmijas sarīkojām pilsētplānošanas spēli, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti. Kaut kāds efekts jau tam bija. Bet nevarētu arī teikt, ka Purvciemā tagad ir ļoti aktīva apkaimes biedrība.

Mēs to visai maz varam iespaidot. Ir jāmainās mentalitātei. Apkaimju biedrībām ir jāturpina pierādīt, ka tā tiešām ir laba lieta. Ka tas ir ļoti labs un jēgpilns veids, kā ieguldīt savu brīvo laiku un enerģiju. Ka tas tiešām sniedz gandarījumu, ja ir panāktas konkrētas lietas apkaimes labā.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm