Latvijā ceturtdien, 20. janvārī, atminamies barikāžu laiku un atceres pasākumu zīmīgākais notikums Rīgā bija disidenta Gunāra Astras pieminekļa atklāšana iepretim Augstākās tiesas ēkai, ko gan mēģināja sabojāt trokšņojošu un svilpjošu “antivakseru” bariņš, novēroja TV3 Ziņas.
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru padomju vara tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā. Pēc atbrīvošanas no cietuma 1988. gadā Astra pēkšņi saslima un nomira, pēcnāves ekspertīzē neatkarīgi ārzemju speciālisti netika pielaisti. Mīklainie Astras nāves apstākļi radīja aizdomas, ka Valsts drošības komiteja (VDK) viņu noindēja, taču oficiāli pierādīta šī versija nav. Uz svinīgo pasākumu ieradušies Astras laika biedri, kas aktīvi pretdarbojās PSRS režīmam.
Jānis Rožkalns
disidents
“Liels prieks, bet gribētos piedzīvot, ka Gunārs Astra nekļūst par vajāšanas simbolu, bet gan kā latviešiem, kas aizstāv savu valsti, valodu. Šī ir latviešu valsts!”
Pasākuma atklāšanas runā Okupācijas muzeja direktore uzsvēra simbolisko pieminekļa vietu – pretim tiesas namam, kurā Astra 1983. gadā teica savu pēdējo vārdu.
“Stāvot viens, varonīgi pretī PSRS okupācijas varai. Viņš bija pārliecināts, ka mēs piedzīvosim šo dienu. Šeit, mūsu neatkarīgajā valstī, runājot latviešu valodā, vienīgajā valsts valodā Latvijā, Brīvības ielā.”
Tikmēr pie pasākuma vietas politiķu uzrunas nepacietīgi gaidīja pāris indivīdi, kuri te ieradās ar mērķi traucēt svinīgā pasākuma norisi. Tiklīdz Levits sāka runāt, atskanēja pamatīgs troksnis.
Egils Levits
Valsts prezidents
“Latvijas valsts, kuras atjaunošanas sapnim un ideāliem Gunārs Astra ziedoja visu savu dzīvi, pastāv jau vairāk nekā 30 gadu. Un tas, ka esam brīvā valstī, lielā mērā ir Gunāra Astras nopelns.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Visas Levita runas laikā daži sanākušie cītīgi pūta taurītes un svilpa. Policija neiejaucās.
Krietni asāk trokšņotājus uztvēra Tieslietu ministrs.
Jānis Bordāns
tieslietu ministrs (“JKP”)
“Savā ziņā man ir kauns un pazemojoši te stāvēt un dzirdēt, kā tautas daļa, kas ir apmāta un kuri acīmredzot ir okupantu pakalpiņi, vēlas izjaukt pasākumu, par kuru Gunārs Astra ir kritis un miris. Un es aicinātu visus cienījamos cilvēkus palūgt svilpējus cienījami aiziet no šejienes. Jūs savu “darbu” esat izdarījuši, un ļaujiet cienījamiem cilvēkiem izdarīt, ko vēlamies!”
Astras teiktais “Pēdējais vārds” 1983. gadā tiesā ir uzskatāms par drosmīgāko, atklātāko un izteiksmes ziņā spēcīgāko šāda veida daļēji publisko uzstāšanos. Daļu no tā šodien citēja barikāžu dalībnieku biedrības prezidents.
Renārs Zaļais
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents
“Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi, tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo grūto laiku.”
20. janvāris ir pasludināts par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Barikādes Rīgā sāka celt 1991. gada 13. janvāra vakarā, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku.
