tv3.lv

Pirmo reizi Latvijā top pētījums par sāls un joda lietojumu uzturā

Pirmo reizi Latvijā notiek vērienīgs pētījums par sāls un joda lietojumu uzturā. Līdz šim dati par iedzīvotāju ēšanas paradumiem iegūti vien balstoties uz iedzīvotāju pašu novērtējumu jeb uztura dienasgrāmatām, taču zinātniskā institūta “BIOR” un ģimenes ārstu kopīgi veiktais pētījums ļaus iegūt daudz precīzākus datus, kurus jau tuvākajos gados varētu izmantot nopietnu saslimšanu mazināšanai. 

2019. gada 16. februārī 18:02

Lai arī par sāli itin bieži dzirdēts salīdzinājums – baltā nāve – tas joprojām ir neatņemama ēdienu sastāvdaļa. Uztura speciālisti un mediķi nenoliedz sāls lietošanu uzturā, tomēr saprātīgās devās. Pasaules Veselības organizācija rekomendē uzņemt ne vairāk kā piecus gramus sāls diennaktī, savukārt ieteicamā joda diennakts deva ir 200 mikrogrami.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā tiek īstenots pēc Veselības ministrijas pasūtījuma, ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Līdzšinējie pētījumi, kur iedzīvotāji subjektīvi vērtējuši savus ēšanas paradumus, liecināja, ka sievietes Latvijā uzņem vidēji divas reizes vairāk sāls nekā ieteicamā norma, savukārt vīrieši pat 12 un 14 gramus sāls. Tomēr reālā situācija varētu būt vēl sliktāka, jo patlaban veiktie pētījumi apliecina to, ka uzņemtais sāls daudzums ir vēl lielāks. Savukārt par joda lietošanu un to, kuri produkti satur šo ķīmisko savienojumu, iedzīvotājiem zināšanu trūkst.

Mediķi norāda, ka sāls pārmērīga lietošana un joda nepietiekama uzņemšana ilgtermiņā rada nopietnas sekas uz veselību, kas jau patlaban izpaužas Latvijas iedzīvotāju vispārējā veselības stāvoklī gan vecākiem ļaudīm, gan jauniešiem.

”Viens no rādītājiem, kāpēc ir ļoti augsts asinsspiediens ir sāls patēriņš, ja normāli cilvēkam būtu jāuzņem tie 2-3grami, tad Latvijas iedzīvotāji uzņem pat līdz 12 gramiem.  Savukārt samazinot sāls patēriņu kaut vai par vienu gramu cilvēka asinsspiediena ieguvums ir apmēram 4-6mm dzīvsudraba staba,” skaidro ģimenes ārsts un pētījuma dalībnieks Andris Baumanis.

Savukārt jods, ko satur jūras veltes, zivis un citi produkti, piemēram, jūras kāposti, tiek dēvēts par intelekta mikroelementu un tas ir ļoti svarīgs smadzeņu un vairogdziedzera darbībai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

”Ja šis jods ir par maz, tad lai kā tas arī nebūtu, cilvēkam vairogdziedzerī veidojas mezgli un ja ņem vidusmēra Latvijas vidusskolu beidzošu meiteni, un šinī gadījumā es domāju tieši meitenes, tad katrai trešajai būs palielināts vairogdziedzeris,” norāda pētījuma dalībnieks.

Galīgie pētījuma rezultāti būs zināmi 2020. gadā. “BIOR” speciālisti pieļauj iespēju, ka balstoties uz tiem varētu noteikt arī pārtikas ražošanas ierobežojumus, piemēram, par sāls samazināšanu gatavajā maizes, gaļas un siera produkcijā, kā arī lemt par sāls lietojuma normu samazināšanu izglītības iestādēs vai vārāmās sāls aizstāšanu ar joda sāli.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm