Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pētījums: Latvijā trešdaļa iedzīvotāju iegūst ziņas soctīklos; ir bažas par spēju tās kritiski izvērtēt
Visai satraucošu ainu atklājis pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju uzticību medijiem. Kvalitatīvu ziņu vietā Latvijā un Lietuvā trešā daļa cilvēku informāciju gūst sociālajos tīklos, kamēr Igaunijā krietni mazāk – viens no pieciem iedzīvotājiem. Arī citos rādītājos igauņu mediju paradumi apsteidz mūs, kas skaudri sasaucas ar daudziem procesiem, ko vērojam sabiedrībā.
Pētījums faktiski apstiprina aizdomas, kas nozarē valdījušas sen. Proti, kad runa ir par to, kur cilvēks smeļas informāciju par valstī vai pasaulē notiekošo, atklājas neglaimojoša aina. Tā izgaismo jau gadiem ielaisto medijpratības problēmu Latvijā.
Baltijas Mediju izcilības centra pētījums ļauj paraudzīties uzreiz visās trīs kaimiņvalstīs un salīdzināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju lietošanas paradumus. Lai arī vēsture mums šķiet līdzīga un neatkarībā pavadītais laiks – tāpat, tomēr izpratne par žurnālistikas lomu kā demokrātijas neatņemamu balstu diemžēl atšķiras, un Latvija nebūt nevar lepoties ar labākajiem rādītājiem.
Vairāk nekā kaimiņos pie mums tic mītiem, ka profesionāli mediji nav vajadzīgi, jo svarīgākais pats cilvēku atradīs sociālajos tīklos – tā pie mums domā ceturtā daļa un minstinās vēl tikpat. Līdzīgi arī Lietuvā, bet salīdzinājumam Igaunijā pārliecinošais vairums saprot, ka tās ir muļķības.
Tiesa, visās Baltijas valstīs ir kāda līdzīga problēma. Ievērojama daļa – vairāk nekā 40% ir apjukuši un vairs nezina, kam ticēt.
“Bieži saka – kāpēc jāabonē lielais portāls, ja viss ir par brīvu? Es saku – laba žurnālistika nav par brīvu. Tā galvenā problēma ir, vai šis avots, ko atverat un lasāt, ir uzticams. Kāpēc vajag profesionālu saturu? Šie ir cilvēki, kas ir profesionāļi, pārvalda informāciju. Bet “Facebook” – skolēni arī skolās tā saka, arī “TikTok” ir populārākais, bet tur ir viss iespējamais, arī dezinformācija,” vērš uzmanību Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga.
Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta sabiedriskajam medijam – kā nekā runa ir par valsts atbalstu. Secinājumi arī šai jomā ir skarbi – Latvijā tam tic vismazāk no trim kaimiņvalstīm, kā arī pārmet tam nepietiekamu daudzpusību dažādu viedokļu atspoguļošanā.
Ko igauņi dara citādāk, lai no viņiem mācītos? Viens no pētījuma autoriem – Tallinas Universitātes asociētais profesors Anress Joresārs – pieļauj, ka vaina ir naudā: “Ja skatāmies valstu atšķirībās, finansējums sabiedriskajam medijam varētu būt viena no atslēgām. Kāpēc finansējums ir svarīgs – tam jābūt saistītam ar kvalitāti. Ja tā ir augsta – ne tikai ziņām, bet arī izklaidei – tad var cerēt piesaistīt auditoriju no sociālajiem tīkliem.”
Tam, ka problēma ir nopietna, piekrīt arī pētījuma līdzautore no Latvijas – Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne. Secinājumi pirmkārt noder pašiem medijiem, jo tendences, kad pūlis vairs nespēj racionāli vērtēt, ir bīstams un manipulējams.
“Tas ir ļoti sarežģīts jautājums visai profesionālajai videi, kā vienoties ar auditoriju, kas ir žurnālistu vieta mūsdienu pasaulē. Kā iespējams sadarboties ar auditoriju, kā izskaidrot informācijas svarīgumu, kam nav pieticis laika smagā, aizrautīgā darbā domājot, ka žurnālistikas nozīme ir pašsaprotama,” pauž Rožukalne.
Diemžēl ātru risinājumu neviens iedot nevar. Mediju izcilības centrā cer, ka beidzot varētu tapt kopīga valsts stratēģija medijpratības uzlabošanai. To vajag steidzami.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
