Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pētījums: Ierobežojumu neievērošana saistīta ar zemo uzticēšanās valdībai jau pirms pandēmijas
Cilvēki negrib sadarboties ar valdību un ievērot ierobežojumus nevis tādēļ, ka tie pēc būtības viņus neapmierinātu, bet gan tādēļ, ka jau pirms pandēmijas uzticēšanās valdībai bijusi tik zema, ka ticēt politiķu aicinājumiem neviens negrib, vēsta TV3 Ziņas, atsaucoties uz valsts pētījumu “Dzīve ar Covid-19”.
Viens no secinājumiem valsts pētījumā “Dzīve ar Covid-19” ir, ka cilvēki ir noguruši no informācijas par Covid-19 un apzināti sāk izvairīties no ziņām. Pētnieki analizējuši cilvēku uzticēšanos dažādiem informācijas avotiem, kā arī pētījuši, kuras sabiedrības grupas visvairāk tic dezinformācijai. Piemēram, secināts, ka tie, kurus saslimšanas iespējas sevišķi nesatrauc, daudz mazāk arī uzticas, piemēram, valdībai un mediķiem.
“Tie iedzīvotāji, kas neuzticas valdībai, daudz vairāk ir tendēti ticēt maldinošai informācijai. Šis sabiedrības neapmierinātības un neizpratnes līmenis pieaug – palielinās nogurums, ziņu nogurums un nogurums no pandēmijas kopumā.”
Pētnieki arī analizējuši, kādēļ valdībai ir tik grūti panākt ierobežojumu ievērošanu. Secinājums, – cilvēki negrib sadarboties nevis tādēļ, ka viņus neapmierinātu ierobežojumi pēc būtības, bet gan tādēļ, ka jau pirms pandēmijas uzticēšanās valdībai bijusi tik zema, ka ticēt politiķu aicinājumiem neviens negrib. Ievērojami sarukusi arī iedzīvotāju uzticība medijiem.
“Tā problēma ar komunikāciju ir tāda, ka mēs pandēmiju redzējām valdības acīm. Bombardēja ar informāciju oficiālie avoti, tā saucamo vienkāršo cilvēku – nevalstisko organizāciju pārstāvju, darītāju, ar to mēs saprotam cilvēkus, kuri paši dalās ar savu pieredzi, vai pozitīvu vai negatīvu – šādu bijis 3% visā izlasē.”
Pētījumā uzmanība vērsta arī uz sociālekonomiskajiem krīzes faktoriem, tostarp, kā šo laiku pārdzīvo ģimenes ar bērniem. Tiem vecākiem, kuri strādā no mājām, pārdzīvojumi ir par to, kā darbu apvienot ar mājas soli un palīdzēšanu bērniem mācībās. Savukārt tiem, kas strādā klātienē, – ko darīt ar bērniem šajā laikā.
“Diezgan nozīmīga vecāku balss skanēja kvalitatīvajās atbildēs par to, ka viņi ir bijuši spiesti atstāt vairākus mēnešus savus mazos bērnus, pat pirmsskolas vecuma bērnus, mājās vienus pašus uz piecām stundām, uz deviņām stundām, jo viņiem bija jāiet darbā,” norāda Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore.
Secināts arī, ka īpaši stress audzis gados jauniem vecākiem. Turklāt tieši gados jaunākajiem cilvēkiem ir arī augstāki vardarbības riski partnerattiecībās.
Tikmēr, pētot attālinātā darba apstākļus, noskaidrots, ka daudzi darba devēji nemaz nenodrošina darbiniekus ar nepieciešamajām iekārtām un neinteresējas par to, vai apstākļi mājās vispār ir atbilstoši darba videi. Tāpat uzņēmumi pārāk vieglprātīgi izturoties pret darbinieku apmācīšanu.
“Par to, ka netiek pietiekami apmācīti, cilvēki sūdzas pietiekami daudz un pietiekami bieži. Mūsu aicinājums darba devējiem ir nedomāt, ka tikai seniori jāmāca strādāt mājās attālināti. Grupa 25-34 gadi, kuru mēs visi uzskatītu par jauniešiem, kas visu zina elektroniskajās lietās, faktiski īpaši neatšķiras no senioriem,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Pētījumā iegūtos datus izmantos dažādu atbalsta pasākumu ieviešanā un turpmākajā cīņā ar Covid-19.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
