Saturs turpinās pēc reklāmas

Pēc gandrīz 100 gadiem Latvijā atgriežas Vāgnera ”Tristans un Izolde”

Klasiskās mūzikas cienītājus šopavasar gaida unikāla lieta – koncertiestudējums, kāds pie mums notiek reizi simt gados. Pēc tieši tik ilga pārtraukuma Rīgā atgriežas Riharda Vāgnera leģendārais darbs “Tristans un Izolde”.

2019. gada 28. februārī 19:43

Tas bija 1921. gadā, kad Latvijā pirmo reizi izskanēja Riharda Vāgnera opera “Tristans un Izolde” – ķeltu leģenda par īru princeses Izoldes un Anglijas karaļnama kalpotāja Tristana uzplaukušo mīlu. Pagājuši gandrīz 100 gadi, un mīlasstāsts atkal uzvirmos Rīgā – pilsētā, kur slavenais komponists pavadīja divus savas dzīves gadus. Koncertiestudējumā skanēs operas otrais cēliens un tā slavenā noslēguma daļa “Izoldes mīlasnāve”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

LNSO galvenais diriģents Andris Poga norāda: “Pagājušo laiku godība. Simfoniskais krāšņums un poēzija. Viņš bija sapņotājs un dzīvoja pāri savam laikam un rakstīja stāstu par to, kas var eksistēt tikai tālu mākoņos un fantāzijā.”

Savas sarežģītības dēļ ne kurš katrs solists spēj izpildīt Vāgnera mūziku – dziedātājam jāpiemīt izturībai un arī spējai pārspēt orķestra instrumentu pārspēku. Tāpēc uzvedumā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris uzstāsies kopā ar pasaules mērogā ievērojamiem Vāgnera mūzikas dziedātājiem. Izoldes lomā zviedru soprāns Irēne Teorina, bet Tristana – amerikāņu tenors Korbijs Velčs.

“Savu pārdzīvojumu dēļ viņš drīzāk uzskatāms par antivaroni. Līdzīgi citiem varoņiem, viņa stāsts ir traģisks, tomēr viņu nevar uzskatīt par tīru vai svētu varoni. Viņam ir diezgan smaga personība,” saka Velčs.

Šī mūzika ir emocionāla un dramatiska. Savam laikam tā ir ļoti hromatiska, komplicēta mūzika un dziedātājiem, kuri izpilda 20. gadsimta mūziku, ir grūti trāpīt akordos. Šis skaņdarbs ir skaļš, bet ar skaistu, klusinātu klavierpartiju.

Teorina norāda: “Šai mūzikai ir daudz slāņu. Gadu gaitā esmu piedalījusies neskaitāmās ainās, taču joprojām ik pa laikam sadzirdu ko jaunu. Šeit mēģinājumā es sēdēju otrā pusē, man blakus nebija vijoles, bet čelli. Un es izdzirdēju notis, kam iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību. Allaž var izdzirdēt ko jaunu. Kad es vairāk sāku dziedāt Vāgnera galvenās lomas, tas bija kā vulkāna izvirdums. Es varēju palaist vaļā emocijas. Ar to jāuzmanās – nedrīkst ļaut pilnīgu vaļu visām šīm emocijām un mūzikai, citādi ilgāk par pieciem gadiem nedziedās.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Speciāli šim koncertiestudējumam sagatavoti titri, lai klausītājiem būtu iespēja sekot līdzi notikumiem un Vāgnera filozofiskajai domai.

Koncertā vēl būs dzirdama Žana Sibēliusa Septītā simfonija, kas tiek uzskatīta par somu komponista radošās dzīves vainagojumu. Savukārt pirms koncerta, kas notiks 1. martā Lielajā ģildē, mūzikas vēsturnieki un Vāgnera daiļrades pazinēji diskutēs par mīlestības šķautni komponista dzīvē un daiļradē.

edij

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas