Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pastāv nopietnas bažas par mediķu emocionālo gatavību pandēmijas uzplaiksnījumam
Latvijas slimnīcas gatavojas jaunam Covid-19 pacientu pieplūdumam. Taču izskan bažas par mediķu emocionālo un fizisko gatavību papildu slodzei. Palīgā pieredzējušiem kolēģiem gatavi doties arī topošie ārsti, rezidentūras studenti. Taču šādā gadījumā viņi iekavēs savas profesijas apguvi, turklāt dažiem nāksies pašiem piemaksāt par šīs palīdzības sniegšanu.
Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas valdes priekšsēdētājs lēš, ka jau tuvāko nedēļu laikā slimnīcās būs pamatīgs pandēmijas slimnieku pieplūdums. Par to liecina situācija citās valstīs, aprēķini par Delta varianta izplatību un vakcinēto skaitu Latvijā. No šodienas “kaujas gatavībā” uzņemt Covid-19 pacientus specializētās nodaļās ir Vidzemes, Latgales un Kurzemes slimnīcas.
Jaunie ārsti ir gatavi doties palīgā kolēģiem, taču iepriekšējā pieredze pandēmijas pīķa laikā liecina par pamatīgiem izdegšanas draudiem.
Lasi vēl – Cipule: Mediķu emocionālā gatavība slimnīcās vēlreiz iziet cauri cīņai ar Covid-19 ir krietni zemāka
“Ir tiešām grūti fiziski, kad pārstrādājies cilvēks neredz neko citu dzīvē izņemot šos kostīmus un smagus pacientus, diendienā, kad dzīve mijas tikai ar slimnīcu, tas ir nežēlīgi grūti,” norāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Problēma, kas satrauc jaunos ārstus ir, ka uz pandēmijas slimnieku kopšanas rēķina nāksies iekavēt pašu pamatprofesijā nepieciešamo zinību apguvi.
“Izglītības un pieredzes kvalitāte nav tas, uz kā rēķina vajadzētu strādāt krīzes apstākļos, ilgstoši tā nevar būt! Bet joprojām no valsts un universitāšu puses šis jautājums nav atrisināts. Nav atrisināts jautājums par topošajiem ārstiem, kas paši maksā par iespēju strādāt slimnīcās, proti, maksas rezidenti. Atbilde bija skaidra pavasarī, “gaidām sarunas par valsts budžetu”, nu piedodiet, tās turpināsies kādu laiku, bet Covid-19 negaidīs,” sašutis ir Šilovs.
Turklāt arvien biežāk ārsti saņem verbālus un rakstveida uzbrukumus sociālajos tīklos no tā sauktajiem antivakseriem. Bijis pat gadījums, kad grupa ar “antivakseriem” pie slimnīcas sagaidījuši kādu populāru mediķi, lai viņu konfrontētu ar sazvērestības teorijām.
Radikālie vakcīnu pretinieki arī mēdz atrunāt savus tuviniekus no potes, kas mediķiem šķiet ļoti satraucoša tendence.
“Slimo nevakcinētie, un daudzi līdz pēdējam brīdim netic, ka viņiem ir šī slimība. Varbūt pat nav problēma ar šiem pacientiem, cik daudz ar radiniekiem, kuri neatzīst diagnozi! Tā problēma ir ļoti liela. Redzam cilvēkus, kurus varēja izglābt, kuri nav sevi glābuši. Lielākā daļa nav zvērināti “antivakseri”, bet parasti cilvēki laukos vai darba vietās, kuriem nebija laika vai nelikās tik svarīgi, daži bija atrunāti no vakcinācijas,” norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.
Par gaidāmo pandēmijas uzplaiksnījumu mediķu vidū ir dalītas jūtas. Esot arvien grūtāk motivēt cilvēkus strādāt paaugstinātās spriedzes apstākļos, tostarp arī sabiedrības attieksmes dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
