tv3.lv

Pasaules bēgļu dienā informē, kā runāt ar bēgli un kā palīdzēt

Kā runāt ar bēgli un kā palīdzēt? Tie ir jautājumi, kas kopš Krievijas uzsāktā kara kļuvuši aktuāli arī pie mums. Šodien pasaulē atzīmē ANO bēgļu dienu, un labdarības pasākums ar koncertiem, fotoizstādi un bēgļu stāstu lasījumiem atbalsojās arī Latvijā, vēsta TV3 Ziņas.

Pasaules bēgļu dienā ukraiņi pateicas par saņemto atbalstu, vienlaikus atzīst – mājas, bez šaubām, ir mājas. Tās nekas nespēj aizstāt. Tāpēc mūsu pienākums ir ar cieņu un sapratni turpināt atbalstīt nelaimē nonākušos.

Ventspils ielas palīdzības punktā šodien, kā ierasts, cilā kastes un no kara bēgošie starp saziedotajām mantām izvēlas sev vajadzīgo, tomēr diena nav vis parasta. Datums, kurā visa pasaule piemin un runā par bēgļu vajadzībām, līdz ar karu Ukrainā skaudri atbalsojas arī pie mums. Tā ir iespēja atgādināt par joprojām tik daudzajiem palīgā saucieniem Ukrainā un reizē arī rosinājums tepat uz vietas – vienkārši būt cilvēcīgiem.

Ulvis Noviks
biedrības “Tavi draugi” vadītājs

“Mēs gribam, lai latvieši satiek ukraiņus un otrādi, lai mēs varam noņemt tumšo nokrāsu no vārda “bēglis”. Tas nav lamuvārds. Gribam, lai mēs atvērtos mazliet vairāk šim nosaukumam.”

Biedrības “Tavi draugi” vadītājs neslēpj, ka ziedojumu aktivitāte strauji noplakusi, bet nevienam nepārmet. Tomēr lūdz – ja ir iespēja, turpināt atbalstīt, jo tas vien, ka esam pieraduši, nenozīmē, ka Ukrainā karš būtu beidzies.

Gabriēlas Zvaigznītes un Jāņa Šipkēvica izpildītais skaņdarbs “Apskauj mani” klātesošiem trāpīja tieši sirdī. Olga ir mamma desmit bērniem – visi pašas, viņa ar lepnumu saka. Vecākajam 18, jaunākajam – 2 gadi. Bērnu dēļ arī nolēma mukt jau kara pirmajās dienās.

Olga
desmit bērnu mamma

“Bez asarām nav iespējams. Šī dziesma Ukrainā ir ļoti populāra. Pat dēls, kad atbraucām, atcerējās, ka šo dziesmu dzirdējis Karpatos.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kuplā ģimene tagad uzņemta Dobeles pusē. Iekārtojušies skolā, no apkārtējiem – tikai siltums un labi vārdi.

Olga
desmit bērnu mamma

“Mūs uzņem labi, bet mājas tik un tā ir mājas. Katru dienu skaties ziņas, zvani tuviniekiem. Man tur palika mamma, brālis aizsargos. Smagi to redzēt. Mēs dzīvojām pie Baltkrievijas. Tagad tur atkal pulcējas karaspēks – nezini – ies vai neies uzbrukumā. Mūsu pilsēta ir faktiski pierobežā. Katru dienu vīrs vaicā, kad brauksim atpakaļ, bet es domāju – nu kā? Gribu, bet baidos.”

Kaļķu ielas bēgļu centrā psiholoģisko atbalstu nodrošina krīžu centrs “Skalbes”. Tur novērojuši – vispirms ukraiņi palīdzību lūdz ikdienas grūtību pārvarēšanai, tikai pēc tam gatavi runāt par jūtām, karā pārdzīvoto un to, ko nozīmē “būt bēglim”. Šādam scenārijam neviens dzīvē nav sagatavots. Tāpēc līdzcilvēkus aicina būt ļoti iejūtīgiem.

“Galvenais atslēgas vārds ir cieņa pret katra vajadzībām, arī, cienot sevi, ka dodu mazāk vai citādāk nekā citi. Cienīt, ja kāds grib būt viens, cits – bariņā. Cienīt un pajautāt: “Kā es Tev varu palīdzēt?”.”

"Vairāk nekā 10 gadu laikā katrs Kristīnes sižets un īsfilma tapusi ar vislielāko atbildību pret skatītāju. Materiāls jau sen samontēts, bet Kristīne turpina domāt, ko un kā varēja labāk. Žurnālistika Kristīnei ļauj dot balsi tiem, kurus ikdienā nesadzirdam. Stāsta galvenā vērtība ir cilvēks. Vienmēr."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm