Par spīti Juridiskā biroja iebildumiem, Ždanokai grib liegt kandidēt uz Eiropas Parlamentu

Apspriežot izmaiņas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi priekšlikumu EP vēlēšanās liegt kandidēt bijušajiem PSRS represīvo iestāžu darbiniekiem, kompartijas un interfrontes darboņiem. Ja Saeima atbalstīs šo ieceri, Ždanoka vairs nevarēs Briselē pārstāvēt Latviju.

Šāds liegums jau ir spēkā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Un vairāki tvitera lietotāji uzskata, ka attiecināt šādus pašus spēles noteikumus uz EP deputātiem ir stipri novēlots lēmums. Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādījis, ka par to jāpateicas “Jaunajam laikam”, kurš savulaik šādu ierobežojumu noteikšanu nav atbalstījis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Otrdien Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu EP vēlēšanu likumā noteikt, ka uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis:

  • PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki);
  • pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Ierobežojumi neesot zaudējuši aktualitāti, tieši otrādi

Šādi ierobežojumi kandidātiem jau pastāv Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tomēr Eiropas parlamenta likums līdz šim šajā ziņā bijis vaļīgāks.

Kiršteins atgādināja, ka Saeimā jau savulaik ir diskutēts par šādu ierobežojumu noteikšanu arī attiecībā uz EP deputātu kandidātiem, tomēr debatēs pirms vairāk nekā desmit gadiem virsroku ņēmis uzskats, ka demokrātiskā sabiedrībā tas vairs nav vajadzīgs, ka jau ir pagājuši gandrīz 20 gadi pēc neatkarības atjaunošanas, un ka demokrātiskā Eiropa šādu ierobežojumu neatbalstīs.

Latvijas un pēc tam arī Eiropas tiesā savulaik tika iesniegta sūdzība par attiecīgiem ierobežojumiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā “Ždanoka pret Latviju” atzīts, ka viņai noteiktais aizliegums kandidēt uz Saeimu ir pamatots, taču jauni aizliegumi vēlēšanu sistēmā nākotnē nebūtu vēlami.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeimas deputāts Kiršteins uzskata, ka pēc Krievijas kara Ukrainā situācija ir mainījusies un ir pienācis laiks noteikt vienādus ierobežojumus, kā vietējām vēlētām institūcijām, tā Eiropas parlamentam.

Viņš arī skaidroja, ka šādi ierobežojumi nav zaudējuši savu aktualitāti, to apliecinot arī nesen pieņemtās līdzīga veida normas attiecībā uz sporta organizācijām, kā rezultātā, piemēram, nomainīts Tenisa federācijas vadītājs.

“Neredzam iespēju to aizstāvēt Satversmes tiesā”

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis, kurš neatbalstīja jaunu ierobežojumu ieviešanu EP vēlēšanu likumā, atzīmēja, ka Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos līdzīga rakstura ierobežojumi bija noteikti jau sākotnēji.

Turklāt Satversmes tiesa, skatot šīs lietas, atzinusi, ka likumdevējiem jau esošos ierobežojumus ir pienākums periodiski pārskatīt. Proti, izvērtēt, vai to turpmāka saglabāšana ir pamatota. Pēdējo reizi Satversmes tiesa to atzina 2017.gadā.

Juridiskā biroja pārstāvis arī uzsvēra, ka šis gadījums ir atšķirīgs, jo ar Kiršteina priekšlikumu tiek noteikts ierobežojums, kāds līdz šim nav bijis. Proti, jau vairākās Eiropas Parlamenta vēlēšanās attiecīgs personu loks varēja tikt ievēlēts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šajā situācijā 30 un vairāk gadus senu notikumu ņemšana vērā, nosakot jaunus ierobežojumus, Juridiskā biroja ieskatā nav attaisnojama. “Mēs neredzam iespēju šāda veida ierobežojumu aizstāvēt Satversmes tiesā,” uzsvēra biroja pārstāvis.

Viņš atzīmēja arī atšķirību, ka Saeimas un pašvaldības domes ir vēlētas Latvijas varas institūcijas, kamēr Eiropas Parlaments ir pārnacionāla organizācija, kurā lojalitātei pret konkrēto dalībvalsti ir krietni mazāka juridiskā nozīme.

Tomēr Juridiskā komisija atbalstīja Kiršteina priekšlikumu. Vairāki deputāti, kā argumentu savai pozīcijai minēja vēlmi saskaņot normas Saeimas, pašvaldību un EP vēlēšanu likumos. Tomēr, lai šie ierobežojumi stātos spēkā, par priekšlikumu vēl jābalso Saeimā.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm