tv3.lv

Par konkrētiem papildu atbalsta pasākumiem energokrīzē vēl nevienojas

17. janvārī 17:42

Pirmdien, 17. janvārī, norisinājās valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēde, kurā galvenais apspriežamais temats bija papildu atbalsta pasākumi energokrīzē, tomēr konkrēta vienošanās šodien vēl netika panākta un gala lēmums vēl sekos.

Preses konferencē pēc sēdes izskanēja informācija, ka jauni Covid-19 ierobežojumi Latvijā vismaz pagaidām vēl nesekos, jo stacionēto Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pagaidām vēl nav tik straujš, lai to vajadzētu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, – Valsts kanceleja ir apkopojusi informāciju par patlaban aktuālajiem valsts atbalsta veidiem sabiedrībai energoresursu cenu un Covid-19 krīzes apstākļos. Viņš atzina, ka esošā situācija ietekmējusi visu sabiedrību un procesus ekonomikā, sākot ar iedzīvotājiem un mājsaimniecībām un beidzot ar lielajiem, ražojošajiem uzņēmumiem, kas esot Latvijas tautsaimniecības mugurkauls.

Kariņš pauda, ka līdz šim vienošanās jau panākta par pieciem atbalsta veidiem energokrīzē 200 miljonu eiro vērtībā, un šodien panākta vienošanās, ka atbalstu paplašinās, taču visi priekšlikumi koalīcijai vēl šonedēļ jāizskata, kopā jāvienojas, gala lēmums šodien vēl nav panākts.

“Mums ir kopīgs redzējums, ka pabalsts jāpaplašina,” sacīja Kariņš, vienlaikus norādot – šonedēļ kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem parteriem joprojām tiek meklēti papildu risinājumi, kā atslogot mājsaimniecības un uzņēmumus šajā krīzē, ņemot vērā, ka energoresursu cenas aizvien ir svārstīgas un nesamazinās. Tiklīdz valdībā būs aprises jauniem atbalsta veidiem un būs sagatavoti konkrēti noteikumu projekti, par tiem nekavējoties tiks ziņots visai sabiedrībai.

Ministru prezidents atzina, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks nekā šķita pirms pāris mēnešiem un ar esošiem pabalstiem nepietiks, jāatrod, kā paplašināt esošo pabalstu loku, kas būtu atbilstošāks kopējai situācijai. Ne tikai energoresursu cenas palielinājušās, bet arī apkures cenas.

Vienlaikus valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvijai jāpārstrukturē domāšana attiecībā uz elektroenerģijas patērēšanu ilgtermiņā, jāvirzās uz citiem energoavotiem, kas prasīs laiku. “Šodienas diskusija bija auglīga, uzklausītas daudz un dažādas idejas un šonedēļ turpināsies darbs, kā efektīvāk un pareizāk nākt pretī iedzīvotājiem, lai atslogotu cenu kāpumu pasaules tirgū. Pie tā darbs turpināsies visu nedēļu,” uzsvēra Kariņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzina, ka šodien atkārtoti uzrunāti koalīcijas partneri. Skaidrs, ka esošais atbalsts ir nepietiekams un jāievieš jauni atbalsta mehānismi. Ekonomikas ministrija iesniegusi koalīcijai kompleksu risinājumu, kas izstrādāts, pamatojoties uz esošo situāciju. Tostarp samazināt PVN elektrībai no 21% uz 5%, gāzei no 21% uz 5%, koksnei kurināmajam – uz 12%, noteikt valsts atbalstu mājsaimniecībām – maksimāli pieļaujamie cenu griesti 57,50 eiro par megavatstundu (MWh) apkures sezonā. Rīt turpināsies darbs, lai saprastu, kas no piedāvājuma visveiksmīgākais.

Vienlaikus Vitenbergs uzsvēra, ka ir panākta vienošanās, ka pašvaldības, kam apgrūtināta apgrozāmo līdzekļu kustība, vajag papildu līdzekļus pakalpojumu nodrošināšanai un Finanšu ministrija (FM) sākusi darbu, lai līdzekļi būtu pieejami no valsts kases.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis teica, ka Latvijā ir novērojams liels inflācijas vilnis, kas skar arvien lielāku preču un pakalpojumu klāstu. Labklājības ministrija (LM) šajā kontekstā koalīcijā piedāvājusi divus pasākumus – vienreizēju atbalstu invalīdiem un pensiju saņēmējiem 100 eiro apmērā, kas mērķēts uz kopumā 554 000 pensiju pabalstu un atlīdzību saņēmējiem un valstij provizoriski varētu izmaksāt 57 miljonus eiro. Ja par to izdosies vienoties, VSAA to varētu sākt izmaksāt martā.

Otrs LM piedāvātais atbalsta pasākums esot saistīts ar mājokļu pabalsta pagarināšanu līdz 2022. gada beigām, koriģējošo koeficientu paceļot līdz 1,5, lai plašāks loks mājsaimniecību tam var kvalificēties. Tāpat izskanējuši vairāki priekšlikumi, tostarp 50 eiro atbalsts par katru bērnu uz četriem mēnešiem, “Altum” programma saules paneļu uzstādīšanai, ko jāsāk realizēt no marta. LM pabalstu izmaksā piedāvā nešķirot vakcinējies vai ne.

Preses konferencē izskanēja jautājums, vai Latvijā sekos papildu ierobežojumi Covid-19 izplatības pieauguma dēļ. “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce teica, ka Veselības ministrija sadarbības sanāksmē informēja – ar Covid-19 saslimušo skaits pieaug, bet situācija saistībā ar hospitalizāciju slimnīcās ir labāka, nekā prognozēts, stacionēto pacientu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, vairumu veido pacienti ar delta vīrusa variantu, kas pakāpeniski tiek izspiests no Latvijas sabiedrības.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pūce akcentēja, tā kā pacientu skaita pieaugums vēl nav tik lielā mērā palielinājies, lai runātu par kritisku situāciju, pašlaik nav pamata piedāvāt priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu. Taču valdība sekos līdzi aktuālajai situācijai un piedāvās risinājumus, kad aktuālie dati liecinās, ka tie nepieciešami.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm