Ogres Valsts ģimnāzijā mācību saturu turpmāk veidos kopā ar skolēniem

Šajā mācību gadā Ogres Valsts ģimnāzija sevi piesaka visai ambiciozi. Tā nolēmusi turpmāk mācību saturu veidot kopā ar skolēniem, pakāpeniski pāriet vien uz vidusskolas klašu izglītošanu un ievākties jaunās, mūsdienīgās telpās. Izglītības latiņas paaugstināšanai un pieejamības vairošanai pašvaldība radusi iespēju ievērojami celt atsevišķu pedagogu atalgojumu, bet jaunajiem ģimnāzistiem piedāvāt “labumu grozu”.

No jaunā jeb 2022./2023. mācību gada Ogres Valsts ģimnāzija ir vienīgā izglītības iestāde Ogres pilsētā, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasēs, kuras uzsāk mācības četros jaunos un pilnveidotos novirzienos: “Cilvēks un sabiedrība”, “Kultūra un māksla”, “Inženierzinātnes un tehnoloģijas”, “Dabaszinātnes”. Mācību piedāvājuma veidotāju ieskatā šādi tiek noklātas galvenās zinātņu jomas, tādējādi jaunajiem ģimnāzistiem sniedzot iespēju atrast savām interesēm atbilstošāko novirzienu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Inna Zeņkeviča “tv3.lv” paskaidro, ka piedāvājuma izstrādē aptaujāti topošie 10. klašu skolēni, izzinot viņu karjeras redzējumu un attiecīgi domājot, kas skolēniem nepieciešams, lai viņi varētu sasniegt savu mērķi. Viņa piebilst, ka skolas “jājamzirdziņš” vienmēr bijušas inženierzinātnes un dabaszinātnes – šajās jomās ģimnāzisti guvuši sasniegumus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tiesa, tas ir sava veida izaicinājums šo latiņu noturēt arī turpmāk, jo visas izglītības iestādes, kas atrodas tuvāk Rīgai, izjūt, ka “lielākās zvaigznes” jau pēc pamatskolas absolvēšanas skatās galvaspilsētas virzienā.

“Par to domājot, ļoti personalizējam mācību procesu, izzinām skolēnu prioritātes. (..) Ja skolēniem būtu jāmācās tikai tāpēc, ka tas ir jādara un tā, kā grib skolotājs, motivācijas nebūtu. Iesaistoties un pašiem veidojot mācību saturu, ir lielāka interese un vēlme tiešām ieguldīties mācību procesā,” norāda Zeņkeviča, papildinot: “Svarīgi ir arī ar bērnu jebkurā vecumā runāt kā ar līdzvērtīgu un izturēties vienam pret otru ar cieņu.”

Ģimnāzijas direktore arī uzsver, ka galvenā ziņa, kas nodota skolēniem, – neviens viņu vietā neko neveidos, bet gan skolēni veidos kopā ar skolotājiem. “Mēs strādāsim komandā un paši veidosim mācību saturu un vidi sev apkārt. Attiecīgi, ja tu stāvi malā un neiesaisties, lai padarītu vidi sev apkārt labāku, kritika no tavas puses būs nevietā.”

Jaunā skolas ēka – viena no modernākajām Baltijā

FOTO: Vestibils. Foto: Arhitektu birojs SIA ''Nams''

Pašlaik vēl noris aktīvs darbs pie jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas ēkas būvniecības – sagaidāms, ka ģimnāzisti jaunajā skolā varētu “ievākties” šī mācību gada otrajā pusē jeb no jaunā gada. Zeņkeviča smejot teic – skolotāji ar nepacietību gaida pilnīgu pārmaiņu iedzīvināšanu, un kāda kolēģe gar topošo ēku noiet divas reizes dienā (pirms un pēc darba), bet vismaz reizi nedēļā arī ar citiem dalās novērotajā būvniecības procesā.

Jaunā skolas ēka publicitātes materiālos pieteikta kā viena no modernākajām Baltijas valstīs, kas nav tāpat vien. Kā “tv3.lv” pastāsta Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, pirms ēkas būvniecības kopā ar arhitektiem apmeklētas vairākas skolas Igaunijā, kur vērtēta arhitektūra no ārpuses, iekštelpu izkārtojums un arī smalkākas nianses.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Paredzēts, ka arī jaunā skolas ēka līdzīgi kā mācību novirzieni tiks sadalīta zinātņu nozaru blokos, ņemot vērā, kas konkrētajās zinātnēs nepieciešams, lai, apgūstot mācības, varētu gan pienācīgi strādāt, gan justies labi. Piemēram, dabaszinātņu bloka priekšmetiem būs izveidota vienota laboratorija, kuru apkalpos laborants, ļaujot skolotājiem fokusēties uz mācību darbu un skolēniem.

Tāpat skolēnu vajadzībām būs izveidota grupu darbu telpa, kur sanākt kopā un pildīt mājasdarbus, strādāt pie projektiem jeb darboties atsevišķi no skolotājiem. Arī skolotājiem būs atsevišķas darba telpas nodalītas no mācību klasēm, lai varētu abstrahēties no klasē notiekošā un sagatavoties mācību stundām. “Šādi padomāts par katru bloku, lai vide ir dažāda un atbalsta dažādus darba veidus un dalīšanu,” stāsta Grigorjevs.

Domāts arī par efektīvāku telpu izmantošanu. Piemēram, no igauņiem aizgūta prakse, kur klasēs vairs netiks izvietoti klasiskie grāmatu skapji telpu aizmugurē un sānos, bet to vietā būs zemie skapji visas sienas garumā klases priekšplānā. Kā arī atkritumu šķirošanas tvertnes būs iestrādātas mēbelēs nevis novietotas atsevišķi. “Vērtējām daudz šādu detaļu, izvērtējām racionālu to nepieciešamību, lai nebūtu nekā lieka, lai telpa tiktu efektīvi izmantota,” uzsver Grigorjevs.

FOTO: Mācību klase. Foto: Arhitektu birojs SIA ''Nams''

Tuvāko gadu laikā mācību procesu nodrošinās tikai vidusskolas klasēm

Vēl viena liela iecere paredz nākamo trīs mācību gadu laikā pārorientēties tikai uz vidusskolas klašu izglītošanu. Izglītības pārvaldes vadītājs norāda, ka pasaulē tā nav unikāla prakse un iemesli šādam lēmumam ir vairāki. Vispirms “mēs zinājām, ka skolai būs liels potenciāls piesaistīt topošos vidusskolēnus. Ja būtu atstājuši 7.–12. klašu posmu, kā tas bija iecerēts sākotnēji, redzētu, ka akadēmiskajās zināšanās talantīgākie novada 7. klašu skolēni koncentrētos vienā skolā. Tas pavājinātu citas skolas. Līdz ar to šādā veidā tās iegūs, jo katrā skolā būs talantīgi jaunieši,” skaidro Grigorjevs.

Cits iemesls šādam lēmumam ir arī – skolā ieguldīti ļoti lieli nodokļu maksātāju līdzekļi. Ja Ogres Valsts ģimnāzija dotu iespēju tajā mācīties 7.–12. klašu skolēniem, viens bērns šajā skolā mācītos sešus gadus, kas nozīmē – skolas piedāvātos labumus varētu izbaudīt mazāks skolēnu skaits. Nodrošinot mācības tikai vidusskolas klašu skolēniem, viens skolēns jau pēc trim gadiem dos vietu nākamajam. “Krietni vairāk novada jauniešu šādā veidā izbaudīs nodokļu maksātāju ieguldījumu,” uzsver Izglītības pārvaldes vadītājs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt beidzamais pamatojums ir gaužām vienkāršs – pasaules pētījumi skaidri parāda, kādam jābūt vidusskolas izmēram, lai skola būtu efektīva. Šī amplitūda ir robežās no 400 līdz 700 skolēniem, kas ir optimāls izmērs, lai veidotu organizētu vidusskolas posmu. Jāatzīmē, ka 2022./2023. mācību gadu Ogres valsts ģimnāzijā uzsāks astoņas 10. klases, kurās kopumā mācīsies vairāk nekā 210 skolēnu. Savukārt maksimālā iecerētā skolas kapacitāte ir 672 vidusskolēni.

Zeņkeviča gan šīs pārmaiņas vērtē divejādi – ja ģimnāzija saglabātu 7.–9. klašu posmu, tā pati varētu pēc saviem ieskatiem sagatavot skolēnus vidusskolas posmam. Tas tagad būs liegts. Tajā pašā laikā Ogres pilsētas pamatskolu izglītības kvalitāti viņa vērtē kā gana augstu un zina, ka var paļauties uz kolēģu spējām skolēnus pienācīgi sagatavot vidusskolas posmam.

Ogres 1. vidusskola pārtaps par pamatskolu

Atgriežoties pie fakta, ka pēc pāris gadiem Ogres Valsts ģimnāzija būs vienīgā skola, kas pilsētā nodrošinās vispārējo izglītību, Grigorjevs apstiprina – tas paredz Ogres 1. vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu. Tas notiks brīdī, kad visi pašreizējie vidusskolēni skolu absolvēs. Ogres 1. vidusskolai jau arī piedāvāts jauns nosaukums – Ogres Kalna pamatskola, jo tā atrodas vienā no augstākajiem pilsētas kalniem un arī pilsētnieku vidū skola jau iemantojusi šādu nosaukumu.

Kas attiecas uz līdzšinējām Ogres Valsts ģimnāzijas telpām, tās palēnām pilnībā sāks apdzīvot Ogres Centra pamatskola jeb kādreizējā Ogres sākumskola. Grigorjevs pastāsta, ka jau līdz šim ģimnāzija un sākumskola telpas dalījušas, bet līdz ar ģimnāzijas pārmaiņām mainās arī sākumskola. Tā šā gada 1. septembrī savā paspārnē uzņem 7. klases, bet pakāpeniski – nākamajos divos gados – uzņems attiecīgi arī 8. un 9. klases.

Izglītības pārvaldes vadītājs šajās izmaiņās saredz arī praktisku labumu – Ogrē vērojams pieaugošs sākumskolas skolēnu skaits, un līdz ar to pieaug arī nepieciešamība pēc mācību telpām, ko nu būs iespējams nodrošināt pilnvērtīgāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Fizikas skolotāju lielais atalgojums – ārkārtas nevis ilgtermiņa risinājums

Gatavojoties jaunajam mācību gadam un ģimnāzijas pārmaiņām, tika izsludinātas vairākas skolotāju vakances, kur fizikas un informācijas tehnoloģiju skolotājiem vidusskolā par pilnas slodzes darbu piedāvātais atalgojums ir no 1800 līdz 2200 eiro bruto. Tas mikroblogošanas vietnē “Twitter” izraisīja gana daudz jautājumu, jo nav noslēpums, ka pedagogu atalgojums jau gadiem ir samilstoša problēma.

Grigorjevs uzsver, ka šāds atalgojuma piedāvājums ir vien ārkārtas risinājums. “Tas nav risinājums, kuru mēs būtu gribējuši izmantot, bet, objektīvi paskatoties uz esošo darba tirgu un vēsturiski nepieņemamo situāciju, kur visā Daugavas labajā krastā teju katru gadu mainījās fizikas skolotāji, bija jāsper izlēmīgi soļi.”

Viņš arī atzīmē, ka pašvaldība nav spējīga visiem pedagogiem maksāt šādas algas, tā arī nav pašvaldības funkcija, bet gan valsts. Pašlaik gan tam finansējums atrast, pārskatot jau esošo pašvaldības budžetu un rodot iespējas to pārplānot efektīvāk.

Ar šo piedāvājumu Ogres Valsts ģimnāzijai izdevies piesaistīt pat divus fiziskas skolotājus. Mērķis ir sasniegts, bet, kā norāda Grigorjevs, arī salīdzinoši lielais atalgojums nav veicinājis lielu pieteikumu skaitu. Tas gan, visticamāk, skaidrojams ar to, ka šo nozaru pedagogi jau ilgstoši “ir uz izķeršanu”.

Taujāts, vai citi pedagogi nav vērsušies Izglītības pārvaldē ar jautājumiem – kāpēc viņu algas nav celtas līdz tādam pat līmenim, pārvaldes vadītājs precizē, ka, piemēram, fizikas skolotāju atalgojums nolīmeņots visās Ogres novada skolās. Vienīgais nosacījums ilggadējiem fiziskas skolotājiem ir – pretendēt uz augstāku atalgojumu iespējams, saņemot trešo no trim kvalitātes pakāpēm. Šeit Grigorjevs vēlreiz uzsver, ka pašvaldība vienkārši nevar atļauties visiem novada skolotājiem iedot vairāk naudas, bet gan valstij būtu jāstrādā pie skolotāju algu palielināšanas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ikmēneša stipendija un kopmītnes – kādu atbalstu pašvaldība piedāvās skolēniem

Jāteic, ka Ogres Valsts ģimnāzija arī skolēniem paredzējusi dažādus atbalsta pasākumus. Piemēram, desmit skolēni ik mēnesi varēs pretendēt uz 100 eiro lielu stipendiju, būs atlaides sabiedriskajā transportā, kā arī sadarbībā ar Ogres tehnikumu ģimnāzistiem, kas nedzīvo Ogrē, būs iespējams apmesties kopmītnēs par līdzmaksājumu 8,54 eiro apmērā, bet pārējo summu (20,51 eiro) segs pašvaldība.

Grigorjevs atzīmē, ka arī šie pašvaldības ieguldījumi ir ļoti mērķēti. “Proti, vēlamies, lai katrs bērns, mācoties jebkurā pamatskolas klasē, zina – vidusskola viņam ir iespējama. Viņš zina, ka būs iespējams nonākt vidusskolā un pēc tam mācīties augstskolā. Lai tas nebūtu tikai teorētisks spriedelējums, esam izvērtējuši, kas ir praktiskie šķēršļi, kuri liedz nokļūt vidusskolā. Tas ir transports, ēdināšana, ikdienas izdevumi un dzīvesvieta.”

Vienlaikus gan iespējamie atbalsta pasākumi netiks piedāvāti jebkuram ģimnāzistam. Piemēram, stipendijas paredzētas bērniem, kuru ģimenes nonākušas grūtībās un kurām nepieciešama palīdzība. Arī ēdināšanas atbalsts būs pieejams mazturīgajām un trūcīgajām ģimenēm.

“Pašvaldības redzējums ir – ar samērā nelieliem līdzekļiem panākt lielāku pieejamību vidējai izglītībai. Iemesls šādai domāšanai ir ļoti prozaisks – esam apskatījušies, cik daudz bērnu no katras izglītības iestādes apgūst vidējo izglītību, un atsevišķās izglītības iestādēs šādu bērnu ir ļoti maz. Tas sakrīt arī ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – red.) mērījumiem, kas rāda – sociālekonomiskajiem apstākļiem ģimenē ir ļoti liela nozīme dzīves izvēlēs. Mēs šo ietekmi vēlamies mazināt,” paskaidro Grigorjevs.

Skolai un pašvaldībai vienots mērķis

FOTO: Auditorija. Foto: Arhitektu birojs SIA ''Nams''

Vērtējot sadarbību ar Ogres novada Izglītības pārvaldi un pašvaldību kopumā, ģimnāzijas direktore Zeņkeviča abus uzteic. “Esam ļoti pozitīvi noskaņoti – pēdējo pus gadu strādājam ļoti ciešā sadarbībā un varu teikt, ka saņemam ne tikai fizisku, bet arī vārdisku atbalstu, kas nereti ir svarīgāks.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Rīvēšanās” vai konflikta situāciju iesaistīto pušu starpā īsti nav bijis, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka visiem ir vienots mērķis – visi jauno skolu ļoti gaidījuši. “Mēs, skolotāji, vairākkārt esam nākuši kopā un runājuši par jautājumiem, kuri mums rūp. Runājam ar pašvaldību, ar Izglītības pārvaldi, un sarunas esam iniciējuši gan mēs, gan pašvaldība. Mums ir vienots mērķis, un par jebkuru jautājumu, lai arī cik sarežģīts tas ir, ja par to runā, var gūt kopsaucēju,” stāsta Zeņkeviča.

Direktore vēl piebilst: “Dialogs vienmēr ir veiksmīgs, ja tu to uzsāc un pabeidz ar cieņu vienam pret otru.”

Jāpierāda sevi ar darbiem, ne tikai vārdiem

Jau notikušās un vēl gaidāmās Ogres Valsts ģimnāzijas pārmaiņas ir visai ambiciozas, tomēr novada Izglītības pārvaldes vadītājs norāda – to virsmērķis nav izcelties citu skolu starpā un būt tām par paraugu. Mērķis ir pozitīva un vērtīga mācību pieredze un sasniegumi katram skolēnam. Izaicinājums gan būs izdomāt, kā tieši šo mērķi izmērīt un par to komunicēt.

“Ir skaidrs, ka visi šie mērījumi būs saistīti ar jaunieša sniegumiem, labsajūtu, iekļaušanos. Labs piemērs, kurā virzienā mēs jau tagad varētu skatīties, ir – cik no ģimnāzijas absolventiem veiksmīgi absolvē augstākās izglītības iestādes, cik ilgā laikā absolvē un ar kādiem rezultātiem. Mūs interesē tas, lai mēs iedotu to “mugursomu” pietiekami pilnu, lai skolēns veiksmīgi var ne tikai iestāties Latvijas un ārvalstu augstskolās, bet arī tās absolvēt. Protams, vēl vērtēsim, kādi varētu būt šie mērāmie rādītāji, bet tie viennozīmīgi būs balstīti uz bērniem,” stāsta Grigorjevs.

FOTO: Arhitektu birojs SIA ''Nams''

Tāpat liels izaicinājums būs iecerētā mācīšanās kopā un iešana dziļumā – gan mācību saturā, gan procesā. Izglītības pārvalde šajā sakarā var meklēt instrumentus, tostarp finansējumu, un skolai iedot laiku un sadarbības partnerus, bet viss pārējais ir pašu pedagogu un skolēnu rokās.

“Man šķiet, ka mums sevi būs jāpierāda arī ar darbiem, ne tikai vārdiem. Taču jau šajā gadā uzņemto 10. klašu audzēkņu skaits ir bezprecedenta apjoms mūsu novadā, kas jau savā ziņā parāda uzticības kredītu, kas jānotur arī turpmāk. Vienlaikus jāturpina skatīties, kā attīstīt arī citas vidējās izglītības iestādes Ogres novadā,” norāda Grigorjevs.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm