tv3.lv

Nozaudētu vai nozagtu dokumentu dēļ pērn ārzemēs “iesprūda” vairāk nekā 1000 valstspiederīgo

Līdz ar vasaras atvaļinājumu un ceļojumu sezonas sākumu Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus neaizmirst par drošību ārzemēs. Diemžēl gadu no gada daudziem iedzīvotājiem atpūtas braucieni beidzas ar palīdzības meklēšanu vēstniecībā. Un izņēmums nav arī pērnais gads, vēsta TV3 Ziņas.

Neatkarīgi no Covid-19 ierobežojumiem, kas teju visu pērno gadu smagi skāra ceļošanu, Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot pērn saglabājusies augsta. Par to liecina arī Ārlietu ministrijas dati – nemainīgi daudz Latvijas valstpiedērīgo pērn ārvalstīs iekūlušies kādās nepatikšanās un palīdzību meklējuši mūsu vēstniecībās.

Pērn Latvijas konsulārais dienests palīdzību sniedzis gandrīz 1000 gadījumos, kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējos gadus. Situācijas dažādas – palīdzība pērn bijusi nepieciešama 320 ārzemēs aizturētām personām, 246 nāves gadījumos, arī 104 slimnīcās nonākušiem valstspiederīgajiem. Tāpat vēstniecības iesaistījušās, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuri ārkārtas situācijās nonākuši citu iemeslu, tostarp militāru konfliktu dēļ.

Andris Plešs
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

“No tādām vietām, kur mēs esam visvairāk bijuši iesaistīti, gribētu minēt Afganistānu, Etiopiju, Maroku un, protams, kā jūs šogad visi pamanījāt – diemžēl Ukrainu.”

Vienlaikus aizvadītajā gadā samazinājies ārvalstniekiem sniegto konsultāciju un izsniegto vīzu skaits. Tai pat laikā turpina pieaugt Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri pēc palīdzības vēršas vēstniecībās. Pieprasītākais šobrīd ir dokumentu maiņa. Ja pērn ar vēstniecību starpniecību visa gada laikā izsniedza 30 000 pasu un ID karšu, šogad četros mēnešos tie ir jau 16 000.

Agnese Saliņa
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore

“Šā iemesla dēļ, līdzīgi kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, arī atsevišķas mūsu pārstāvniecības ārvalstīs saskaras ar diezgan garām rindām uz šo pasu un ID karšu noformēšanu.”

Ārlietu ministrija vienlaikus aicina iedzīvotājus, plānojot savus turpmākos ceļojumus uz ārvalstīm, būt piesardzīgiem un sekot līdzi brīdinājumiem par tām valstīm vai to teritorijām, kur ceļošana var būt bīstama. Tā, piemēram, šobrīd ministrija aicina neceļot uz kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andris Plešs
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

“Lai arī mēs varam būt priecīgi un lepni, kā mēs varam saviem valstspiederīgajiem palīdzēt šajos krīžu skartajos reģionos, kara darbības skartajās vietās, vismaz daļu no tā varēja novērst, ja tiktu ņemti vērā šie ceļojuma brīdinājumi.”

Tāpat ministrija aicina ceļotājus pirms došanas atvaļinājumā parūpēties par apdrošināšanu, noskaidrot ārvalstī spēkā esošos Covid-19 noteikumus. Svarīgi atcerēties arī par dokumentu drošību.

Agnese Saliņa
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore

“Mūsu novērojumi liecina, ka kovida laikā iedzīvotāji ir mazliet zaudējuši modrību un iemaņas. Un, ieraugot Eifeļa torni, ir gana aizgrābti, tādēļ piemirst par pasu un maku drošību.”

Pērn vairāk nekā 1000 iedzīvotāju “iesprūda” ārzemēs, jo tie personu apliecinošus dokumentus bija nozaudējuši vai tos nozaga. Lai varētu atgriezties mājās, tiem bijis nepieciešams izsniegt atgriešanās apliecības.

Orientējas izglītības jautājumos un labprāt dodas atspoguļot notiekošo reģionos, jo ir pārliecināts, ka stāstīt par dzīvi ārpus Rīgas ir būtiski.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm