No patversmēm arvien biežāk adoptē kaķus seniorus, un tāds ir arī ar runča Žoklīša Džo stāsts!
Turpinām sižetu sēriju par dzīvniekiem senioriem, tostarp kaķiem, kurus adoptē arvien biežāk un kuru vidū ir arī “900 sekunžu” šīs dienas sižeta varonis – astoņgadīgais runcis Žoklītis Džo.
Savu liktenīgo kaķi var sastapt arī dinozaura tērpā! Astoņgadīgais runcis Žoklītis Džo patversmē nonāca pirms gada. Viņam bija mirusi saimniece, un nelielajā dzīvoklī palikuši 27 kaķi – visi ar veselības problēmām un ļoti nolaistā stāvoklī. Tad viņa tagadējai saimniecei – Elīzai – draudzene piedāvāja haltūru labdarības akcijā, kurā piedalījās arī patversme “Ulubele”, paskraidīt dinozaura kostīmā pa tirdzniecības centru “Alfu”.
Uz tirdzniecības centru bija atvesti daži kaķi, arī Žoklītis Džo, kas savu vārdu ieguva dēļ iedzimta apakšžokļa defekta.
Žoklīša Džo saimniece Elīza Ļaksa
“Staigāju dinozaura kostīmā, uzbraucu ar eskalatoru uz otro stāvu un skatījos… Džo krātiņā gulēja, vispār nevienam nepievērsa uzmanību. Kā eju tuvāk, pielec kājās un sāk bļaut manā virzienā. Man bija skaidrs – mans kaķis! Jāņem kaķis!”
Protams, Elīzai bija skaidrs, ka tas ir viņas kaķis, bet pats Žoklītis Džo varbūt tā noreaģēja uz dinozaura tērpu? Kā nu nebūtu, tagad laimīgi jūtas visi trīs – Elīza, viņas draugs Krišjānis un pats runčuks, kuru ikdienā saimnieki biežāk sauc par Džosiku.
Diezgan skumji Džo izskatījās, kad kopā ar citiem 26 kaķiem bija nonācis “Ulubelē” – pagāja pusgads, kamēr minči atkopās un bija gatavi doties uz jaunām mājām… Žoklītis ļoti ilgojās pēc uzmanības un glāstiem, bet bija skaidrs, ka viņam jāgaida īpaši cilvēki!
Jauks, mīļš, sabiedrisks un komunikabls. Tā Elīza raksturo savu mīluli. Viņas vecāku mājā dzīvo četri kaķi, ar kuriem viņa uzauga, bet tik mīļš kā Džosiks nav bijis neviens. “Neviens. Viens bija, kuru varēja ņurcīt, cik grib, bet kā Džo – neviens,” dalās Elīza.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Džosikam ir astoņi gadi, bet redzot, kā viņš spēlējās ar mīļāko striķīti un augstu lēkā, nekad nevar iedomāties, ka runčuks ir opīša statusā.
“Viņam ir bezmaksas medicīniskās apskates. Medikamenti par mūsu nauda, bet tā ir maza summa. Bet visas apskates viņam ir bezmaksas. Bet tas nebija noteicošais, kad mēs viņu ņēmām. Es pat nemaz nezināju, ka tā būs,” stāsta Elīza.
Attieksme pret Džosiku Elīzas mājā ir īpaša. Viņš pat drīkst dažreiz uzturēties uz ēdamgalda. Ar savu harismu runčuks ir apbūris manu kolēģi Ilmāru Roķi, kurš pat braukt prom no Dobeles, kur Džosiks dzīvo, nevēlējās, bet nācās gan – mājās, Jūrmalā, Ilmāru gaida kaķene Fifa.
