To veidojis vācu mākslinieks Jans Georgs Glokners sadarbībā ar zinātniekiem no Latvijas Universitātes (LU), Mežzinātnes institūta “Silava” un Mikologu biedrības.
Projektā “Tuva sastapšanās” pētīta gan sēņu augšana un vairošanās, gan savstarpējā komunikācija, ko mēdz salīdzināt ar jēdzienu “zemes internets”. Kopumā objektu veidoja pārdesmit trīslitru burku, kurās aug un vairojas kāds no sešiem Latvijā sastopamiem sēņu veidiem.
Sēņu bioreaktora autors Jans Georgs Glokners norāda: “Ideja radās, kad domāju par starptautisko kosmosa staciju, kas riņķo ap mūsu planētu. Tas ir transportlīdzeklis, kas ļauj cilvēkiem dzīvot vidē, kur mēs patiesībā nespētu dzīvot. Es aizdomājos par to, ko mēs dēvējam par dabīgu un mākslīgu biotopu. Un man radās doma sēnes, ko mēs esam raduši redzēt virszemē, ievietot bioreaktoros – slēgtā ierīcē, lai paskatītos uz šo organismu un tā augšanas spējām no citas perspektīvas.”
Autors skaidro, ka, no vienas puses, šis ir zinātnisks pētījums, no otras – mākslas objekts, jo vienlaikus mudina domāt gan par micēlija jeb sēņotnes slēptās daļas savstarpējo mijiedarbību ar citiem augiem, gan arī par cilvēka un dabas vai cilvēka un kopienas mijiedarbību redzamajā un neredzamajā vidē, piemēram, internetā.
