Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
llgāku laiku nespējot atrast dzīvesvietu, bēgļi Latviju pamet. Aprit gads kopš pirmo bēgļu uzņemšanas
Apritējis gads, kopš Latvijā tika uzņemti pirmie seši patvēruma meklētāji, kā to nosaka Eiropas Savienības programma. Tomēr amatpersonas jau iepriekš pieļāvušas, ka noteiktajā laikā visu plānu neizdosies izpildīt.
Uz Latviju gada laikā pārvietoti 207 cilvēki jeb aptuveni 40% no divos gados plānotā. Lielākoties viņi nākuši no Sīrijas, un viņu vidū bijuši drēbnieki, frizieri, skolotāji, finanšu nozares un citu profesiju pārstāvji. Bēgļa statuss piešķirts tikai desmit cilvēkiem, bet 115 patvēruma meklētāji saņēmuši alternatīvo statusu.
Gada laikā atklājušās arī dažādas problēmas. Statusa saņēmējiem ir grūti atrast darbu un mājokli, tāpēc viņi pamet Latviju labākas dzīves meklējumos. Šie cilvēki arī ārpus Latvijas turpina saņemt pabalstu, bet likuma izmaiņas, lai to ierobežotu, vēl nav pieņemtas. Nav arī palielināts sākotnējais pabalsts tā, lai viņi varētu īrēt dzīvesvietu.
Vērtējot, kā Latvijai gada laikā veicies ar patvēruma meklētāju pārvietošanu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kuras vadībā tapa bēgļu uzņemšanas plāns, uzskata, ka sekmīgi noritējusi patvēruma meklētāju atlasīšana bēgļu nometnēs un starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršana. Taču bēgļu integrācijas plāns nestrādā, jo pārvietotajām personām ir neiespējami noīrēt mājvietu.
Kopumā Eiropas Savienība bija plānojusi no Itālijas un Grieķijas nometnēm līdz 2017. gada septembrim pārvietot 160 000 cilvēku, tomēr jaunākie dati liecina, ka uzņemti tikai nepilni 12 000 jeb 7%. Vēl daļa cilvēku uz citām Eiropas valstīm pārvietoti no Turcijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
