Līdz pat 30% dārgāk: arī par sportošanu un aktīvo atpūtu būs jāmaksā vairāk

Energoresursu sadārdzinājums visvairāk “sit” pa ledus hallēm un peldbaseiniem, bet tas jūtami ietekmē arī citus slēgtā tipa sporta un aktīvās atpūtas objektus. Nozares uzņēmēji atzīmē, ka ļoti cer uz valsts atbalstu, jo visu sadārdzinājumu nav iespējams pārlikt uz klientiem.

Sporta un aktīvās atpūtas nozares pārstāvji ceļ trauksmi: situācijā, ja sporta objekti, tostarp peldbaseini, nespēs strādāt augsto izmaksu dēļ, pastāv risks pasliktināties sabiedrības veselībai kopumā.

Renāte Franke

“Rimi Olimpiskā centra” pārstāve

“Sevišķi satraucošs ir fakts, ka bērniem un jauniešiem, kam jau pandēmijas laikā tika ierobežotas fiziskās aktivitātes un peldētapmācības nodarbības, tagad atkal tās varētu nenotikt. Veselīgs un aktīvs dzīvesveids ir ieradums, kas jāuztur, – katra pauze motivāciju mazina.”

Ja nav par karstu, arēnā iztiek bez kondicionieriem

“Arēna Rīga” pakalpojumu cenas paaugstināja jau no 1.aprīļa, lai “laicīgi amortizētu izmaksas”, paredzot elektroenerģijas cenas kāpumu, stāsta SIA “Arēna Rīga” valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš. Arēnas nomas maksa tika paaugstināta par 15%, turklāt pasākumu rīkotājiem arēnā par 30 – 40% pieauga maksa par elektrību.

“Klienti pret to izturējās ar sapratni, jo katram arī mājās pieauga elektrības rēķini – visi skaidri redz, ka tās nav mūsu iedomas, bet tā ir realitāte. Ja mājās pieaug elektrības rēķins, arī arēnā rīkotam pasākumam tas aug,” klientu reakciju uz cenu pacelšanu raksturo Krastiņš.

Arēnas vadītājs skaidro, ka uzņēmums turpina uzraudzīt situāciju: “Protams, mums nāksies vēl celt cenu, ja šie energoresursu tarifi turpinās kāpt, bet dotajā brīdī šāda konkrēta plāna nav.”

Tā kā “Arēnā Rīga” ledus būs tikai nākamajā pavasarī, lielākās elektroenerģijas jaudas šobrīd patērē gaisa kondicionēšana, ventilācija un apgaismojums.

“Kondicionieru gadījumā ietaupīt var, tos neieslēdzot,” skaidro Krastiņš. “Skatāmies pēc nepieciešamības. Tagad arēnā trenējas un spēlē basketbola izlase, un lai abām pusēm būtu lētāk, esam vienojušies, ja nav traki karsts, treniņu laikā kondicionēšanas sistēmu neieslēdzam.”

“Nesaldēts ledus ir tikai ūdens”

Pavasaris “Arēnai Rīga” nāks ar lielo izaicinājumu, jo būs jāuztur ledus laukums. Šobrīd esot grūti pateikt, cik tas izmaksās, ņemot vērā elektrības cenu svārstības un nestabilitāti. Krastiņš lēš, ka jau patlaban ledus laukuma uzturēšana kļuvusi 3–4 reizes dārgāka.

“Domāju, ka tas atsauksies arī uz pasākumā rīkotājiem,” atzīmē “Arēnas Rīga” valdes priekšsēdētājs. Viņš min, ka par ledus izveidošanas un uzturēšanas izmaksām vēl gaidāmas sarunas arī ar pavasarī plānotā hokeja čempionāta rīkotājiem. “Ir skaidrs, ka ledus maksās ļoti dārgi, tāpēc mums būs jārod kopsaucējs, piemēram, ledu pēc iespējas vēlāk uzlejot un pēc iespējas ātrāk noņemot.”

Ģirts Krastiņš

“Arēna Rīga” valdes priekšsēdētājs

“Ir divas lietas, kas ledus hallē ir ļoti energoietilpīgas – tas ir ledus un apgaismojums. Un alternatīvu nav. Ledu nevar nesaldēt, jo tad tas ir tikai ūdens.”

“Nāksies ekonomēt, savilkt jostas”

Ledus halle ir arī viens no vairākiem SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils” valdes priekšsēdētāja Jurģa Liepājnieka pārziņā esošajiem sporta un aktīvās atpūtas objektiem Ventspilī. Viņš atzīmē, ka energoietilpīgākie ir ledus halle un peldbaseins.

“Esam jau nomainījuši apgaismojumu uz LED spuldzēm, kas dod vairākkārtīgu ekonomiju,” stāsta Liepājnieks. Viņš piebilst, ka zināmu ietaupījumu var gūt, arī organizatoriski pārplānojot sporta zāļu noslodzi.

“Nekāds optimistiskais skats nav šobrīd. Protams, ja tās energoresursu cenas būs tādas, kādas tās ir, un turēsies, nāksies ekonomēt, savilkt jostas. Bet patreiz vēl skaitļojam, kāda būs gala ietekme uz to visu,” piebilst Liepājnieks.

Runājot par iespējamo pakalpojumu cenu celšanu, Ventspils Olimpiskā centra vadītājs atzīst: “Protams, skatāmies arī tajā virzienā. No mūsu puses būtu nenopietni to neapsvērt.  Visticamāk, septembra beigās oktobra sākumā par to būs skaidra bilde.”

Liepājnieks lēš, ka pakalpojumu cenu celšanās gadījumā runa esot par to kāpumu 10 līdz 25% robežās, bet pie zināmiem nosacījumiem tas varot būt arī zemāks.

“Mūsu mērķis aizvien ir turēt pēc iespējas draudzīgākas cenas. Nevar visu uzlūkot tikai biznesa kategorijās, mums ir svarīgi arī nodrošināt šo pakalpojumu pieejamību. Viens no mūsu pamatmērķiem ir turēt maksimāli piepildītas gan aktīvās atpūtas vietas, gan sporta bāzes,” atzīmē Liepājnieks.

Peldbaseins – par 20% dārgāks

“Rimi Olimpiskais centrs” Rīgā individuālajiem apmeklējumiem kopš 1.jūlija kļuvis dārgāks vidēji par 20%, savukārt organizācijām jaunajā sezonā par sporta zāļu un peldbaseina nomu būs jāmaksā vidēji par 23% dārgāk.

“Jūlijā klientiem peldbaseinu apmeklējumam vēl piedāvājām atlaidi, augustā – jau saskaņā ar jauno cenrādi,” piebilst Olimpiskā centra komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Renāte Franke. “Ceram, ka arī rudenī, sākoties apkures sezonai, savos ikdienas izdevumos mūsu klienti spēs arī sportam atvēlēt līdzekļus.”

Lai varētu turpināt darbu līdzšinējā apjomā, SIA “Olimpiskais sporta centrs” komanda jau kopš vasaras strādājot pie alternatīviem risinājumiem un energoresursu taupības plāna.

“Izskatām dažādas iespējas, tostarp mainīt piegādātājus, plānojam veikt dažādas darbības, kas ļautu samazināt kopējo patēriņu par 10–15%,” informē Franke. 80% Olimpiskā centra telpu esot uzstādīts energoefektīvs LED apgaismojums, kā arī klātbūtnes sensori, veikti arī citi pasākumi, kas kopējo ēkas elektroenerģijas patēriņu gadā samazinot par 10%.

Renāte Franke

“Rimi Olimpiskā centra” pārstāve

“Būtiski, ka samazināt patēriņu drīkstam tikai līdz normatīvajos aktos noteiktajam – tas attiecināms gan uz gaismas daudzumu sporta zālēs, gan ūdens temperatūru peldbaseinos, gan gaisa kvalitāti telpās, tāpat svarīgi saglabāt apmeklētājiem, tostarp bērniem, sportošanai atbilstošus apstākļus.”

“Par tādu maksu uz baseinu neviens nenāktu”

“Ja baseina apmeklētājiem pašiem būtu jākompensē viss siltuma tarifa pieaugums, tad droši vien par tādu cenu neviens uz baseinu vairs nenāktu,” vērtē Ķīpsalas peldbaseina vadītāja Dace Buliņa.

Viņa informē, ka no 1.septembra Ķīpsalas peldbaseina apmeklējums kļūs par 20 – 30% dārgāks. “Bet tas nekompensē energoresursu cenu kāpumu. Līdz ar to esam vērsušies arī pie sava mātes uzņēmuma – Rīgas Tehniskās universitātes, lūdzot palīdzību šajā situācijā. Ļoti ceram uz šo atbalstu,” piebilst Buliņa.

Arī viņa atzīmē, ka peldbaseinā taupīšanas iespējas ir ļoti ierobežotas, jo jāuztur gan noteikta gaisa, gan ūdens temperatūra. Pazemināt to neļauj ne Ministru Kabineta noteikumos ietvertie standarti, ne arī peldētāju labsajūta un veselība.

“Šī sezona būs grūta visiem – gan cilvēkiem ar mājokļa energoresursu apmaksu, gan hokeja hallēm un baseiniem šīs būs ļoti smags laiks,” rezumē Ķīpsalas peldbaseina vadītāja.

“Esam spiesti celt cenu”

Ar 20 līdz 30% cenu kāpumu jārēķinās arī pludmales volejbola cienītājiem, pārceļoties uz sportošanu telpās, – liecina pludmales volejbola halles “Beach Box” īpašnieka Renāra Tverijona sacītais.

“Pakalpojuma cenas varētu paaugstināties 20 – 30% robežās, bet tas tāpat dotajā brīdī nenosegs siltumenerģijas izmaksu pieaugumu, ar ko mums nāksies rēķināties,” skaidro Tverijons. “Bet mēs arī nejūtam, ka varētu vēl vairāk paaugstināt cenas, jo tas būtu pārāk dārgi gala patērētājam.”

“Mēs esam spiesti celt šo cenu, lai arī labprāt to nedarītu. Savas darbības desmit gados faktiski neesam paaugstinājuši cenu par laukumu izmantošanu. Tagad būtu tas brīdis, kad esam spiesti to darīt,” atzīst halles īpašnieks, piebilstot, ka ļoti cer arī uz valsts atbalstu.

“Pašreizējā cena ir viens, bet mēs nezinām, kāda veidosies ģeopolitiskā situācija un kā tas tālāk atsauksies uz energoresursu cenām. Mēs esam gatavi dažādiem scenārijiem. Varam piedāvāt arī cilvēkiem spēlēt volejbolu siltākā apģērbā – vēsumā, bet vismaz zem jumta. Bet par šādiem scenārijiem vēl ir pāragri spriest,” secina Tverijons.