Saturs turpinās pēc reklāmas

Latvijas Studentu apvienība kritizē trūcīgo cilvēku diskriminēšanu valsts galvoto kredītu iegūšanai

Banku ne pārāk lielā ieinteresētība piešķirt studiju kredītus par ārkārtīgi zemām procentu likmēm tomēr nebūs iemesls, lai studentu finansēšana apstātos – šāda pārliecība ir izglītības ministrijā.

2018. gada 20. janvārī 22:15

Valsts galvots studiju kredīts domāts mācību maksas segšanai, studējošā kredīts – ikdienas tēriņiem. To pievilcība, salīdzinot ar parastu patēriņa kredītu, ir ārkārtīgi zemā gada procentu likme, šobrīd tikai 2,5%. Šos procentus mācību laikā atmaksā valsts. Tiesa gan, valsts galvojums nenozīmē, ka kredīta ņēmēja problēmu gadījumā visu summu atmaksās no valsts budžeta līdzekļiem. Lai vispār saņemtu kredītu, ir nepieciešama cita privātpersona kā galvotājs ar pietiekami lieliem ienākumiem. Un te arī sākas problēma, skaidro Latvijas Studentu apvienībā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Matijs Babris
Latvijas Studentu apvienības vadītājs

Kas ir trakākais, tiešām, kuri vēlas studēt, bet nav šīs rocības, nāk no trūcīgām ģimenēm, viņiem ne tikai nav iespējas saņemt kredītu, jo nav šī galvotāja. Tāpēc iestājamies, ka jāpanāk valsts galvojums simts procentos gadījumu.

Pagaidām valsts tam nav gatava, jo pastāvot pārāk liels risks situācijas ļaunprātīgai izmantošanai. Līdzšinējā kārtība esot disciplinējusi atmaksu, saka SEB bankā, kas pēdējos astoņus gadus ar zemāko gada procentu likmi uzvarējusi valsts rīkotājās izsolēs par kredītu izsniegšanu. Studentu kredīti esot bankām visdrošākie.

Arnis Škapars
SEB bankas valdes loceklis

Atmaksas disciplīna ir augstā līmenī, labā līmenī. Vidēji, nemaksātāju procents ir zems, tiesvedībās atrodas zem 1%. Tā ka lielākā daļa apzinās to, ka naudu aizņēmušies un to atmaksā. Valsts klātbūtne šajā projektā discipline cilvēkus noteikti.

Pērn no jauna kredīti izsniegti teju pusotram tūkstotim studentu par kopējo summu 8 miljoni eiro. Vidēji, viens kredīts bijis 5500 eiro liels. SEB banka astoņu gadu laikā studentiem kredītos izsniegusi 66 miljonus eiro. Vismazāk ņemts studējošā kredīts, kas domāts ikdienas tēriņiem, piemēram, īrei un ēdienam. Pērn tie bija 16% no visiem paņemtajiem kredītiem.

Arnis Škapars
SEB bankas valdes loceklis

Rīgā tās algas, ko studenti saņem, ir 800-900 eiro, un jauni cilvēki grib darboties, līdz ar to aizņemties naudu dzīvošanai vairs nav populāri. Otra lieta – vecāki ir kļuvuši bagātāki, ir vienai daļai vecāku, kuri nodrošina lielu daļu dzīvošanas izmaksas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Kad pienāk kredītu atmaksas laiks, arvien vairāk izvēlas to nedarīt no savas kabatas. “Pēc izglītības ieguves, ja attiecīgais kredītņēmējs strādā kā nodarbinātais valsts vai pašvaldību institūcijās, ir iespējas pieteikties uz kredītu dzēšanu,” atklāj Studiju un zinātnes administrācijas vadītāja vietniece Sandra Sidiki.

Noteikumi paredz, ka tad valsts vai pašvaldību iestādē ir jānostrādā vismaz gads, un arī tad automātiski netiek dzēsta uzreiz visa kredīta summa. “Ja kredīts ir mazāks par 1400 eiro un kredīts jāatmaksā 5 gadu laikā, tad nodzēš katru gadu 20%. Ja kredīts ir vairāk nekā 1400 eiro un kredīta dzēšanas laiks ir 10 gadi, līdz ar to katru gadu nodzēš 10%,” piebilst Sidiki.

Pēc mācībām, strādājot valsts vai pašvaldību iestādēs, šādā veidā pērn dzēsti vairāk nekā 4 tūkstoši kredītu, un valsts par to samaksājusi 1,8 miljonus eiro. Gadu iepriekš – vēl tikpat.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas