Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijas Radio darbinieki un Žurnālistu asociācija pauž bažas par politisku spiedienu uz sabiedrisko mediju
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas ceturtdien lēma no amata atstādināt Latvijas Radio vadītāju Sigitu Roķi, par iemeslu minēja “šokējošu satura pārdošanu” vairākos raidījumos. Taču publiski pieejamie līgumi gan liek šaubīties, ka Latvijas Radio būtu īstenojis praksi, ko varētu apzīmēt ar vārdu “šokējoši”. Tāpēc gan Latvijas Radio darbinieki, gan Žurnālistu asociācija pauž bažas par politisku spiedienu uz sabiedrisko mediju.
Medijus uzraugošā padome, paziņojot par Latvijas Radio valdes locekles Sigitas Roķes atlaišanu, izmantoja virkni spilgtu vārdu, lai apzīmētu viņas veiktos pārkāpumus – it kā notikusī satura pārdošana esot bijusi “šokējoša un graujoša”, taču fakti to neapliecina.
Radio nozari uzraugošais NEPLP loceklis Ivars Āboliņš ceturtdien stāstīja par līgumiem, kuri it kā apliecina, ka Roķe pārkāpusi likumu un sponsori iejaukušies medija saturā: “Noslēgts 2016.gada 30.maijā. Raidījumi, “Kā labāk dzīvot” – partnerim ir bijusi iespēja līgumā paredzēt, par ko būs šis raidījums, precīzu saturu, par ko viņš tiks veidots. Raidījums “Greizie rati”, atkal sadarbības partneris ir varējis nopirkt raidījuma saturu, tiek atrunāts, par ko žurnālisti veidos šo raidījumu un kas pats sāpīgākais – reģionālajās ziņās, es tagad vienkārši citēšu – reģionālo ziņu sleja, LR 1, izskan laika posmā no 16:40 līdz 16:45, un tajā tiek raidīti reģionālo korespondentu sagatavoti sižeti par partneru izvēlētu saturu, šis ir tas līgums.”
Mediju uzraugi atteicās atklāt, kas bijuši šo raidījumu sponsori. Taču internetā pieejamie līgumi neliecina, ka sponsoru piesaistīšanu atsevišķiem raidījumiem varētu salīdzināt ar hibrīdkara draudiem, kā uzsvēra Āboliņš. Proti, līgumā norādīts, ka raidījumā “Kā labāk dzīvot” tiks stāstīts par senioru sportošanu un tajā tiks runāts par jaunākajiem pētījumiem, kuri apliecina, ka sportošana sirmgalvjiem ir vajadzīga. Raidījumā “Greizie rati” tikšot minētas mīklas, tostarp par senioru interesējošām tēmām. Bet reģionālo ziņu piecminūtē tiks raidīti žurnālistu sagatavoti sižeti par senioru dzīvi Latvijas reģionos.
“Katrā līgumā ir ļoti strikta atsauce uz to, ka sponsors nekādā veidā nedrīkst ietekmēt LR saturu, un tas ir visos līgumos atrunāts, un tā ir arī likumdošanas prasība,” skaidro Roķe.
Padome kā vēl vienu iemeslu Roķes atlaišanai sauca netaisnīgi izveidotu piemaksu sistēmu darbiniekiem, norādot, ka dažreiz piemaksa ir lielāka par mēnešalgu. Viņa to sauc par neiedziļināšanos radio satura veidošanā.
Latvijas Radio arodbiedrības vadītājs atzīst, ka Roķes atlaišana raisījusi darbiniekos satraukumu. Viņi uzskata, ka patiesie atlaišanas iemesli ir citi, un žurnālisti prognozē kadru tīrīšanu.
“Acīmredzot tiek gatavotas kādas radio personāliju izmaiņas, tas mūs dara ļoti bažīgus. Jo 34 tas jau ir mēģinājums ļoti tieši pakļaut Latvijas Radio kontrolei, padarīt to viegli vadāmu, ieceļot acīmredzot amatos pakļāvīgākus, ar citiem mērķiem motivētus cilvēkus,” norāda Latvijas Radio arodbiedrības vadītājs Eduards Liniņš.
Arī Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāja Rita Ruduša uzskata, ka Roķes atlaišanai trūkst pamatojuma un tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm: “Sabiedriskā medija vadītāja atlaišana ir galējs solis. No tā, ko mēs redzam, no tiem dokumentiem, par kuriem ir runa NEPLP lēmumā, nav skaidrs, kāpēc bija nepieciešams galējs solis un kā šis solis tālāk veicinās reformas Latvijas Radio.”
Aģentūra LETA, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo par diviem kandidātiem, kuri tiek virzīti uz Radio valdes priekšsēdētāja amatu. Viena ir bijusī LETA valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, otrs – Uldis Salmiņš, kura īpašumā pēc “Dienas” pārdošanas un reorganizācijām nonākuši savulaik koncernam piederošie reģionālie laikraksti.
“Latvijas žurnālistu asociācija lūdza iespēju piedalīties kā novērotājam atlases procesā, bet mums šāda iespēja tika liegta. Protams, šāda noslēpumainība, tāpat kā arī citi lēmumi, ko NEPLP ir pieņēmis steigā, nepaskaidrojot un bez argumentācijas, vairo aizdomas par to, ka tur varētu būt politiskā spiediena pazīmes,” norāda Ruduša.
Aizdomas par politisko spiedienu vairo fakts, ka Latvijas Radio un tās vadītāju jau ilgāku laiku savās preses konferencēs Ventspilī kritizē Aivars Lembergs. Šonedēļ viņš norādīja, ka radio beidzot jāievieš kārtība: “Nu, vot, tas ir sorosistu kontrolēts, valsts budžeta finansēts medijs. Nu tad NEPLP ir jāievieš kārtība.”
Medijus uzraugošā padome pirmdien sola nosaukt vārdus diviem jaunizvēlētajiem Latvijas Radio valdes locekļiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
