Saturs turpinās pēc reklāmas

Latvijas‑Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūve nepieciešama vēl 53,6 kilometru garumā

Latvijas-Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūve nepieciešama vēl 53,6 kilometru garumā, tāpēc darbu turpināšanai vajadzīga ekspertīze par līdz šim jau izbūvēto darbu atbilstību.

2021. gada 27. novembrī 11:40

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojuma projektā valdībai teikts, ka Latvijas-Krievijas robežas joslas infrastruktūras izveidē un iekārtošanā iepriekšējos gados izbūvēti 230 kilometri, tai skaitā uzbūvēts pastāvīgais žogs 95,2 kilometru garumā un izbūvēti četri iekaramie tilti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Neizbūvēti ir aptuveni 53,6 kilometri.

Minētais objekts nav nodots ekspluatācijā. Lai turpinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un nodotu objektu ekspluatācijā, sākotnēji tiks veikta ekspertīze par izbūvēto darbu atbilstību būvprojektam.

Iekšlietu resors sadarbībā ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem” ir izstrādājis tehnisko specifikāciju iepirkuma organizēšanai. Pakalpojuma iegādei tiks veikta cenu aptauja, kuru plānots izsludināt līdz decembra sākumam.

Jau ziņots, ka piektdien ir pabeigta pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvēt pastāvīgo žogu 134 kilometru garumā.

Kopumā pagaidu žogs ierīkots gandrīz 37 kilometru garumā, taču būvdarbu pieņemšana vēl ir procesā, un žoga posmu apjoms ir pietiekami liels, lai to pamatoti nevarētu izdarīt dažās dienās.

Vienlaikus secināts, ka ir vietas, kur būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve. Kopumā papildu žogu iecerēts izbūvēt vēl 22,8 kilometru garumā. Prognozēts, ka kopējās izmaksas papildu dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojumam nepārsniegs 2 329 271 eiro.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas