tv3.lv

Latvijas kazahiete: Zem guloša akmens ūdens netek. Akmens izkustējās…

Latvijā dzīvojošajai kazahietei Gulbahitai Barinovai gads iesākās ļoti trauksmaini. Lielākais pārbaudījums bijis zaudētā iespēja sazināties ar vecākiem un citiem tuvajiem dzimtajā Almati brīdī, kad pilsētu plosīja niknākie grautiņi.

Stilisti G. Barinovu no kādreizējās Kazahstānas galvaspilsētas Almati uz dzīvi Latvijā pirms trīsarpus gadiem atvedusi mīlestība. Almati ir viņas dzimtā, bērnības un jaunības pilsēta. Tur dzīvo viņas vecāki, citi tuvinieki un draugi. Daži no viņiem dzīvo pilsētas centrā – ielās, kur norisinājās protesti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

1986. gada decembrī viņas dzimtajā pilsētā kazahi sacēlās pret Kremļa lēmumu aizvietot tālaika padomju republikas līderi Kunajevu ar Maskavas ielikteni Kolbinu.

Gulbahita par šiem notikumiem mācījās skolas vēstures stundās. Arī toreiz trīs dienu demonstrācijas izvērtās asinsizliešanā. Tajā pašā Almati pilsētas laukumā kazahi pulcējās arī šā gada sākumā protestiem, kas pārauga masu grautiņos.

Nebija iespējas sazināties ar vecākiem

”Man ir sajūta, ka es šeit, Latvijā, vairāk pārdzīvoju un uztraucos par notiekošo nekā viņi Kazahstānā,” janvāra pirmo dienu izjūtas raksturo Gulbahita.

Gada sākumā, kad Kazahstānu pārņēma masu nekārtības un grautiņi, valstī tika atslēgts internets, traucēti bija arī telefonsakari.

”Nebija iespēju kaut ko uzzināt. Bija liegtas jebkuras sazināšanās iespējas ar tuviniekiem un draugiem. Tāpēc jo īpaši grūti bija pārdzīvot tās dienas, kad dzimtenē notika grautiņi,” stāsta bijusī almatiete.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gulbahita Barinova
Latvijā dzīvojoša kazahiete

”Pārdzīvoju par tuviniekiem, par valsti – tas bija briesmīgi. Tajās dienās biju ļoti sliktā omā, brīžam raudāju, brīžam nezināju, kur likties.”

Neziņu vairoja tas, ka internetā vairs nebija pieejami Kazahstānas mediji, sociālajos medijos pārtrūka vietējo iedzīvotāju vēstījumu plūsma. ”Nepacietīgi gaidīju brīdi, kad varēšu sazināties ar tuviniekiem, lai uzzinātu, kas noticis tur uz vietas,” atceras Gulbahita.

Sākumā internetu pieslēdza ar pārtraukumiem – uz dažām stundām no rīta un vakarā. ”Tā kā mums ir četru stundu laika atšķirība, man tikai reizi dienā izdevās parunāt ar mammu un ar draudzenēm. Ar viņiem viss izrādījās kārtībā,” stāsta Latvijā dzīvojošā kazahiete.

Ir jautājumi – atbilžu nav

Runājot par notikušā cēloņiem un sekām, Gulbahita uzsver, ka ir tāla no politikas, tāpat kā viņas apkārtējie cilvēki. Viņasprāt, zīmīgi, ka gāzes cenas straujais lēciens, pret ko sākās protesti, noticis tieši Kazahstānas rietumos, kur pirms vairākiem gadiem jau bija asiņaini nemieri.

”Kazahi dažādos reģionos taču arī atšķiras pēc savas mentalitātes un temperamenta. Rietumu Kazahstāna ir tāda karsta. Un pie viņiem tas viss sākās,” spriež jaunā sieviete.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vērtējot pēc Kazahstānas mediju ziņotā, tur viss sācies ar miermīlīgām protesta akcijām, cilvēki pēc mītiņiem paši pat sakopuši pulcēšanās vietu.

”Pēc tam nesaprotamā veidā viss pārauga grautiņos. Man nav atbildes – kāpēc tā notika. Es arī sev jautāju – kā tas notika, kāpēc un kas īsti notika, kam tas bija vajadzīgs. Jautājumus uzdodu, bet atbilžu nav,” atzīst Gulbahita.

Viņasprāt, ieinteresēto personu un grupu noteikti bija vairākas, iespējams, loma bijusi arī citu valstu interesēm. ”Vairumam cilvēku politika ir ļoti nesaprotama spēle,” piebilst sieviete.

Lai arī pašlaik almatiešu dzīve atgriezusies ierastā ritmā, cilvēkos saglabājoties sajūta, ka notiek vainīgo meklēšana, – vērtē Gulbahita, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju vēstījumiem sociālajos tīklos.

Līdz brīdim, kad vadzis lūst

Kazahstānas prezidents tagad esot solījis pārmaiņas, ko sabiedrība jau ilgāku laiku gaidījusi. ”Ko padarīsi, zem guloša akmens ūdens netek. Lūk, akmens izkustējās… Ceru, ka dzīve Kazahstānā uzlabosies. Cilvēki ļoti gaida labas pārmaiņas. Cenas aug, bet algas un pensijas stāv uz vietas. Tas ļaudis droši vien arī sadusmoja,” spriež sieviete.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kazahu tautu raksturo brīvības gars, – teic Gulbahita ”Jā, tā ir ļoti pacietīga tauta, bet līdz brīdim, kad vadzis lūst. Tas jau ģenētiski mums ielikts – gara, domas un pārvietošanās brīvība. To cilvēki grib.”

Tiesa, sieviete neizslēdz, ka pēc grautiņiem varas iestādes, tieši otrādi, varētu izvēlēties ”skrūvju pievilkšanas” ceļu. ”Tāpēc man nepatīk mēģināt izprast politiku, jo tajā bieži vien trūks skaidras loģikas un nav zināmi rīcības patiesie mērķi.”

Gulbahita Barinova
Latvijā dzīvojoša kazahiete

”Tauta principā parādīja, uz ko tā ir spējīga. Ka tā neklusēs.”

”Domāju, ka Kazahstānas varasiestādes rēķinās ar to, ka tauta var sacelties – pieprasīt un neklusēt. Jā, kādu laiku tā pacietīsies un cerēs uz pārmaiņām. Bet, kad pacietība ir izsmelta, tad var sagaidīt emocionālu sprādzienu,” rezumē Gulbahita.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm