Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas iedzīvotājiem nereti ir ielaistas un neārstētas kaites

Saslimstība ar Covid-19 Latvijā mazinās, bet slimnīcu noslodzē tas atspoguļojas ar lielu laika nobīdi  un Covid-19 mirstības statistikā Latvija uz pārējās Eiropas fona izskatās ļoti melna – Latvijā ir pieckārt augstāki nāves rādītāji, jo iedzīvotājiem nereti ir ielaistas un neārstētas kaites, vēsta TV3 Ziņas.

2021. gada 27. novembrī 20:20

Ceļš uz lielāko Covid-19 ārstniecības iestādi Austrumu slimnīcu kopš pandēmijas sākuma arī TV3 Ziņām jau labi iestaigāts. Pie bīstamo infekciju nodaļas durvīm tiekamies ar infektoloģi Montu Madelāni. Ceturtdienas, 25.novembra, rītā viņa uzelpo. Vairākas dienas nav bijis neviena mirušā. Bet tā ar šo pandēmiju esot. Kādu brīdi klusums, un tad atkal aiziet vairāki reizē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pārsvarā tie ir veci cilvēki, un skaidrs, ka 80-90 gados jau ikvienam ir kāda blakus saslimšana.

Monta Madelāne, RAKUS bīstamo infekciju nodaļas vadītāja

“Vecie cilvēki, kurus mums atved… ved ļoti slimus cilvēkus. Lielāko daļu, jau ieraugot, saproti, ka neizglābsi.”

Sirds slimnieki un cukura diabētiķi ar lieko svaru – kādam pacientam pat virs 200 kilogramiem, kas kombinācijā ar Covid-19 ir dzīvībai bīstami. Bet ārstiem neizprotamākais ir, kāpēc kaites tik bieži ir ielaistas?

Monta Madelāne, RAKUS bīstamo infekciju nodaļas vadītāja

“Vidējais Latvijas cilvēks ne vienmēr ir attiecies uzmanīgi pret savu veselību. Visbiežāk tie ir dekompensēti cukura diabēti un sirds slimības, kas ilgstoši nav ārstētas. Ja tam vēl uzslāņojas Covid-19 infekcija, tas pavelk līdzi arī citu orgānu mazspējas. Ja vēl pievienojas kārtīgs plaušu bojājums, iespēja izdzīvot paliek aizvien niecīgāka.”

Un tad rodas jautājums – no kā cilvēks īsti miris?

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) izveidota darba grupa, kas vērtēs Covid-19 nāves gadījumus. Tās vadību uzņēmusies profesore Ludmila Vīksna. Viņa TV3 Ziņām skaidro, ka nešaubīgi nāves cēloni var pateikt tikai ārējo faktoru gadījumā – pēkšņa trauma, notriekts ar auto vai izlēcis pa logu. Tad vairs nav svarīgi, ka cilvēkam bijis diabēts. Ar infekcijām ir krietni sarežģītāk.

Ludmila Vīksna, RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste

“Cilvēki nonāk slimnīcā dažādu problēmu dēļ, bet tā kā esam tik ļoti nodarbināti ar Covid-19, visus testējam uz šo vīrusu. Bieži atklājas, ka cilvēkam ir arī tas. Nereti pat esam izbrīnīti, ka pacientam ir arī vīruss. No tā atkarīgi epidemioloģiskie apstākļi, bet nāve var būt pilnīgi neatkarīga no tā. Protams, var būt arī savādāk.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Visiem cilvēkiem, kas nomiruši un kuriem ir SARS-CoV-2 vīruss, miršanas apliecībā rakstām, ka līdzdalībnieks ir šis konkrētais vīruss. Un tad ir jāšķetina,” skaidro RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste.

Un paraugi miršanas apliecībām ir uz vairākām lapām. Tur nāves cēlonim atvēlēta ne viena vien ailīte, kas visas ārstam arī rūpīgi jāaizpilda.

Ludmila Vīksna, RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste

“Ja pacients nomirst, ārstam tas ir grūts brīdis. Arī tad, ja zini, ka šāds iznākums ir nenovēršams. Vienmēr pārdomā, vai izdarīts viss iespējamais, vēl jāpilda dokumenti, un ārsts aizņemts ne tikai ar to, kurš nomiris, bet ir arī citi pacienti. Tajā brīdī liekas, ka dokuments nav tik svarīgs, bet izrādās – ir!”

Skābekļa Latvijā pietiek visiem Covid-19 pacientiem, arī medikamenti – gan “Remdesivir”, gan antivielu kokteiļi, ar konsīliju tiek akceptēti. Tomēr šonedēļ pārkāpām 4000 Covid-19 mirušo slieksnim un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm dažādos avotos izvirzījāmies nāves līderos.

Slimību profilakses un kontroles centrs gan tik viennozīmīgi aicina datus neinterpretēt.

Santa Pildava, SPKC veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja

“Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, salīdzinot operatīvos datus par dažādām valstīm dažādos portālos, jo var atšķirties ziņošanas sistēmas. Ir valstis, kas ziņo tikai par slimnīcās mirušajiem vai tikai valsts slimnīcās mirušajiem, vai vēl citādāk, tāpēc var būt lielas atšķirības. Vērtīgāk ir analizēt papildu mirstības rādītāju. Piemēram, jāsalīdzina mirstība šī gada septembrī un piecu gadu vidējo mirstību septembrī, tad var redzēt pandēmijas patieso ietekmi. Nav tā, ka Latvija ir vissliktākā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Un tā, pēc “Eurostat” datiem, septembrī Latvijā nomira par 16,3% vairāk cilvēku nekā šai pašā mēnesī vidēji pēdējo piecu gadu laikā. Lietuvā šis rādītājs bija divreiz augstāks (+31,5%), arī igauņiem mirstība bijusi lielāka (+20%). Savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija +12,1%. Tiesa, pandēmijas pīķis mūs sasniedza oktobrī un novembrī. Šos datus “Eurostat” vēl nav apkopojis.

Tomēr korelācija starp vakcināciju, īpaši, senioru vidū, un nāvēm valstu starpā gan ir nepārprotama.

Savus secinājumus Austrumu slimnīcas ekspertu grupa sola agrā pavasarī.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma