Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijā izzūd dabiskās pļavas; tagad tās neaizņem pat 1% valsts teritorijas
Noslēgusies vairākus gadus ilgusī dabas skaitīšana, kuras laikā pētnieki apzināja – kādas un cik daudz dabas bagātības mums īsti pieder. Ja ar alām un iežiem situācija esot tīri laba un pat izdevies atklāt jaunu objektus, sliktas tendences vērojamas attiecībā uz pļavām un mežiem.
Dabas skaitīšana ilga piecus gadus un tās laikā apsekotas pļavas, purvi, ezeri un citi biotopi kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā. Tik plaša informācija par to, kādā stāvoklī ir Latvijas dabas vērtības, iegūta pirmo reizi vēsturē.
“Mēs gaidījām nedaudz labākus rezultātus,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. Tas, galvenokārt, domāts par situāciju mežos un pļavās.
Dabas aizsardzības pārvaldē stāsta,- lai gan meži aizņem gandrīz pusi Latvijas teritorijas, vairāk nekā puse ir vien 60 gadu veci. Tas ir labākais vecums mežu izcirtējiem – bet ne dabas daudzveidībai.
Bija kaut kāds posms, kad mēs cirtām tādu pieaugušu mežu līdz 80 gadiem, bet pamainījās situācija, aspekti un valstī sāka cirst arī vecus mežus, iznīcinot pat vairāk nekā 100 gadus augušus mežus. No šīm ekosistēmām ir atkarīgi arī daudzi citi dzīvnieki. Ja mežs ir jauns, tad viņā nav tādu sugu, kas dzīvo tikai vecos mežos.
Pētnieki secinājuši, ka vissliktāk mūsu valstī klājas dabiskajiem zālājiem jeb pļavām. Ja pirms 100 gadiem tās aizņēma pat trešdaļu valsts teritorijas, tagad to nav pat 1%.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Kristīne Daudziņa stāsta: “Ja tādā īsā secinājumā, tad zālāji ir izplatīti neviendabīgi un ar zemu vai vidēju kvalitāti.”
Galvenie iemesli – cilvēki vairs netur lopus viensētās, kas palīdzēja augus atjaunot, kā arī nevāc sienu. Savukārt esošās pļavas visbiežāk nepareizi apsaimnieko – zāli nopļauj, bet nenovāc.
Līdz ar to tiek traucēta šī sēklu pārnese, kas ir svarīga šiem zālājiem. Ja agrāk to visu darīja ar grābekli un sienu veda vezumā un mēs šo zāli visu laiku kušinājām, varēja sēklas izplatīties gar ceļmalām un pašā laukā, šobrīd tas nenotiek.
Varētu šķist – kas no tā, ja reiz siens nevienam vairs nav vajadzīgs. Taču ļaujot izzust dabiskajām pļavām, iznīkst arī augi un dzīvnieki, kuriem tā ir dzīves vide.
“Zālāji mums palīdz klimata regulācijā, erozija, plūdu riskus mazina un pati bioloģiskā daudzveidība, jo mums var būt vienā kvadrātmetrā līdz 50 sugām. Tās pašas tradīcijas – Jāņi, kur tad mēs plūksim šīs Jāņu zāles?” norāda Daudziņa.
Arī cilvēku neskartie purvi kļūst arvien retāki, lai gan tie, piemēram, palīdz regulēt ūdens līmeni, neļaujot applūst apkārtējām teritorijām. Tās pašas dzērvenes varam lasīt lielākoties dabiskajos purvos, kas pie mums kļūst arvien retāki. Nedaudz gaišāka situācija ir attiecībā uz iežiem un alām – dabas skaitīšanas laikā izdevies atklāt pat jaunus objektus un to stāvoklis esot samērā labs.
“Vidēji šis stāvoklis iežu atsegumiem, alām vērtējams daudz maz labs, cilvēki, protams, tur skrāpē , kāpelē, vēl kaut ko, bet nereti šie objekti nav viegli pieejami,” norāda Širovs.
Kas ar šo visu iegūto informāciju notiks? Dati jau nodoti par jomu atbildīgajai ministrijai, kas izstrādā informatīvo ziņojumu par to – ko un kā valstij būtu jādara biotopu saglabāšanai.
“Visticamāk, mēs piedāvāsim virzienu, kuriem biotopiem noteikti jāveido jaunas aizsardzības teritorijas klāt, lai šo aizsardzību saglabātu un tas varētu būt viens no galvenajiem virzieniem,” saka VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Ziņojums valdības rīcībā varētu nonākt šoruden.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
