Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijā izteikti pieaudzis kultūras patēriņš internetā
Kovida laiks un arī dzīves dārdzības pieaugums atstājis lielu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu – tas krietni sarucis. Turklāt trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši nevienu pašu kultūras pasākumu. Vienlaikus pēdējos gadus Latvijā turpina mainīties paradumi, tostarp izteikti pieaug kultūras patēriņš internetā.
Kultūras ministrija pētījumu par kultūras norišu patēriņu veic ik divus gadus, un jaunākās aptaujas rezultāti tos nepārsteidz. Ņemot vērā, ka kultūras vietas pērn tikai sāka atgūties no kovida pandēmijas, iedzīvotāji arvien retāk apmeklējuši klātienes pasākumus, tā vietā kultūru izvēlējušies baudīt digitāli.
“Mēs varam teikt, ka daļa kultūras auditorijas migrē uz digitālo vidi un ļoti aktīvi izmanto kultūras piedāvājumu digitālajā vidē. Šeit Covid laiks ir devis milzīgu iespēju, jo auditorija bez īpašiem mārketinga pasākumiem, dabiskā kārtā, migrēja uz šo digitālo vidi.”
Paradumu maiņa gan nozīmē, ka arvien tukšākās ir kultūras norises vietas. Ja arī iedzīvotājs nolemj kaut kur doties, izteikti biežāk tie ir bezmaksas pasākumi vai tādi, kas atrodas tuvu mājvietai.
No aptaujas izriet, visbiežāk cilvēki apmeklē kultūrvēsturiskus objektus, to pērn darījuši 29% iedzīvotāju. Tam ar 26% seko kāda pasākuma apmeklēšana vietējā kultūras centrā. Savukārt 25% apmeklējuši populārās mūzikas koncertus, bet 23% – muzejus.
“Pilnīgi visos kultūras patēriņa aktivitāšu veidos ir kritums, proti, ir samazinājies cilvēku skaits Latvijā, kuri ir konkrēto aktivitāti īstenojuši.”
Un iemesli klātienes kultūras patēriņa samazinājumam ir dažādi. To ietekmējusi ne tikai paradumu maiņa pēc divu gadu kovida pandēmijas, bet arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, energocenu krīze, kā arī inflācija, kas manāmi dārgāku padarījusi kultūras norišu apmeklēšanu.
“Varbūt tiešām tā apmeklētība būtu labāka, ja cenas būtu nedaudz zemākas, bet, manuprāt, vismaz daļā atbilžu tas varētu būt tāds inerces jautājums, nemaz neiedziļinoties, sakot, ka kultūra jau ir dārga, mēs to nevaram atļauties.”
Vienlaikus pētījuma dati uzrāda – kultūras norises mazāk apmeklē trīs iedzīvotāju grupas – ar zemiem ienākumiem, tie, kuri dzīvo laukos, kā arī krievvalodīgie. Satraucoši ir arī tas, ka pērn par 15% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā nav apmeklējuši nevienu pašu kultūras norisi un arī neplāno to darīt šogad.
“Tie ir izaicinājumi, īpaši viena trešā daļa, kuri vismaz šā brīža atbildēs ir teikuši, ka neapmeklēs vairs kultūras pasākumus un neiesaistīsies kultūras nozarē.”
Savukārt, runājot par Krievijas sāktā kara ietekmi uz kultūru, Puntulis atzina, ka tā ir dažāda. Kamēr vieni cilvēki uzskata, ka šobrīd nav piemērotākais laiks izklaidēties un baudīt kultūru, citi lemj pretēji. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā vēsturiski militāro objektu apmeklējums bijis pat lielāks par Nacionālo operu un baletu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
