Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
"Konservatīvie" pārstāvēti 15 pašvaldībās: vai bēgšana no partijas rindām novērsta?
Pēc trīs “Konservatīvo” Rīgas domnieku izstāšanās no partijas, politiskā spēka jaunais vadītājs Gatis Eglītis (K) apliecina, ka vismaz pagaidām nav signālu, ka šādi demarši varētu sekot arī citās pašvaldībās. “Partijas jaunajai valdei ir izdevies novērst masveida biedru aizplūšanu,” intervijā “tv3.lv” teic politiķis.
“Konservatīvie” šobrīd kopā vieno 1253 biedrus. Un kādreiz Jāņa Bordāna vadītais politiskais spēks, kurš piedzīvoja smagu sakāvi pēdējās Saeimas vēlēšanās, vēl aizvien ir pārstāvēts 15 Latvijas pašvaldībās.
Trīs no “Konservatīvo” saraksta ievēlētajiem Rīgas pašvaldības deputātiem – Linda Ozola, Jānis Ozols un Dāvis Stalts – partiju pameta pagājušajā nedēļā. Viņi nav pirmie, kuri izstājušies no partijas kopš nesekmīgā starta parlamenta vēlēšanās.
Partijas biedra karti nolikuši arī, piemēram, bijušie parlamentārieši – Juris Rancāns, Krišjānis Feldmanis un Sandis Riekstiņš, kā arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Kopumā politisko organizāciju pēc oktobra pametuši ap 30 biedru, bet daži jauni nākuši klāt.
Līdzšinējais partijas līderis Bordāns, lai arī saglabā partijas ierindas biedra statusu, pērnruden paziņoja, ka pilnībā atiet no partijas lietām. Viņš vēloties vismaz gadu brīvu no politikas.
Lai partija neizjūk pa vīlēm
Kopš pagājušā gada 12. novembra partijai ir izvēlēta jauna vadība ar bijušo labklājības ministru Eglīti priekšgalā. “Viens no maniem pirmajiem uzdevumiem bija stabilizēt partiju, lai tā neizjūk pa vīlēm,” teic partijas vadītājs, vērtējot, ka ir izdevies novērst biedru masveida aizplūšanu.
Runājot par biedriem, kuri izstājas no partijas, tās līderis teic: “Manā vērtību sistēmā godīgums, taisnīgums un cieņpilna rīcība ir pašā augšā. Tāpēc arī uzņēmos partijas vadītāja lomu šajā grūtajā laikā.”
“Domāju, ka viņi pasteidzās. Varbūt tādā mirkļa šokā viņi domāja, ka nu viss ir pagalam, ka partijai nav iespēju atjaunoties un atdzimt,” spriež Eglītis. “Tomēr arī jāatzīst, ka amati, kuros šie cilvēki nonāca, tika iegūti, pateicoties partijai. Tāpēc uzskatu, ka šis bija brīdis, kad tomēr vajadzēja parādīt savu lojalitāti partijai.”
“Raugoties uz šo situāciju, tu vērtē, ka varbūt cilvēkiem tās partijas vērtību un ideoloģijas stāsts, iespējams, bijis kādā zemākā pozīcijā, bet pirmajā vietā – kā saka, tāds saimniecisks elements.”
“Nav aizvainojuma vai dusmu”
Runājot par aizgājušo biedru paustajiem plāniem veidot kādu jaunu politisku veidojumu, Eglītis teic, ka no sirds vēl tiem visu labāko un izdošanos: “Man nav nekādu aizvainojumu vai dusmu pret biedriem, kas partiju pameta. Un nekad nesaki nekad – ja viņiem šī biedrība tiek izveidota un tā nostiprinās, pieļauju, ka mēs pēc kāda laika arī sadarbojamies valsts labā.”
Vienlaikus “Konservatīvo” līderis uzsver, ka šajā ideoloģiskajā spārnā Latvijā jau valda sīva konkurence, pieminot gan pieredzējušos ZZS un NA, gan jaunizveidoto AS. “Man drīzāk māc bažas, vai jauns politisks veidojums šajā nišā spēs akumulēt nepieciešamos resursus, lai kļūtu sabiedrībā pamanāms.”
Vai Eglītis mērķē uz Briseli?
Turpmāko četru gadu posmu partija ik gadu saņems 186 000 eiro valsts finansējuma, kas ir apmēram trīs reizes mazāk nekā pēc triumfa 2018. gada Saeimas vēlēšanās.
“Saimnieciski rīkojoties, partija ar to var labi darboties un uzkrāt resursus jau nākamajām vēlēšanām,” skaidro Eglītis, minot partijas mērķi startēt gan gaidāmajās Eiropas parlamenta (EP), gan pašvaldību vēlēšanās. “Būs smags darbs. Vienkārši ir efektīvāk jāstrādā.”
Jau februārī “Konservatīvie” sola nākt klajā ar savu EP vēlēšanu saraksta līderi. Pagaidām Eglītis vien min, ka kandidāts ir labi pazīstama persona.
Jautāts, vai, ņemot vērā paša ilggadējo darba pieredzi Eiropas Savienības institūcijās, arī Eglītis mērķē uz EP, viņš atbild: “Nu redzēsim, redzēsim…” Tomēr lūgts konkretizēt, vai tas būtu savienojams ar partijas vadīšanu, ņemot vērā, piemēram, “Saskaņas” bēdīgo pieredzi, Eglītis tomēr teic, ka pats “pagaidām neplāno” pārcelties uz Briseli.
Neuzņemtos, ja neticētu
“Es nebūtu uzņēmies atbildību vadīt partiju, ja neticētu, ka ir iespējams to atjaunot,” uzsver Eglītis, atgādinot, ka par šiem pienākumiem nesaņem atalgojumu.
Aprakstot savu vīziju par “Konservatīvajiem”, viņš teic, ka varbūt partijai vairs neizdodas iegūt tādas pozīcijas kā 2018. gadā.
“Tomēr varam atgūt lielas sabiedrības daļas uzticību, kas ļautu mums atkal pēc dažiem atgriezties lielajā politikā – ministru līmenī, Saeimā. Un kopumā būt tādam nopietnam spēlētājam politiskajā arēnā, uz kuru var paļauties iedzīvotāji. Es tam ticu.”
Partijas jaunais valdes sastāvs esot enerģiski noskaņota parādīt, ka “Konservatīvie” var atjaunoties un restartēties, veicot arī politiskā spēka iepriekšējās darbības un kļūdu analīzi.
“Viens no iemesliem, kāpēc mums pēdējie Saeimas vēlēšanu rezultāti bija tik slikti, ir Krievijas agresija Ukrainā. Ir saprotams, ka cilvēki, kas ir nobijušies un neziņā par nākotni, automātiski pieslēdzas vairāk vadošajiem elementiem politiskajā sistēmā,” spriež Eglītis. Atzīmējot, ka premjera, ārlietu ministra un finanšu ministra posteņi bija citai partijai, kas uz tā viļņa ieguva daudz balsu, kas citos apstākļos būtu tikušas “Konservatīvajiem”.
Viņš uzskata, ka partijas ministri iepriekšējā valdībā un tās deputāti 13. Saeimā strādājuši valsts interesēs pēc labākās sirdsapziņas. “Bet komunikācija mums bija ļoti, ļoti vāja. Tagad to mēs labojam,” teic partijas vadītājs.
“Mēs darījām pareizās lietas, bet gudrāk būtu bijis vienkārši ne vienmēr par tām tik skaļi runāt.”
“Pieredzējušās partijas, kuras politikā ir 20, 25, 30 gadus, tās šos trikus zina no galvas. Un tās pieturas pie noteiktiem spēles noteikumiem. Un varbūt viņi tādā ilgtermiņā ir gudrāki un nepieļauj tādas kļūdas, ko mēs pieļāvām īpaši sākuma posmā. Tas nāk ar pieredzi,” secina Eglītis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
