tv3.lv

Kas Latvijas iedzīvotāju saliedēšanai darīts līdz šim, un vai tas strādā

Pēdējo nepilnu divu nedēļu laikā, kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā, arvien lielāka uzmanība Latvijā tiek vērsta uz sabiedrības saliedētību. Kultūras ministrija, līdzdarbojoties arī citām ministrijām un organizācijām, šajā virzienā jau īstenojusi lērumu pasākumu un nākamajai septiņgadei izstrādājusi turpmāk veicamos soļus.

Kā ‘’tv3.lv’’ skaidroja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, līdz šim sabiedrības saliedēšanā aktīvs darbs veikts trīs galvenajos rīcības virzienos: pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, nacionālās identitātes stiprināšanā un mērķtiecīgas pārvaldības koordinēšanā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Īstenotajā plānā kopumā tika iecerēti 49 pasākumi, no kuriem 38 arī īstenoti. Savukārt 11 plāna pasākumu īstenošanu 2020. gadā Latvijā un diasporas mītnes zemēs būtiski ietekmēja Covid-19 izraisītās pandēmijas izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi pasākumu rīkošanai klātienē, kā arī ierobežojumi iekšzemes un starpvalstu braucieniem.

Lai arī daļa pasākumu tika pārplānoti un netika rīkoti klātienē, situācija veicināja un paātrināja jaunu komunikācijas rīku un pieeju izmantošanu tradicionālo pasākumu īstenošanā. Minētie darbības jauninājumi varētu tikt izmantoti arī turpmāk, ļaujot iesaistīt vairāk dalībnieku, papildinot klātienes norises ar daudzveidīgu un saistošu saturu un risinājumiem.

Līdz šim realizētie pasākumi un to rezultāti

Apskatot nedaudz tuvāk katru no sabiedrības saliedēšanas aktivitāšu virzieniem, ‘’Pilsoniskā sabiedrība un integrācija” virzienā īstenoti deviņi pasākumi. Noticis liels darbs pie skolēnu un jauniešu izpratnes un pilsoniskās līdzdalības veicināšanas, mazākumtautību un trešo valstu pilsoņu integrāciju skolās, sabiedrībā un citur. Aizvadītas arī diskusijas, apmācības un savstarpējo sadarbību veicinoši pasākumi. Savukārt sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu aizvadīti arī 30 projekti vairāk nekā desmit valstīs, tostarp ārpus Eiropas Savienības.

Daži no šo aktivitāšu sasniegtajiem rezultātiem: augusi Latvijas skolēnu izpratne un zināšanu līmenis par valsts pārvaldes sistēmu un cilvēku pamattiesībām, augusi iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs, uzlabojusies sabiedrības savstarpējā uzticēšanās un sadarbība, kā arī samazinājusies nepatiesas informācijas ietekme.

‘’Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa” virzienā īstenoti 27 pasākumi, tostarp rīkoti latviešu valodas kursi un izstrādāta interaktīva latviešu valodas kā svešvalodas apguves platforma e-mācību vidē. Īstenotas vairākas aktivitātes, lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par dažādiem Latvijas vēstures posmiem. Sniegts atbalsts suitu un līvu kultūras saglabāšanai, un rīkotas diasporu nometnes. Uzsākta arī ārpus Latvijas esošo dokumentu par Latviju un latviešiem ārzemēs apzināšana un saglabāšana.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ar šajā virzienā veiktajām aktivitātēm izdevies sasniegt šādus rezultātus: dažādās mērķa grupās uzlabojušās latviešu valodas prasmes, nodrošināta kultūrtelpas dažādība, uzlabojusies iedzīvotāju izpratne par Latvijas vēsturi un attīstību u. c.

Savukārt ‘’Jaunas pieejas integrācijas politikas plānošanā, pārraudzībā un ieviešanā” virzienā īstenoti trīs pasākumi. Pārējie pasākumi netika īstenoti, jo finansējums to īstenošanai tika paredzēts kā atbalsts prioritāri īstenojamiem pasākumiem, kas nedz 2019., nedz 2020. gadā netika atbalstīts.

Šajā virzienā veikta 2018.–2019. gada Latvijas nepilsoņu aptauja par attieksmi pret Latvijas pilsonību, kā arī organizēts diskusiju cikls par ‘’Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam’’ projektu. Diskusijās saņemtie iedzīvotāju viedokļi un priekšlikumi ņemti vērā Pamatnostādņu izstrādes gaitā.

Izvērtējot īstenotos pasākumus, KM secinājusi, ka 2019.–2020. gadā tika nodrošināta sekmīga ”Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018. gadam” ietverto mērķu un uzdevumu izpilde, kā arī tika sagatavota pāreja uz jauno (2020.–2027.gada) politikas plānošanas periodu.

Plāna pasākumi bija paredzēti un tajos tika iesaistīta gan sabiedrība kopumā, gan specifiskas mērķa grupas, tostarp diaspora, mazākumtautības (tai skaitā romi), trešo valstu pilsoņi, bērni un jaunieši; savukārt nevalstiskās organizācijas bija partneri un pasākumu īstenotāji. Pasākumi tika plānoti tā, lai konsolidētu resursus un mērķa grupas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jāpiebilst, ka šo pasākumu sasniegtie rezultāti vairāk vai mazāk tiek vērtēti ar aptauju un pētījumu palīdzību, tostarp arī latviešu valodas apguve, interese par medijpratību, spēja atpazīst viltus ziņas u. c.

Ko par piederības sajūtu Latvijai saka pētījumi?

Atbilstoši Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey) datiem piederības sajūtas rādītājs Latvijai 2020. gadā bija 78,8%. Jāpiebilst, ka mazākumtautību piederības sajūtas rādītājs Latvijai 2017. gadā bija 84%. Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.

Ievērojami palielinājies arī mazākumtautību pārstāvju lepnums par piederību Latvijai, īpaši krievu tautības pārstāvju vidū: 2018. gadā ar piederību Latvijai lepojas vai drīzāk lepojas 59%, salīdzinot ar 44% 2015. gadā.

Puse mazākumtautību pārstāvju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, tikai 8% nejūtas piederīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Kopš 2015. gada būtiski samazinājies to cilvēku skaits, kas Padomju laikus vērtē kā ļoti labus (16% šogad salīdzinājumā ar 29% 2015. gadā).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzlabojies neatkarīgās Latvijas laika (no 1991. gada) vērtējums: ja 2015. gadā šo periodu kā drīzāk labu vai ļoti labu vērtēja 29%, tad šobrīd tie ir 44% mazākumtautību pārstāvju.

Izskata iespējas šobrīd aktivizēt darbu sabiedrības saliedētības veicināšanai

Kā ‘’tv3.lv’’ norādīja Kokale, Krievijas prezidenta Vladimira Putina karš Ukrainā un tā nestā noziedzība pret ukraiņu tautu nav etnisko krievu, krievvalodīgo vai Krievijas miermīlīgo iedzīvotāju īstenota. Tas ir Putina un Kremļa mērķtiecīgi plānots un īstenots militārs iebrukums neatkarīgā, demokrātiskā Eiropas valstī.

Lielā daļā Eiropas sabiedrības, arī Latvijā, ir vērojams šoks un apjukums par to, kas notiek Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā. Tas ir radījis bailes un agresiju, kas izpaužas arī neiecietībā pret līdzcilvēkiem, tostarp etniskajiem krieviem. Kokale KM vārdā aicina ikvienu apzināties, ka Putina režīms ir tas, kas brutāli iebrucis Ukrainā, un etniskie krievi pie tā nav vainojami. Šajā brīdī visiem jābūt vienotiem savā atbalstā Ukrainai – Kultūras, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu ministrijām veicams kopīgs darbs, lai mazinātu iespējamu polarizāciju starp sabiedrības grupām.

Katra nozares ministrija un to padotības iestādes savas kompetences un budžeta robežās šobrīd aktivizē darbu sabiedrības saliedētības veicināšanai. Arī KM apsver vairāku pasākumu īstenošanu, pārdalot finansējumu un aktivitāšu saturu koordinējot ar citiem partneriem. Kolīdz būs pieņemti lēmumi, KM sola sniegt plašāku informāciju.

Nākotnes ieceres sabiedrības saliedētības attīstībai

Kokale arī paskaidroja, ka darbs pie sabiedrības saliedēšanas turpināsies arī turpmākos gadus. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēs un plānā pamatnostādņu īstenošanai 2022.–2023. gadam definēti rīcības virzieni un pasākumu kopums, kuros veicami ieguldījumi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu saliedētāki, uzticētos viens otram, būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā nākamajos septiņos gados.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Trīs prioritārie rīcības virzieni/mērķi ir: nacionālā identitātes un piederības stiprināšana, pilsoniskās kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma sekmēšana, integrācija. Plāna īstenošanā noteiktas sekojošas caurviju prioritātes: nacionālā identitātes stiprināšana, latviešu valodas apguve, uzticēšanās vairošana, solidaritāte un sadarbība.

Kopumā plāna ietvaros ir paredzēti 47 pasākumi, kas vērsti uz šādu uzdevumu īstenošanu:

  • stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai;
  • veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā;
  • veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā;
  • veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā;
  • stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu;
  • veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu;
  • veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā un sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm