Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kas ir “rijīgais” EURIBOR? Jautājumi, kas ikvienam jāzina par kredītu procentu likmju pieaugumu
No vienas puses, cilvēki uz savas ādas tieši izjūt cenu kāpumu, no otras – arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) inflācijas slāpēšanas soļus. Vienā gadījumā patērētājs maksā neredzamu inflācijas “nodokli”, otrā – “nodoklis” tiek uzlikts kredītņēmējam caur procentu likmēm. Tirgus likumsakarības “tv3.lv” skaidro Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.
Ņemot hipotekāro vai jebkuru citu kredītu, cilvēkam teorētiski ir divas izvēles iespējas – fiksētā vai manīgā kredīta procentu likmes daļa.
Izvēloties pirmo, kredīta likme uz noteiktu laika periodu – uz visu kredīta periodu vai, piemēram, uz pieciem gadiem (kad tā tiek pārskatīta) – ir nemainīga. Toties tā ir krietni augstāka, jo risku uzņemas banka.
Izvēloties otro iespēju – kredīta procentu mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR, kura apmēru ietekmē Eiropas Centrālā banka (ECB). Tas nozīmē, ka kredītņēmējs pats uzņemas risku attiecībā uz EURIBOR nākotnes likmi.
Tagad ekonomikas ciklā iestājies brīdis, kad mediju ziņu virsrakstos “EURIBOR” vārds nonāk biežāk. Parasti tā notiek, kad pēkšņi cilvēkiem bankām jāatdod lielāki ikmēneša maksājumi nekā līdz šim. Turklāt, parasti tas norisinās apstākļos, kad aug vispārējā dzīves dārdzība.
Es gadiem ilgi priecājos, kā mans dilstošais hipotekārais ar katru mēnesi nemanāmi un tomēr mazinājās. Labrīt, esmu atsviests par 5 gadiem atpakaļ. Tā vienkārši, uz kreks peks feks ECB izauga naudaskoks.
— Dzintars Rušmanis 🇱🇻🇺🇦 (@DzintarsRusman1) November 8, 2022
Kas ir EURIBOR un kas to ceļ?
EURIBOR ir starpbanku aizņēmumu likme. Proti, likme, par kādu bankas savā starpā aizņemas naudu. Tāpēc tā ir vienota visā Eiropā. Atšķirīgs ir uzcenojums, ko katra konkrētā banka tam vēl liek klāt.
EURIBOR likmi tieši ietekmē Eiropas Centrālā banka, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir cenu stabilitātes nodrošināšana eirozonā. Tas nozīmē inflācijas noturēšanu rāmjos. Lai šo uzdevumu veiktu, ECB rīcībā pamatā ir divi instrumenti: likmju svārstības un ekonomikā esošā naudas daudzuma kontrole.
Lai slāpētu pašreizējo inflācijas kāpumu, ECB ir iedarbinājusi abus minētos instrumentus, tai skaitā, agresīvi cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā kāpj EURIBOR. Kredītņēmējam tā nav priecīga ziņa, jo tas nozīmē ikmēneša maksājuma pieaugumu. Bet tā ir cena, kas jāmaksā par to, lai savaldītu inflāciju.
Kas ar to tiek panākts? Pieaugot kredītu maksājumiem, iedzīvotājiem atliek mazāk naudas patēriņam, tas savukārt mazina inflāciju.
“Šobrīd patēriņš ir lielāks nekā piedāvājums. Un ECB mēģina līdzsvarot tirgū pieejamo naudas daudzumu ar pieejamo preču un pakalpojumu daudzumu tirgū,” skaidro Bērziņš.
Līdz ar cenu stabilitātes sasniegšanu, kā atalgojumu kredītņēmējs sagaidīs arī EURIBOR likmes atkāpšanos, līdz ar ko kredīta maksājumi bankai atkal kļūs lētāki.
Turpinājumā – pagaidām tikai kāpums
Ņemot vērā ECB neseno paziņojumu, ka inflācijas pieauguma griesti vēl nav sasniegti, tas ir mājiens, ka procentu likmju celšana tiks turpināta. Kredītņēmējiem tas nozīmē, ka aizņēmuma procentu maksājumi turpinās pieaugt.
Watch again: President Christine @Lagarde speaking to @EP_Economics about our commitment to taming inflation and ensuring price stability. pic.twitter.com/cgUgE55mif
— European Central Bank (@ecb) November 29, 2022
“Ja panākumi inflācijas mazināšanā vēl nebūs jūtami, varam paredzēt, ka likme tuvākā gada laikā varētu celties līdz pat apmēram 3,5%,” prognozē Bērziņš. “Kad inflācija samazināsies un noplaks IKP pieaugums, varam prognozēt pat diezgan strauju EURIBOR samazinājumu. Tiesa, pašlaik grūti pateikt, kad tas varētu notikt.”
“Balstoties uz nākotnes darījumiem ar finanšu instrumentiem, tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme nākamā gada vidū pakāpsies līdz 3%, sasniedzot augstāko punktu,” prognozēts “Swedbank” publicētajā analīzē.
Kā EURIBOR ietekmē ikmēneša maksājumu?
Jo lielāka aizņēmuma summa, jo lielāks ikmēneša maksājums un, protams, naudas izteiksmē arī lielākas augošo procentu likmju radītās svārstības, – atzīmē “Swedbank” speciālisti, aprakstot maksājuma pieauguma piemērus. Tajos par pamatu kalpo pieņēmums, ka EURIBOR likme no negatīvas (kāda tā bija vismaz pēdējos sešus gadus) pieaug līdz 3% (kā tas tiek prognozēts tuvākajā laikā).
1.piemērs
- Hipotekārais kredīts: 50 000 eiro uz 25 gadiem; plus 2% bankas pievienotā likme; plus 6 mēnešu mainīgā EURIBOR.
- Ikmēneša maksājuma pieaugums: no 206 eiro līdz 287 eiro.
2.piemērs
- Hipotekārais kredīts: 110 000 eiro uz 25 gadiem; plus 2% bankas pievienotā likme; plus 6 mēnešu mainīgā EURIBOR.
- Ikmēneša maksājuma pieaugums: no 453 eiro līdz 631 eiro.
Ja kredīta nastu vairs nevar pavilkt
Ja kredīta maksājumu ir grūti segt, ir jāsazinās ar savu banku un jāmeklē kopīgs risinājums, – aicina bankas. Arī G.Bērziņš teic, ka vienmēr labāk ir runāt par to ar banku.
“Lai gan komercbankām īsti nav daudz iespēju kaut ko šajā ziņā ietekmēt, jo tām ir jārēķinās ar likmi, par kādu tās pašas šajā brīdī var aizņemties. Līdz ar to tām objektīvi palielinās izdevumi.”
Līdz ar to banku iespējas palīdzēt cilvēkiem nav lielas. Tomēr pastāv iespēja vienoties ar banku, ka, piemēram, nevarat maksāt 300 eiro mēnesī, bet varat – tikai 200 eiro. Tas ir iespējams, pārliekot uz ilgāku periodu atlikušās pamatsummas maksājumu. “Tas, protams, nav izdevīgi, bet tas ir variants,” piebilst Bērziņš.
“Tiem, kam rodas maksājumu grūtības, kā viens no risinājumiem būtu atlikt pamatsummas maksājumus uz periodu līdz 12 mēnešiem. Tādējādi ikmēneša maksājumu apmērs uz šo periodu samazināsies un tas var palīdzēt tikt galā ar maksājumu grūtībām.”
“Taču jāņem vērā, ka tas ilgtermiņā nozīmē lielākus procentos veiktos maksājumus visā kredīta periodā,” piebilst bankas pārstāvis.
Kā atzīmē Bērziņš, arī bankas interesēs ir panākt vienošanos ar grūtākā situācijā nonākuši klientu: “Ja cilvēki kavē maksājumus, bankai ir jāpalielina uzkrājums, kas tai izmaksā par šo pašu procentu likmi dārgāk. Bankas nevar ilgtermiņā atļauties lielu maksājumu kavētāju skaitu, jo tas palielina bankas izdevumus.”
Ko vēl varētu darīt kredītņēmēju aizsardzībai?
LU profesors Bērziņš, atsaucoties uz dažu citu valstu pieredzi, mudina arī Latvijā domāt par hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fonda izveidi. Tas nozīmē, ka valsts izveido “Altum” tipa organizāciju – pēc būtības ir banku, kas no komercbankām pārņem iedzīvotāju hipotekāros aizdevumus par vienīgo mājokli.
“Viņi vienojas par izdevīgākiem nosacījumiem iedzīvotājiem, ilgākiem atmaksas termiņiem. Tā nav naudas dāvināšana iedzīvotājiem. Vienkārši to risku, ko negribēja uzņemties privātās bankas, uzņemas valdības veidotā institūcija. Un rezultātā tiek novērsta iespējamā vienīgā mājokļa zaudēšana cilvēkam.”
Komentējot nesen Spānijas valdības panākto vienošanos ar komercbankām par īpašu sociālās aizsardzības programmu ar mērķi novērst finansiālās grūtībās nonākušu cilvēku izlikšanu no mājokļa, Bērziņš atzīst, ka tas ir vēl viens iespējamais ceļš: “Bet mums ļoti grūti iet ar vienošanos ar komercbankām”.
Tāpēc eksperts uzskata, ka Latvijā piemērotāk būtu veidot minēto hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fondu. Bērziņš šo priekšlikumu izteicis jau agrāk, taču politikas veidotāju dienaskārtībā tas pagaidām nav nonācis.
Pārlaidīsim vieglāk nekā iepriekšējo krīzi
Vienlaikus, eksperta vērtējumā šo krīzi Latvijā kopumā pārlaidīsim vieglāk nekā tas bija 2008.gadā. Kas par to liecina? Pirmkārt, iedzīvotāju naudas uzkrājumi pašlaik ir ievērojami lielāki nekā tas bija, sagaidot iepriekšējo krīzi.
“Lai gan mēs to neredzam individuālā līmenī, kur situācijas var būt ļoti dažādas, makroekonomiskie rādītāji šobrīd noteikti izskatās labāk,” uzsver Bērziņš, kā otru aspektu minot salīdzinoši zemo bezdarba līmeni.
“Šobrīd atrodamies tikai pašā sākumā, un cilvēki pagaidām vēl lielākoties tērē uzkrājumus nevis samazina patēriņu. Bet nākotnē varam paredzēt, ka nāksies samazināt arī patēriņu.”
Pašlaik novērojams, ka iedzīvotāji sāk tērēt uzkrājumus, un kādu laiku tas vēl turpināsies. “Cilvēki, visticamāk, mainīs patēriņa paradumus, samazinot izdevumus, piemēram, ceļojumiem, restorāniem utml. Samazināsies vidējais pirkumu apjoms veikalos.”
Pie strauji augošām cenām iekšzemes patēriņš krītas. LV iespēja izaugsmei ir eksports, jo plašajā pasaulē vienmēr var pārdot un augt, bet tā kā nepietiekami līdzekļi ieguldīti R&D, fondu atbalstā digitalizācijai, iekārtām, tad eksports atpaliek, un tad nu esam kur esam-IKP krīt https://t.co/5KCmkSMOXp
— Janis Oslejs (@Oslejs) November 30, 2022
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
