tv3.lv

Kara aizsegā aktīvas kļūst viltus labdarības organizācijas

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā, kara plosītās valsts virzienā plūst iedzīvotāju saziedotā palīdzība. Turklāt ukraiņi lūdz šo palīdzību turpināt. Vienlaikus, kara aizsegā netrūkst gadījumu, kad finanšu līdzekļi var nonākt ar labdarības organizācijām nesaistītās rokās. Vairumā gadījumu krāpniekus var atklāt ar pavisam vienkāršām metodēm, skaidro TV3 Ziņas.

Pavisam nesen TV3 žurnālists Ivo Jurkāns saņēma epastu, kura sūtītājs it kā bija Ukrainas sarkanais krusts. Viņi vēlējās, lai nodibināt kontaktus un iespējams sadarboties.

“Sveiks, Ivo! Mūsu rindās ir daudz mediju profesionāļu, kas varētu palīdzēt ar dažādiem materiāliem. Tikai sazinies ar mums”, raksta it kā  Ukrainas sarkanais krusts.

Nauda lūgta netiek, taču norādīts, ka par noteikumiem vienosies.

Aizdomīga izskatījās tieši epasta adrese. Daži klikšķi un viens no pirmajiem ierakstiem aizved pie brīdinājuma par viltus lapām.

Savā “Twitter” kontā par iespējamu krāpšanu raksta arī autentiskais Ukrainas Sarkanais Krusts.

Arī eksperti norāda, ka vairumā gadījumu krāpniekus var atklāt ar pavisam vienkāršām metodēm.

Anrijs Šmits
Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs

“Jāpievērš uzmanība adresātam, no kura epasts nāk, internetā vai palūgt citam to izdarīt jūsu vietā, ja nerīkojaties ar tehnoloģijām tik advancēti.”

Vēlāk, pārbaudot arī Ivo sūtītā epasta kontakpersonu, nesakrīt ne norādītie telefona numuri, ne arī pats rakstītājs. Ja tas būtu īsts, tad vēstuli vajadzētu saņemt no Jevgēņija Žarikova, kurš norādīts kā atbildīgais Odesā, nevis Andrejs Semjonovs.

Anrijs Šmits
Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs

“Šīs te labdarības organizācijas, kas tiešām palīdz uz vietas, ir visur iespējams pārbaudīt, jo ir oficiāli dibinātas, tad arī valstu valdības publicē sarakstus ar labajām un sliktajām organizācijām.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Starp biežāk minētajiem veidiem, kā “neiekrist”, eksperti min nekad neklikšķināt uz saitēm, neatbildēt uz epastiem, kuros tiek prasīta finanšu informācija.

Jo tomēr vēlaties ziedot, ierakstiet labdarības vietnes adresi, nevis noklikšķiniet uz saņemtās saites. Esiet piesardzīgi – pārbaudiet internetā epasta adresi un citu kontaktinformāciju.

Ieva Ilvesa
Valsts prezidenta padomniece

“Šie hakeri cenšas sasniegt cilvēku uzmanību, izmanto tēmu, kas varētu būt aktuāla. Un šobrīd aktuāls ir karš Ukrainā, cilvēkos ir liels satraukums, liels emocionālais atbalsts, un tā ir pateicīga tēma, lai cilvēku uzrunātu. Nekur nav pazudusi kibernoziedzība, lai iegūtu cilvēku finanses individuālā līmenī.”

Šādi un līdzīgi gadījumi Latvijā, un citās valstīs fiksēti jau kopš pirmajām kara dienām. Nereti cilvēks tos var arī nemanīt, jo kā mēstule nonāk nevēlamajos epastos.

Latvijas Finanšu nozares asociācijā, kā arī CERT.LV norādam, ka atsevišķi šāda veida gadījumi uzskaitīti netiek. Taču tādi ir, piemēram, Facebook, kur līdzīgi kā šajā gadījumā, lūgts ziedot kādai organizācijai, bet norādītais konts ir pavisam cits.

Raidījuma vadītājs
Ziņu žurnālistikā no 1998. gada. Pamatā atspoguļo iekšpolitiskās norises, seko līdzi notikumiem ārvalstīs. Par sirdslietu sauc vizuāli spēcīgu un aizraujošu stāstu veidošanu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm