tv3.lv

Izglītības ministre rosina ieviest skolu direktoru sertificēšanu

Jaunas pārmaiņas iecerēts īstenot vidusskolās. Lai uzlabotu mācību kvalitāti, nozares ministre piedāvā dažu gadu laikā četras reizes palielināt minimālo vērtējumu, kāds jāiegūst centralizēto eksāmenu nokārtošanai. Un plānots arī ieviest skolu direktoru sertificēšanu.

Uzsverot, cik liela loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, ir skolu direktoriem, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) viņus salīdzina ar kuģa kapteiņiem. Un ministres ieskatā, līdzīgi kā ārstus, arī izglītības iestāžu vadītājus vajadzētu sertificēt. Kādas sekas būtu direktoriem, kuri sertifikāciju neizturētu, vēl vērtē.

“Tas mērķis mums nav nevienu direktoru atbrīvot no darba. Tas mērķis ir, lai katrs direktors mums ir tiešām izcils vadītājs,” saka Muižniece. Ministre pieļauj, ka direktoru sertificēšanu varētu ieviest, sākot no aiznākamā mācību gada. Viņasprāt, tā būtu veicama reizi sešos mēnešos.

Iecere jau izraisījusi pretrunīgu reakciju. To sliecas neatbalstīts nozares arodbiedrībā. “Jau pie izglītības iestādes vērtēšanas direktori, visi izglītības iestāžu vadītāji tiek vērtēti. Vai vēl viens paralēls, papildu instruments būtu jārada, mēs drīzāk teiktu, ka nē,” stāsta Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, kurš ir arī Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, ir gatavs diskusijām, lai rastu kompromisu.

“Es domāju, ka mēs noteikti varēsim atrast kopā ar partneriem arī šeit vidusceļu. Un, visticamāk, no šīs te sākotnējās idejas varbūt varētu būt kaut kāds vidus risinājums, kas būs gan sistēmai interesants, gan arī pēc būtības apmierinās skolu direktors,” teic Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Savukārt, lai skolēnus motivētu mācīties, izglītības ministre piedāvā paaugstināt minimālo slieksni centralizēto eksāmenu nokārtošanai. Lai iegūtu vidējo izglītību, eksāmenos šobrīd pietiek saņemt piecu procentu vērtējumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šie te 5%, tas nevar būt pietiekams pamats, lai mēs uzskatītu, ka audzēknis ir apguvis visas nepieciešamās zināšanas, lai mēs varētu teikt, ka ir sekmīgi pabeidzis vidusskolas posmu,” saka Muižniece.

Latiņu plānots celt pakāpeniski – no nākamā mācību gada. Līdz ar to, kārtojot eksāmenus 2023. gadā, vērtējuma minimālā robeža varētu būt 10%, kas 2025.gadā sasniegtu 20%. Ministres vēstījums skolēniem ir kodolīgs: “Vienkārši ir jāsāk mācīties.”

Par eksāmenu rezultātu sliekšņa celšanu diskutēts jau ilgstoši. Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce pirms pāris gadiem pat sāka parakstu vākšanu, lai paaugstinātu prasības vismaz matemātikas eksāmenos: “5%, manuprāt, ir analfabētisma, nevis vidējās izglītības iegūšanas robeža.”

Par izmaiņām centralizēto eksāmenu vērtēšanas nosacījumos vēl būs jālemj valdībai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm