tv3.lv

Zolīti vēlas iekļaut UNESCO mantojuma sarakstā – aicina parakstīt iesniegumu

UNESCO pārstāvji Latvijā zina teikt, ka šī nebūs pirmā reize, kad spēles nonāk viņu redzeslokā, tomēr, par kāršu spēles iekļaušanu līdz šim nav dzirdēts.

Zolītes federācijas Latvijā prezidents Māris Vējš demonstrē medaļu, kuru var iegūt Latvijas čempionāta zolītē labākie spēlmaņi.

Māris Vējš ar domubiedriem ir pētījis zolītes vēsturi. Rakstiskas liecības apstiprina, ka sākotnēji par revelīti sauktā kāršu spēle, Latvijā bija iecienīta jau 19. gadsimta noslēgumā: “Tad tā ir pārveidojusies jau par zolīti pirmās brīvvalsts laikā. Ir dzirdēti arī visādi stāsti, ka valsts vīri ir spēlējuši.

Latvijā iecienītajai kāršu spēlei ar kurpēm vai citiem apaviem neesot nekādas saistības. Nosaukums cēlies no cita vārda, norāda Vējš: “Lielākā spēle, ko piesaka ir zole. Tātad spēlē pret diviem, nepretendējot uz divām kārtīm, tad tas ir solo. No tā ”solo” ir aizgājis latviski – zolīte.”

Nemateriālā kultūras mantojuma 2003. gada UNESCO konvencija paredz veidot sarakstu, kas apkopo dažādu tautu un valstu iedzīvotāju tradīcijas un iemaņas.

Kultūras akadēmijas UNESCO katedras vadītāja Anita Vaivade apliecina, ka spēles nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā nebūs jaunums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iespējams, zolītes entuziasti būs vieni no pirmajiem, kuri iekļaus tieši kāršu spēles iemaņas UNESCO sarakstā. Ja spēles prasmi iekļaus UNESCO reprezentatīvajā sarakstā, tad tā oficiāli tiks atzīta par Latvijas kāršu spēli. Gluži kā somiem raksturīgas saunas, tā latviešiem būs kāršu spēle – zolīte.

“Tajā brīdi, kad nomināciju sniedz starptautiski, tad tā ir visas valsts vārdā sniegta nominācija. Tiešām var novērot, ka ir vēlme, piemēram, no Somijas puses pastāstīt – sauna raksturīga Somijai, no citām valstīm ir Francijas puse atgādina, ka gastronomijas tradīcijas raksturo Franciju. Kāpēc gan ne, mēs uzskatām, skaidrs, ka mūs nevar salīdzināt ar dziesmu svētkiem, bet tā ir unikāla lieta. Ne katrai valstij, tautai ir, un kāpēc, lai mēs to nedarītu,” norāda Anita Vaivade.

Zolītes federācijā apliecina, ka Latvijā spēlē vai vismaz zina un prot šo kāršu spēli, aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tas zolīti padara par Latvijai raksturīgu kāršu spēli. Ikviens atbalstītājs laipni gaidīts un aicināts parakstīt iesnieguma vēstuli, kas veicinās zolītes nokļūšanu UNESCO sarakstā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm