Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Iedvesmojošs stāsts! Skolotājs Pēteris Puķītis bērniem māca fiziku jau 62 gadus
Viens no pieredzējušākajiem pedagogiem Latvijā strādā Dobeles Valsts ģimnāzijā. Pēteris Puķītis skolā fiziku māca jau vairāk nekā 60 gadu. Nupat par garo darba mūžu, kuru veltījis, lai bērni apgūtu fiziku, Puķītis saņēma arī balvu par mūža ieguldījumu izglītībā.
Jau 62. gadu Dobeles Valsts ģimnāzija ir vienīgā darba vieta 84 gadus vecajam Pēterim Puķītim. Viņš sarakstījis vairāk nekā 20 fizikas mācību grāmatu, viņa vadītajās stundās zinībās apguvuši tūkstošiem dobelnieku un darbs turpinās arī šobaltdien.
“Kaut kā ierasts ir. Kad nāk tas pavasaris kaut kāds nogurums ir zināms, vecums nāk virsū. Bet paiet tā solīdā vasara un rudenī atkal gribas pastrādāt. To pašam grūti ir izskaidrot. Vai tas ir ieradums vai tāpēc, ka ar jauniem cilvēkiem esmu visu laiku. Vai tāpēc, ka kolēģi ir tādi solīdi,” saka skolotājs.
Puķītis savām jau iepriekš iegūtajām godalgām nupat pievienojis arī balvu par mūža ieguldījumu izglītībā. Viņš atzīst, pacēlums pēc svinīgā pasākuma ir, tomēr balvas nav tas, kas viņiem sniedz gandarījumu par darbu – tie ir viņa skolēnu sasniegumi un progress: “Ir kādreiz, ka 10. klasē tā nevisai, bet, kad ir nonācis 12. klasē, pavisam cita attieksme ir. Tādi gadījumi vairāki ir bijuši.”
Pieredzes bāgātais pedagogs neslēpj, ar mūsdienu jauniešiem strādāt ir grūtāk, nekā pirms gadiem 20 vai vēl senāk. Viņš pamanījis, tagad jaunatnei trūkst pacietības, taču fizika ir priekšmets, kas nereti prasa laiku: “Viņi grib ļoti ātri tikt pie rezultāta. Un fizikā dažreiz ir tādi uzdevumi, kur pus lappuse ir jāpierēķina, lai pie tā rezultāta tiktu. Tad viņiem tas vairs kaut kā nepatīk.”
Puķītis šobrīd ar skolēniem strādā 20 stundu nedēļā, kas skolotājam ir nepilna slodze. Ja viņš no darba aizietu – ģimnāzija paliktu bez fizikas skolotāja. Lai gan aizvietotājs vēl nesen bijis, kuru apmācījis pats Puķītis, jaunais pedagogs no skolas tomēr aizgājis.
“Es sagatavoju vienu fizikas skolotāju. Trīs gadus jau viņš nostrādāja pie mums. Bet apprecēja valmierieti. Un aizgāja uz Valmieru. Un tagad sieva bija atbraukusi, pie Cēsim māju ceļot, tā kā uz Dobeli viņš neatgriezīsies,” saka Puķītis.
Pedagogs uzskata, iemesli, kādēļ jauni cilvēki neraujas strādāt skolā, ir vairāki. Darbs ir grūts, ar lielu slodzi. Trūkst arī profesijas prestiža, kā arī atalgojums ir pārāk zems. Viņaprāt, ja alga skolotājiem būtu lielāka, arī gribētāju studēt pedagoģiju būtu vairāk.
“Drusku droši vien būs, vismaz no sākuma būs. Bet skolotāja darbs ir jāatvieglo. Es domāju ne tās 30 stundas, cik tur tās kontakstundas, 21 sanāks laikam pēc jaunā, es domāju, ka 10 kontakstundas būtu tīri labi. Un pārējais – individuālais darbs,” teic skolotājs.
Puķīša prāt, skolotājus nogurdina arī reformas, kuras viņš piedzīvojis tik daudz, ka vairs nevarot pat saskaitīt. Tagad skolās ienācis jaunais saturs. To viņš nebaidās kritizēt. Esot daudz nepilnību, turklāt viņš neslēpj – pašam jaunās normās ieviest stundās neesot nemaz tik viegli.
“Ja tās maiņas ir straujas, dabīgi, ka katra maiņa nogurdina. Tiklīdz esi piešāvies, ka jau nākamā iznāk. Tagad tā ir “Skola 2030”. Drusku par ātru bija. “Skola 2030″, kas ir, ka absolūti visu skolnieks pats mēģina apgūt, tur laiku vajag daudz ilgāk, kā tur ir paredzēts. Un tur haoss lielāks, nekā starpbrīdī būs stundā. Un kā jau vecs kadrs, es pie tāda darba neesmu pieradis,” viņš saka.
Puķītis arī uzskata, obligats fizikas eksāmens visiem skolēniem, nebūs risinājums, kā skolēnus šajā eksaktajā zinātnē ieinteresēt. Iespējams, pat būtu jāiet cits ceļš – fizikas stundas un prasības jāsamazina. Vidusskola varētu būt vieta, kas ieinteresē par fiziku, bet tālāk jau augstskolas varētu būt tas, kas jaunieša zināšanas padziļina.
“Pēc mana uzskata, latiņa ir pārāk augstu paņemta. Fizikas eksāmenam paraugs ir publicēts “Skola 2030″, bet tas ir tāds, kur man pašam šur tur jāpadomā ir, tajā otrajā daļā. Tā pirmā ir, kur tie teksta uzdevumi, tādi paši apmēram, kā iepriekš,” norāda skolotājs.
Pamazām tuvojoties jau kārtējam mācību gada noslēgumam, Puķītim jau zināms, kā pavadīs vasaru – to viņš veltīšot saviem hobijam – dārza darbiem un garākām pastaigām pa Dobeles pilsētu. Vai septembrī būs atpakaļ skolā viņš vēl skaidri pateikt nevarot. Vasarā nosvinēs 85. jubileju un tad domāšot: “Tā, 50% uz 50%, jo nogurums arī nedaudz nāk. Tie gadi liek manīt sevi.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
