Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Hospisa pakalpojumam jākļūst par fundamentālu medicīnas daļu, uzsver eksperti
Neārstējami slims, mirstošs pacients Latvijas veselības aprūpes sistēmā šobrīd ir nevēlams un pat lieks, smago aprūpes nastu dzīves pēdējā nogrieznī nākas nest tuviniekiem. Taču tā tam nevajadzētu būt. Trešdien risinājās forumus “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”, kurā pirmo reizi ar hospisa jeb paliatīvās aprūpes pēdējo posmu saistīti ārsti, tiesību speciālisti un teologi sprieda par to, kāpēc ir nozīmīgi Latvijā šo jomu sakārtot.
Atklājot Latvijā pirmo forumu par hospisa aprūpi “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”, ar pieredzi dalījās Iveta Keiša.
Viņas mammai Valentīnai atklāja vēzi, tas strauji progresēja, un kundze drīz vien palika uz gultas. Mediķi palīdzēt vairs nevarēja, un rūpes par viņu uzņēmās Iveta; sākās izmisums – kā šo pienākumu apvienot ar darbu. Tad Iveta uzzināja par hospisa pakalpojuma sniedzējiem. Komandu, kas nedziedināmi slimā cilvēka dzīvesvietu ne tikai pielāgo, bet sniedz arī pacienta aprūpi mājās.
“Viņi ātri risināja manas sadzīviskās problēmas un mammas vajadzības, uzreiz atveda funkcionālo gultu, skābekļa balonu, piesaistīja klāt aprūpētāju, lai pa dienu es varētu strādāt,” teic hospisa pacientes meita.
“Ar savu pieredzi varu apliecināt, ka šāda sistēma tiešām strādāja, mana mamma teica – aprūpes paradīze.” Ivetas mamma no dzīves aizgāja pērnā gada novembrī, 86 gadu vecumā. “Māmiņa ir prom, un viņa vairs pati par sevi nevar pastāstīt, kas viņai bija vai nebija svarīgi, man šķiet, ka ikviens cilvēks, kurš iet prom no šīs dzīves, viņam ir svarīgi būt mierā. Man liekas… grūti… Es teiktu, ka katrs, katrs ir pelnījis tādu aprūpi, katrs.”
Tomēr ne tuvu ne katrs cilvēks Latvijā šobrīd var saņemt kvalitatīvu pirmsnāves aprūpi mājās. Lai arī aprēķināts, ka hospisa pakalpojums valstij izmaksā lētāk nekā nedziedināmi slimu cilvēku turēšana stacionārā, tomēr valsts joprojām nav atradusi veidu, kā šo pakalpojumu padarīt par medicīnas sastāvdaļu.
“Svarīgāk ir nevis tas, kas ir lētāk, lai gan šoreiz ir arī šis te aspekts, jo tas tiešām ir valstij lētāk, bet tas, ka svarīgākais, ka cilvēks sagaida satikšanos ar nāvi tur, kur viņam ir drošāk. Nepieciešama sociālā aprūpe, medicīniskā aprūpe, garīgais atbalsts ģimenei un pašam mirstošajam pacientam, no tā visa Latvijā šobrīd gandrīz nav nekā,” teic nodibinājuma “Hospiss LV” līdzdibinātāja Ilze Zosule.
Gan tiesību zinātņu eksperti, gan teologi ar nožēlu secina, ka mirstoša cilvēka griba Latvijā diemžēl netiek ievērota.
“Tikko kā mēs skatāmies kaut kur tiesiskos risinājumus, tā redzam, ka mūsu veselības aprūpes sistēma ir vērsta uz atveseļošanos, uz atgriešanos darba tirgū, bet veselības aprūpei būtu jābūt arī izvadot cilvēku cieņpilni viņa pēdējā gaitā, lai viņš necieš sāpes, tas ir viens, un lai tiek ievērotas viņa vēlēšanās, tas ir otrs. tie ir divi ļoti būtiski, centrāli jautājumi,” saka Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova.
“Tas savādais ir, ka reizēm sistēma ir izveidota un visi, kas tajā piedalās, godprātīgi rīkojas atbilstoši savām iespējām un resursiem, noteikumiem un normatīviem, un tajā pašā laikā tā reālā situācija ir, ka cilvēks nesaņem to, kas viņam būtu vajadzīgs, un ir lielas netaisnības, milzīgas nastas uz ģimenēm, kurām ir ārkārtīgi sarežģīti tās panest,” norāda teologs Indulis Paičs.
Foruma rīkotāji norāda, ka pirmsnāves aprūpe nevar balstīties tikai uz atsevišķiem pilotprojektiem, kā tas ir pašlaik. Šādai aprūpei vajadzīga skaidra sistēma un pietiekams finansējums, lai nevienam cilvēkam Latvijā nevajadzētu nomirt vientulībā un smagās ciešanās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
