“Gribēja, lai eju profesionāla čekista ceļu.” Godmanis stāsta, ka pirmo reizi ar VDK saskāries augstskolas pēdējā kursā
Atjaunotās Latvijas pirmais valdības vadītājs, politikas veterāns Ivars Godmanis, ir augstākā amatpersona, kuras vārds atrodams Valsts Drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā.
Šo faktu plaši tagad piemin ārvalstu prese, taču Godmaņa atrašanās “čekas maisos” nav pārsteigums. Informācija par viņa iespējamo sadarbību ar VDK publiski izskanēja jau pirms 20 gadiem. Toreiz Godmanis vērsās tiesā un panāca spriedumu, ka viņš ar VDK nav sadarbojies.
VDK kartotēka liecina, ka Ivara Godmaņa aģenta kartīte aizpildīta īsi pirms Atmodas sākuma, 1988.gada 31.martā. No aģentūras Godmanis izslēgts 1990.gada janvāri. Viņa segvārds “Pugulis”.
Ivars Godmanis
bijušais valdības vadītājs
Es pats neesmu gājis datu bāzē, esmu redzējis portālos…šāda viņa ir tuvplānā. Te ir viena lieta, kas mani dara pavisam jocīgu, to es teikšu pirmo reizi. Kāds sakars man ir ar Puguli? Man bija viens draugs, mēs kopā mācījāmies 1.vidusskolā līdz 8.klasei. Rauls Pugulis, viņš aizgāja uz Celtniecības tehnikumu, es paliku vidusskolā. Viņš traģiski aizgāja bojā, kad bija 10.klasē, es vēl biju bērēs. Tas tā dīvaini, vienīgais, ko varu pateikt par kartiņu.
Tagad izskan, ka dažiem bija iespējas pašiem izvēlēties savus VDK segvārdus. Nu nē, nu nē, ko jūs iedomājieties! Man no skolas laikiem ir saukuši par Peksi, tad loģiski būtu likt kādu tādu manu iesauku.
Pirms 21 gada tiesai un arī tagad Godmanis skaidro, ka vienīgais veids, kā viņš varēja nokļūt VDK kartotēkā, ir viņa zinātniskā darbība. Kā jaunam fiziķim, 1986.gadā radusies iespēja gadu stažēties Austrijā. Pirms brauciena viņš aicināts uz Izglītības ministrijas ārējo sakaru daļu, kas bija VDK piesegstruktūra. Ar Godmani runāja VDK virsnieks Meļņičuks, kura paraksts ir arī uz viņa aģenta kartītes.
“Viņš teica, ka man ir jāuzmanās, jums būs jāraksta zinātniskas atskaites, ko es esmu darījis. Par sadzīvi neko,” stāsta Godmanis.
Vaicāts, vai Meļņičuks lika manīt, ka Godmanis kļūst par VDK aģentu, bijušais valdības vadītājs atbild: “Tiešā veidā nē.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Godmanis stāsta, ka pirmo reizi ar VDK saskāries 1974.gadā, augstskolas pēdējā kursā. Viņš uzaicināts uz dekāna kabinetu, kur dekāna vietā viņš sastapis čekistu.
“Viņam priekšā viss mans dosjē, ziņas par manu tēvu vācu armijā. Viņš gribēja, lai es eju profesionāla čekista ceļu,” atklāj Godmanis.
Godmanis stāsta, ka ar VDK viņam tiešu kontaktu nekad neesot bijis, jo atskaites par darbu Austrijas laboratorijā sūtītas izglītības ministrijai.
TV3 Ziņas: Bet Jūs godīgi, liekot roku uz sirds, varat teikt, ka ziņojumus par konkrētām personām VDK nerakstījāt?
Godmanis: Nekad tādi nav prasīti, runa bija tikai par zinātniskiem ziņojumiem.
Tagad Godmanim neesot pārsteigums, ka VDK kartotēkā atrodami daudzi viņa tā laika kolēģi, arī vairāki augstskolas rektori. Tā bijusi prasība rakstīt atskaites par zinātnisko darbu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Man nav pārsteigums par zinātniekiem, jo es saprotu, kāpēc viņi tur ir. Par radošajiem cilvēkiem, žurnālistiem, “Labvakar”. Vienalga, ko par viņiem nerakstītu, viņi palīdzēja mūsu neatkarību atjaunot, mani nekad nepārliecinās par pretējo. Protams, pašiem “Labvakar” cilvēkiem būtu labi pastāstīt,” saka Godmanis.
