Latvijas pirmās brīvvalsts laikā apbedījumu vietā gribēja uzstādīt piemiņas zīmi, taču tas tā arī netika izdarīts. Savukārt, padomju okupācijas gados par kritušajiem latviešu strēlniekiem nelikās ne zinis līdz 1970. gadiem, kad sāka būvēt Rīgas HES un bija vajadzīga smilts no tuvējiem pakalniem. Tad tika dota pavēle kritušos strēlniekus pārapbedīt Trušeļu kapos Ķekavas novadā, bet arī tas netika izdarīts. Tagad, 100 gadus pēc krišanas karā, strēlnieki beidzot tiks pie cienīgas kapavietas. Pārapbedīšana notiks Trušeļu kapos Ķevas novadā.
No 1915. gada oktobra latviešu strēlnieki piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem. 1916. gada oktobrī strēlnieku bataljonus pārformēja par pulkiem un izveidoja divas brigādes ar aptuveni 30 tūkstošiem strēlnieku. Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas, Nāves salas, Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna (Ziemassvētku kaujas) un pie Mazās Juglas.
