tv3.lv

Ēdienreižu vietā “pulverīši”. Ko par populāro interneta trendu tievēšanā saka speciālisti?

Sociālajos tīklos strauju popularitāti gūst tievēšanas līdzekļu, uztura bagātinātāju un maltīšu aizvietotāju reklamēšana. Portāls Skaties.lv novērojis, ka ar rekomendācijām un konkrētas firmas reklāmām dalās ne tikai “Instagram” lietotāji, kuri vēlas piepelnīties, bet arī sabiedrībā atpazīstamas personas.

2019. gada 15. februārī 9:43

“Nemokies ar salātu ēšanu, lai notievētu!”, “Esi formā, neēd desu maizi, bet iedzer smārtiņu…, būsi paēdis un uzņēmis maz kalorijas!” – šie ir tikai daži saukļi, kas izskan “Instagram” stāstos, kuros reklamēta produkcija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā vēsta raidījums “Bez Tabu”, meitenes, kuras šo produkciju ”sludina” “Instagram” stāstos, uzsver, ka tā nav reklāma. Lai arī jaunās dzīves piedāvātāji izvairās no vārdiem reklāma un pārdošana, tomēr tiem būtu vieta viņu ikdienas sarunvalodā, tā raidījumam “Bez Tabu” uzsvēra reklāmas un mārketinga speciālists Artūrs Mednis. 

Video: Pilns ”Instagram” ar uztura bagātinātāju reklāmu, ko pašas lietotājas sauc par rekomendācijām

Pēc “Bez Tabu” sižeta sociālo tīklu vidē uzvirmojušas asas diskusijas. Fitnesa entuziaste Juta Valdmane paziņojusi, ka Krievijā bāzētas kompānijas “NL international” produkcija nav to vērta. Savukārt kompānijas mentore Latvijā Katrīne Sauliete taisnojas, ka “NL” ir Eiropā sertificētas produkcijas ražotājs un draudiem veselībai nav pamata. Vairāk lasi šeit! 

Kā portālam Skaties.lv apstiprināja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), SIA “NL Continent Baltic” interneta veikals ir reģistrēts PVD, arī tajā izplatītie uztura bagātinātāji ir reģistrēti PVD uztura bagātinātāju reģistrā. Vienlaikus dienests norāda, ka interneta veikalā izplatītie citu kategoriju pārtikas produkti (ēdienreizes aizstājēji svara kontrolei – kokteiļi, zupas, putra, omlete; augu tējas) nav jāreģistrē PVD.

Veicot pēdējo pārbaudi, PVD inspektori konstatējuši, ka uzņēmums atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu. Proti, ir konstatētas problēmas ar produkta marķējumu, kas uzņēmumam jānovērš. Tāpat PVD informē, ka līdz šim dienestā nav saņemta informācija, uz kuru pamatojoties varētu secināt, ka uzņēmuma izplatītie produkti varētu radīt (vai rada) draudus cilvēku veselībai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus izvērtēt pēc pieejamās informācijas, cik uzticami viņiem pašiem šķiet šo produktu piedāvātāji un pirms produktu lietošanas iepazīties ar to sastāvu. PTAC atgādina – ja Latvijā tiek pārdoti uztura bagātinātāji, tiem jābūt reģistrētiem PVD uztura bagātinātāju reģistrā. Savukārt, ja patērētāji iegādājas kosmētikas līdzekļus, ir svarīgi ņemt vērā Veselības inspekcijas informāciju.

Lai noskaidrotu, ko par uztura bagātinātajiem un ēdienreižu aizstājējiem saka speciālisti, portāls Skaties.lv uzrunāja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura katedras asociēto profesori Lailu Meiju, sporta kluba “MyFitness” treneri Arti Bebri un RSU Psihosomatiskās medicīnas klīnikas un katedras ārstu-rezidentu psihoterapijā Ernestu Pūliņu-Cini.

Uztura aizstājēju mīnuss – cilvēks neiemācās pareizi ēst

Ēdienreižu aizstājēji nav jauna metode svara zaudēšanā, to lieto visur pasaulē, norāda dietoloģe Meija. Šīs metodes pamata doma – cilvēks uzņem mazāk kaloriju, pietiekami daudz olbaltumvielu, kas nodrošina apmierinošu sāta sajūtu, kā arī vitamīnus un minerālvielas.

“Priekšrocība ir tāda, ka šajos dzērienos vai batoniņos ir pietiekami daudz olbaltumvielu, kā arī ir pievienotas mikrouzturvielas (vitamīni, mikroelementi), kas bieži netiek nodrošinātas, ja cilvēks pats izvēlas ēdienu svara zaudēšanas laikā. Protams, arī ar “normālu ēdienu” var uzņemt samazinātu kaloriju daudzumu un vienlaikus arī nepieciešamo uzturvielu daudzumu, bet tam ir rūpīgi jāseko līdzi, jāpārdomā ēdiena izvēle. Tas sākotnēji var sagādāt pūles, bet šajā gadījumā, cilvēks iemācās vēlamos ēšanas ieradumus, kas arī būs jāsaglabā turpmāk,” stāsta dietoloģe.

Uztura aizstājējus var lietot kādu reizi kā maltītes aizstājēju, ja konkrētā brīdī nav pieejams veselīgs ēdiens, bet ne visiem cilvēkiem šie produkti ir piemēroti. Cilvēki ar aknu un nieru slimībām šāda veida produktus, kuru sastāvā ir daudz olbaltumvielu, nemaz nedrīkst lietot. Tādēļ uztura aizstājējus savā uzturā var iekļaut vien pēc speciālistu ieteikumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šādai svara zaudēšanas metodei ir arī savi mīnusi, uzsver Meija. “Cilvēks tā neiemācās pareizi ēst. Izdevās nomest svaru, bet ko tad darīt tālāk? Zaudētais svars ir jāsaglabā. Neiemācoties pareizu ēšanu, liekais svars atgriežas atpakaļ,” skaidro ārste. Turklāt ilgāk lietojot šos līdzekļus, lielākajai daļai cilvēku rodas nepatika pret tiem tieši garšas īpašību dēļ.

Vienlaikus asociētā profesore iesaka pārbaudīt, vai izvēlētā produkta ražotāja produkcija ir iepriekš izpētīta un apstiprināta. “Der atcerēties, ka tas tomēr ir arī bizness,” bilst Meija.

Ēdiens cilvēka ķermenim vienmēr būs labāks un veselīgāks

Savukārt, kā norāda “MyFitness” treneris Artis Bebris, cilvēkiem vairumā gadījumu ir divi viedokļi par uztura bagātinātājiem – vai nu tā ir “drausmīga ķīmija” un, ja tā tiks dzerta, tad ātri nomirs, vai nu tās ir “brīnumzāles” – tos lietojot, rezultāts būs tūlītējs un bez tiem nebūs jēgas neko darīt. “Neviens no šiem variantiem nav korekts. Uztura bagātinātāji ir domāti, lai nedaudz atvieglotu konkrētu vielu uzņemšanu,” norāda Bebris.

Tikmēr treneris mudina atcerēties – nekas nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu. Ēdiens vienmēr būs labāks un veselīgāks cilvēka ķermenim nekā kāds “pulverītis”, kas sajaukts ar ūdeni. Tomēr uztura bagātinātāji varot palīdzēt un atvieglot ikdienas dzīvi, palīdzot uzņemt nepieciešamās vielas, kas sekmētu fizisko aktivitāšu rezultātu. Tomēr jāņem vērā, ka tas neattiecas uz hroniskām un nopietnām problēmām, kur ir nepieciešama individuāla pieeja.

Bebris iesaka sākotnēji sakārtot savu ēdienkarti un pamata uzturu, un tikai tad “domāt par uztura bagātinātājiem.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ir jāsaprot, vai tas ir nepieciešams, vai tas palīdzēs sasniegt konkrētos mērķus. Vairums cilvēku bez tiem var iztikt un tik un tā sasniegt savus mērķus. Bet, ja ir vēlme tos lietot, vispirms ir jāvēršas pie dietologa vai trenera, kurš šo visu ir mācījies, ieguvis izglītību un spēs individuāli palīdzēt konkrētajiem mērķiem,” bilst Bebris un uzsver, ka nedrīkst balstīties tikai uz informāciju, ko kāds sniedz internetā bez konkrētiem un pamatotiem informācijas avotiem.

Vienlaikus treneris norāda, ka vairums uztura bagātinātāju var palīdzēt cilvēkiem sportojot nomest lieko svaru vai iegūt kādu citu rezultātu, taču jāsaprot – rezultāts varbūt palielināsies par 5 līdz 10%.

“Bet cilvēki sagaida, ka dzerot šos uztura bagātinātājus, notiks brīnumainas lietas un viņiem vairs nebūs jāpiepūlas. Uztura bagātinātāji ir tieši tas, kā tos sauc – tie bagātina cilvēka uzturu, nevis ir cilvēka pamata uzturs. Tādēļ vienmēr visās to reklāmās beigās tiek minēts, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu,” skaidro Bebris.

“MyFitness” treneris norāda, ka šādu produktu izplatīšanās, tā teikt, ir “normāla” parādība, kas novērojama gan fitnesa un veselības jomā, gan daudzās citās, solot ātru rezultātu.

“Mūsdienās vidējais cilvēks uzņem milzīgu informācijas daudzumu, un viss pasaulē notiek arvien ātrāk un labāk. Tad kādēļ, lai veselības uzlabošana, svara nomešana un fiziskās sagatavotības uzlabošana būtu lēns un laikietilpīgs process. Šādu produktu veidotāji izmanto cilvēku nezināšanu un sabiedrības stereotipus, cenšoties pārdot burvju līdzekli ātriem rezultātiem. Nav nozīme, kas tas par produktu un kāda no tā būs vai nebūs jēga, galvenais, ka būs ātrāk, labāk un vieglāk,” uzsver Bebris.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vaicāts, kā vislabāk samērot savu ēdienkarti un – vai ir kādi universāli padomi, kas noderētu katram, treneris norāda, pirmkārt, nevajadzētu savu dzīvi pakārtot ēdienam, bet gan ēdienu savai dzīvei.

Pēc viņa ieteikumiem, labākais veids, kā samazināt ķermeņa masu, ir piemērots uzturs, kas apvienots ar fiziskām aktivitātēm. Ja viens no šiem aspektiem izpaliek, arī rezultāts būs neapmierinošs.

“Vairumam cilvēku nestrādā “diētas”. Pie tām vidēji cilvēks spēj izturēt nedēļu līdz mēnesi, līdz tas apnīk vai rodas kādas veselības problēmas. Tas, kas ir strādājis vienam, ļoti iespējams nestrādās citam, jo mūsu katra organisms darbojas nedaudz atšķirīgi. Diēta nav periodisks process, bet gan dzīvesveids. Viena no sliktākajām lietām, ko darīt, ja mērķis ir zaudēt lieko svaru, ir neēst neko. Lai organisms funkcionētu, tam ir nepieciešams ēdiens, svarīgākais jautājums ir, kāds ir tā sastāvs un daudzums,” saka Bebris.

Jaunieši – laba auditorija reklāmai, kas sola labu veselību, izskatu un attiecīgi pašsajūtu sasniegt ar “maģisko pulveri”, tableti vai dzērienu

Tikmēr, aplūkojot uztura jautājumus no psihoterapijas aspekta, RSU Psihosomatiskās medicīnas klīnikas un katedras ārsts-rezidents psihoterapijā Ernests Pūliņš-Cinis, norāda, – cilvēka pašvērtējums ietver sevī to, kā persona sevi uztver gan iekšēji, gan ārēji. Ēšanas traucējumu gadījumā pašvērtējums tiek aprakstīts ar sevis ārējo formu: svaru vai apkārtmēru.

“Persona koncentrējas uz ārējiem apstākļiem, un, pat ja šie apstākļi ir adekvāti, ir pārliecība par to, ka nav pilnvērtīga un tiek nosprausts mistisks skaitlis, kuru sasniedzot, tad varētu justies labi savā ķermenī. Visbiežāk šo skaitli sasniedzot, tiek izvirzīts jauns standarts, kas ir vēl zemāks vai nespējot uzturēt zemo kalorāžu, svars atgriežas sākumpunktā un viss sākas no sākuma. Praktiski viss fokuss ir uz ēdienu un svaru, bet ne uz to, ka ir nepilnvērtības izjūta, nedrošība un kauns par sevi kā sabiedrības locekli,” skaidro Pūliņš-Cinis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš norāda, ka uztura bagātinātāju industrijas pārstāvji izprot, atsaucas uz šo aktuālo problēmu un apgalvo, ka uzturs ir nepilnvērtīgs, svars ir par lielu, un rezultātā persona ir nelaimīga. Savukārt reklāmās tiek attēloti sportiska auguma, laimīgi cilvēki, kas lieto viņu produkciju.

“Jauniešiem, ir aktuāla paštēla tēma, sevis meklējumi, vēlme patikt otra dzimuma pārstāvjiem, iederēties grupā un izvairīties no kauna situācijām. Tā ir laba auditorija reklāmai, kas sola labu veselību, izskatu un attiecīgi pašsajūtu sasniegt ar “maģisko pulveri”, tableti vai dzērienu,” stāsta Pūliņš-Cinis un uzsver – nepietiekama kritiskā domāšana padara jauniešus par ideālu mērķauditoriju, radot iespaidu, ka pašvērtējuma problēmu var risināt ar “pulverīti”, kas palīdzēs izvadīt šlakvielas, lieko ūdeni, tonizēs ādu uzlabot izskatu un pašvērtējumu. Visa rezultātā rodas maldīgs priekšstats gan par veselīgu uzturu, gan par to kā sasniegt labu pašvērtējumu.

Kā atklāj Pūliņš-Cinis, pēdējā laikā arvien populārāks palicis termins “helsims” (Healthism), kam raksturīga pārlieku liela aizraušanās ar veselīgu uzturu.

“Protams, ka veselīgs uzturs pats par sevi ir vēlams, bet pārmērīgi liela aizraušanās ar jebkuru nodarbi, ir potenciāli kaitīga veselībai,” norāda Pūliņš-Cinis.

Pēc viņa sacītā, “helsims” var izpausties kā nepārtrauktas domas, trauksme par to, kur nopirkt veselīgo ēdienu, ka vajadzētu izstāstīt draugiem sociālajos tīklos, lai sasniegtu kārtējo pašvērtējuma atspērienu. Rezultātā pārmērīgi fokusējoties uz veselīgo dzīvesveidu, persona izolējas no ģimenes un draugiem, jo, piemēram, var atteikties no kopīgas maltītes ar ģimeni un draugiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm