tv3.lv

Daudzus aizskārusi klajā necieņa pret Gunāra Astras piemiņu

21. janvārī 20:40

Slikta pēcgarša, zemiski, apgānīšana – tā nacionālās pretošanās kustības biedri, kas līdzīgi kā Gunārs Astra arī cieta no padomju režīma represijām, sauc ceturtdienas, 20. janvāra, notikumus Astras pieminekļa atklāšanas laikā. Pandēmijas skeptiķi izmantoja šo pasākumu savu uzskatu un attieksmes paušanai, vēršoties pret atnākušajām valsts amatpersonām, vēsta TV3 Ziņas.

Atrast un kaunināt varas politiķus jebkur, kur viņi publiski pieejami, ir Covid-19 ierobežojumu un ar vakcināciju saistīto procesu pretinieku ierastā rīcība. Daļa no viņiem teicās, ka izprot Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākuma nozīmīgumu un ka izsvilpšana prezidenta Levita un tieslietu ministra Bordāna runu laikā neesot bijusi domāta kā vēršanās pret Gunāra Astras piemiņu.

Jānis Pļaviņš
“Memory water” dibinātājs

“Kā mēs zinām, viņš ir disidents un komunistiskā terora upuris, kurš tika notiesāts par citādo viedokli. Šie divi izdzimteņi izliekas, ka nostājušies disidenta pusē.”

Rezonanse Krievijas medijos. Izsvilpēji un kliedzēji nosaukti par jauno disidentu paaudzi, kas, cīnoties pret to, ka pandēmijas ēnā “tiek demontētas cilvēktiesības”.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pēc notikušā secina, – varas politiķiem ir jārēķinās, ka publisku pasākumu apmeklēšana turpmāk var izvērsties neērta, pazemojoša, jo citādi domājošie savus vēstījumus nekaunas nodot pat ar morāli huligāniskiem paņēmieniem.

Klāvs Sedlenieks
sociālantropologs, RSU vadošais pētnieks

“Politiskajā cīņā tās dalībnieki cenšas atrast tādas formas un vietas, kurās viņu vēstījums visskaļāk un vissāpīgāk izskanētu vai ievainotu pretinieku.”

Sociālantropologu gan nepatīkami pārsteidz, ka varas politiķu pretinieki izsvilpšanai izvēlējušies piemiņas pasākumu, jo mirušu cilvēku piemiņas vietās ir jāievēro cieņpilnas pietātes princips.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Savukārt tie, kuri to neievēro, izpelnās nosodījumu, tostarp arī no savējo puses, jo tas ir tāds cilvēciskās cieņas jautājums,” paudis sociālantropologs, RSU vadošais pētnieks.

Gunāra Astras brālis Leons ir sarūgtināts, jo izsvilpēji bojājuši ģimenei svētu brīdi.

Leons Astra
brīvības cīnītāja Gunāra Astras brālis

“Šis nebija īstais brīdis, kur paust savas idejas. Pieņemu, ka lielā mērā tas bija saistīts ar vēlēšanu tuvošanos. Šīs izdarības bija balsu zvejošanas pasākums. Liela populācijas daļa varētu viņiem arī piekrist.”

Dziļu vilšanos par notikušo Gunāra Astras piemiņas pasākumā pauž Jānis Rožkalns un Mārtiņš Zilberts, kuri līdzīgi kā Astra par pretdarbību padomju režīmam piedzīvoja totalitārās sistēmas atriebību. Viņi uztver Astras pieminekli tagad par apgānītu, un tam vairs nepalīdz izsvilpēju skaidrošanās, ka vēršanās bijusi tikai pret Levitu un Bordānu.

Mārtiņš Zilberts
bijušais PSRS režīma politieslodzītais

“Principā es jutos personīgi aizvainots. Pieminekļa pazemošana pilnīgākā. Man šķiet, ka viņi ir Interfrontes garīgie mantinieki kopā ar latviešu noderīgajiem idiotiem, kas veikli pārvērtušies par no āra vadāmiem vadāmiem “antivakseriem”. Tas ir drauds Latvijas drošībai, jo ir naidīgi noskaņoti elementi.”

“Pēcgarša ir ļoti slikta. Arī man ir daudz iebildumu pret šodienas politisko vadību un mūsu latviešu lieta tiek aizmirsta. Protestiem ir ļoti daudzi veidi un formas, bet izmantot šādu brīdi, kad Gunāram Astram tiek atklāts piemineklis, tas ir zemiski. Zemiski,” uzskata Latvijas nacionālās pretošanās kustības biedrs Jānis Rožkalns.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Daļa sabiedrības sociālajos tīklos pauž sašutumu, ka pieminekļa atklāšanas pasākumā netika ielaists Gunāra Astras brālis Leons. Viņam nav vakcinācijas sertifikāta. Nācās stāvēt aiz norobežojuma. Arī pats Astra pauž neizpratni – ja jau pasākums notiek svaigā gaisā, kāpēc notiek cilvēku šķirošana.

Leons Astra
brīvības cīnītāja Gunāra Astras brālis

“Mūsu valdības pieņemto noteikumu haotiskumus un svaidīgums ir zināms. Man tas bija pārsteigums, kāpēc, brīvā dabā esot, tas nepieciešams. Tas mani aizskāra gan. Es par to publiski neizpaudos, bet cilvēki nāca klāt neizpratnē, kāpēc esmu barjeras ārpusē.”

Tikmēr pēc “Twitter” saceltās ažiotāžas, ka Valsts prezidents himnas laikā nenoņēma cepuri, šodien prezidenta kanceleja izplatīja paziņojumu, ka Egils Levits ļoti nožēlo izdarīto un atvainojas. Cepuri neesot noņēmis, jo izsvilpēji esot “izsituši no sliedēm”.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm