Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dabiskās pļavas Latvijā kļūst par retumu

Dabiskās pļavas Latvijā kļuvušas par retumu – to platības pēdējo 50 gadu laikā samazinājušās ļoti strauji. Tāpēc īpašs projekts šo pļavu aizsardzībai sākts Vakarbuļļos – tā laikā arī iedzīvotāji var uzzināt, kas ir dabiskās pļavas un kāpēc tās svarīgas.

2020. gada 6. jūlijā 8:32

Vakarbuļļu pļavās atrodamā dzirkstelīti ir viena no lauku neļķēm, kura ir raksturīga Latvijas pļavām. Līdzās šai šeit aug arī citi pļavām raksturīgi augi, piemēram, parastais vizulis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Šis augs arī ir viens no tiem, kas raksturo to, ka šajā teritorijā pļava ir bijusi jau ilgstoši. Ka šeit nav bijusi aramzeme,” stāsta piekrastes biotopu eksperte Brigita Laime.

Tas nozīmē, ka vismaz 15 gadus šeit aug tipiskie pļavu augi: dažādas graudzāles – ar smalkākām un garenākām vārpiņām, augstākas un zemākas, dažādas ceļtekas un āboliņi. Sugu daudzveidība te ir ļoti liela.

“Pļavu svarīgi saglabāt kā ekosistēmu, jo tā, pirmkārt, ir dzīvesvieta augiem un dzīvnieku sugām. Un svarīgi ir arī pašam cilvēkam. Funkcija pļavām, kur iegūstam sienu,” bilst Laime.

Šeit var sastapt arī tādus aizsargājamus augus kā jūrmalas armēriju un jumstiņu gladiolu. Ar bioloģisko daudzveidību dabiskajās pļavās tiek iepazīstināti arī iedzīvotāji. Ekskursijās un spēlēs kopā ar dabas ekspertiem var uzzināt, ar ko īpašas ir tieši dabiskās pļavas. TV3 aptaujātie atzīst, ka pirms tam zināšanu par šo jautājumu nav bijis daudz.

“No tām spēlēm dažus iepazinu, bet tā neko ļoti nezinu te. Man ļoti patika dzeltenās puķes, un kādas te augušas, neesmu redzējusi,” norādīja Bolderājas iedzīvotāja Lāsma.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt Ilona pauda: “Vairākas reizes esam gājuši peldēt uz Lielupi ar bērniem, nekad nav sanācis tuvplānā pienākt un apskatīties. Par augiem, cik paši esam kaut ko lasījuši pļavās, par aizsargāmajiem augiem neko tādu nezinām.”

Pēdējo četru gadu laikā Vakarbuļļu pļavā tiek realizēts projekts “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra””. Tas paredz ierobežot invazīvo svešzemju sugu izplatību, piemēram, krokaino rozi, reizē arī palielinot dabisko pļavu platības.

“Kad sāku strādāt šajā projektā, likās, ka tas ir ļoti dekoratīvs augs, bet viņš ir invazīvs un pārņem parka teritoriju. Šī roze ir nezāle, savairojas un neļauj attīstīties citām augus sugām,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta “Life CoHabit” projekta vadītājs Juris Gudēvičs-Liepiņš.

Projekta laikā jau atjaunoti Piejūras zālāji un dažādi lakstaugi. Uzlaboti arī apstākļi vairākām Eiropā un Latvijā aizsargājamām augu sugām, piemēram, armērijām, dzegužpirkstītēm, purva mātsaknei un citām.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma