CSP: 2021. gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7%

2021.gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7%, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti.

2022. gada 26. novembrī 22:06

Daudzās Rietumvalstīs dati par iedzīvotāju tautību vairs netiek apkopoti, tautība netiek fiksēti ne tautskaitēs, ne reģistros. Latvijā joprojām šis viens no būtiskākajiem demogrāfijas rādītājiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja Padomju Savienības iekšējās migrācijas rezultātā 1989.gadā Latvijā bija jau tikai 52% latviešu, krievu īpatsvars bija 34%, ebreju – 0,9%, vāciešu – 0,1%, tad 2021.gada sākumā latviešu īpatsvars bija pieaudzis līdz 62,7%, krievu – samazinājies līdz 24,5% un ebreju īpatsvars bija vairs tikai 0,2%, kamēr vāciešu – 0,1%.

No 1989.gada līdz 2020.gadam, sarūkot Latvijas iedzīvotāju skaitam, samazinājās arī visu lielāko tautību iedzīvotāju skaits. Latviešu skaits samazinājās par 200 000, krievu – 442 000, baltkrievu – 61 000, ukraiņu – 50 000, poļu – 23 000, ebreju – 18 000 un lietuviešu – 13 000, taču par 38 000 pieauga dažādu citu tautību iedzīvotāju skaits.

Tikmēr no 1989.gada līdz 2020.gadam piedzima 475 000, bet nomira 571 000 latviešu, tādējādi latviešu skaits dabiskās kustības rezultātā samazinājās par 96 000, bet migrācijas dēļ – par 104 000. Otras lielākās tautības – krievu – skaits dabiskās kustības rezultātā saruka par 162 000 – no tiem piedzima 151 000, bet nomira 313 000 -, bet migrācijas dēļ – par 280 000.

Izmaiņas vērojamas arī lībiešu skaitā Latvijā. 2011.gadā, kad iedzīvotāji paši varēja norādīt savu tautību tautas skaitīšanā, tika fiksēti 250 lībieši, lai gan pēc administratīvajiem datiem Latvijā tādu bija 174, atklājot būtiskas atšķirības starp reģistros pieejamo informāciju un pašidentifikāciju. 2021.gadā uz administratīvajiem datiem balstītajā tautas skaitīšanā tika reģistrēti vien 160 lībieši.

2021.gadā 70% no visiem bērniem un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem bija latvieši. No latviešu kopskaita 28% iedzīvotāju bija bērni un jaunieši. Citu Latvijas lielāko pamattautību – krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, romi, ebreji – iedzīvotāju skaitā šīs vecuma grupas īpatsvars svārstās no 6% – baltkrievi līdz 16% – krievi. Savukārt visaugstākais jaunākās paaudzes īpatsvars ir romiem – 32%.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

CSP dati liecina, ka atsevišķu tautību iedzīvotāji ir daudz vecāki nekā valsts iedzīvotāji kopumā. No visiem ebreju tautības iedzīvotājiem 49% bija vecumā 65 gadi un vairāk, 37% – igauņu tautības iedzīvotāji un 35% baltkrievu bija šajā vecumā. Senioru vecumā bija 18% latviešu un 26% krievu.

Starp pilsētām Valmiera ir vienīgā, kurā latviešu īpatsvars pārsniedz 80% – 2021.gada sākumā bija 85,3%. Aiz Valmieras krietni atpaliek Jēkabpils – 63%, Jelgava – 61,7%, Ventspils – 59,7%, Liepāja – 59,2% un Jūrmala – 52,8%.

Mazāk nekā puse latviešu dzīvo Rēzeknē un Rīgā – ap 47%. Daugavpilī tikai gandrīz katrs piektais iedzīvotājs ir latviešu tautības – vien 20,7%. Vienlaikus CSP norāda, ka pilsētās latviešu skaitam ir tendence palielināties.

No novadiem vislatviskākie ir Alsungas, Lubānas un Dundagas novads, kur latviešu ir vairāk nekā 95%. Tikmēr Latvijā ir pieci novadi, kur latviešu īpatsvars ir mazāks nekā puse. Tas ir Zilupes novads, kur ir 25% latviešu, Daugavpils – 35,1%, Olaines – 46,5%, Krāslavas – 46,8% un Salaspils novads – 49,6%.

Savukārt pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas iedzīvotāju Latvijas iedzīvotāju etniskās sastāvs kļuva daudzveidīgāks. 2021.gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 165 tautību iedzīvotāji. Pieauga iedzīvotāju skaits gan no Eiropas Savienības valstīm, gan arī no tādām valstīm kā Indija, Ķīna, Vjetnama un citām. Liela daļa no šo valstu iedzīvotāju ieradās Latvijā mācību nolūkā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm