“Cirvi var pakārt.” Skolām ar gaisa kvalitātes mērītājiem vien nepietiek, ministrija savu ir izdarījusi

Izglītības un zinātnes ministrija gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkos pērnajā gadā atvēlēja 4,3 miljonus eiro gaisa kvalitātes mērierīču uzstādīšanai Latvijas skolās. Nu pagājis pirmais semestris kopš iespējams sekot līdzi klašu gaisa kvalitātes datiem. Skolu direktori saka – ierīces ir lietderīgas, bet ar tām ir par maz kopējās situācijas uzlabošanai. Savukārt ministrija atrunājas, ka savu ir izdarījusi, bet turpmākā rīcība gulstas uz pašu skolu pleciem.

Kopumā līdz pērnā gada 1. jūnijam skolās uzstādīti ap 14 000 sensoru, ap 1000 iekārtu nonākušas arī pašvaldību sociālās aprūpes centros. Iekārtu reāllaika datus ikvienam iespējams apskatīt vietnē “co2.mesh.lv“. Aplūkojot tos, situācija, ir dažāda. Trešdienas rītā dažviet CO2 mērījums rāda, ka telpās ir laba gaisa kvalitāte. Citviet redzams, ka gaisa kvalitāte tomēr pasliktinās. Bet vairākās skolās vairumā klašu gaisa kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies, un dažās telpās CO2 līmenis ir pat tik augsts, ka ilgstoša uzturēšanās tajās var radīt draudus veselībai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī mikroblogošanas vietnē “Twitter” soctīklotāji vērš uzmanību uz publiski pieejamajiem gaisa mērījumu datiem, kas šķietami liecina – jā, gaisa kvalitāte tiek mērīta, bet lietas labā nekas netiek darīts. Tas, protams, rada zināmas bažas, jo patlaban atkal saaktivizējušies dažādi vīrusi.

Vai skolas uzstādītās mērierīces uzskata par lietderīgām? Vai seko līdzi mērījumiem un attiecīgi rīkojas? Šos un citus jautājumus “tv3.lv” uzdeva vairākiem Latvijas skolu direktoriem.

Liepājas Raiņa 6. vidusskola: Kopš sistēmas uzstādīšanas dati aplūkoti trīsreiz

Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš “tv3.lv” stāsta, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja skolās ierīkot gaisa kvalitātes mērītājus ir apsveicama, jo korelācija starp svaigu gaisu un skolēnu spēju mācīties ir pierādīta. Vienlaikus direktors atzīst, ka kopš sistēmas uzstādīšanas pats īpaši nav sekojis līdzi tajā atspoguļotajiem datiem un atbildība par telpu vēdināšanu galvenokārt gulstas uz skolotāju pleciem.

Kārlis Strautiņš
Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors

“Mēs, kopš sistēmas ir uzstādītas, esam trīs reizes bijuši datu bāzē un aplūkojuši kopējo tendenci, lai saprastu situāciju. Kopumā akcents ir uz skolotāju pašu izpratni par to, ka gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies un ir nepieciešams vēdināt telpas.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aplūkojot skolā uzstādītos mērītāju datus trešdien ap pulksten 10 no rīta, redzams – vairumā telpu CO2 līmenis ir būtiski pasliktinājies, tostarp dažās ilgstoša uzturēšanās var radīt draudus veselībai. Tāpat vairākās telpās ogļskābās gāzes līmenis ir pasliktinājies, bet absolūtajā mazākumā tas ir tuvu normas robežai.

Taujāts par bažām saistībā ar aktīvajiem respiratorajiem vīrusiem, tostarp Covid-19, gripu un citām saslimšanām, kuriem pasliktināta gaisa kvalitāte visdrīzāk nāk par labu, Strautiņš sakās – pašlaik vīrusi skolu nav pārņēmuši. Tomēr direktora ieskatā skolotāji ir apzinīgi, seko līdzi gaisa kvalitātes rādītājiem un nepieciešamības gadījumā atver logus, un papildus vēdina telpas.

Runājot par pašu ierīču uzstādīšanu, Strautiņš norāda, ka ministrijai bijušas dažas neizprotamas, pat absurdas idejas, proti, mērierīču skaits ticis aprēķināts pēc klašu komplektiem nevis klašu telpu skaitu. “Piemēram, skolā ir 27 klašu komplekti, bet telpas – 33. Tā it kā katrs aparāts tiktu piekabināts katrai klasei pie somas,” teic direktors.

Viņu mulsina arī datu apstrāde – tie visi pieejami vienkopus, ne visai ērti pārskatāmā veidā. Strautiņš teic, ka ērtāk būtu, ja sistēma, telpā sasniedzot kritisku CO2 līmenis, sūtītu paziņojumu vai tamlīdzīgi.

Tāpat Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors vērš uzmanību, ka ar gaisa kvalitātes mērierīču uzstādīšanu vien nepietiek, bet gan būtu arī jādomā par izglītības iestāžu energoefektivitāti, izbūvējot piespiedu ventilēšanas sistēmas, jo ne visās klasēs pietiek ar logu atvēršanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vai pēc ierīču uzstādīšanas ministrija ir interesējusies – kā sokas ar to lietošanu, un vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi? “Iespējams, tā ir bijusi saruna ar Liepājas Izglītības pārvaldi, bet ar skolu, vismaz mums, nav bijusi,” min Strautiņš.

Dobeles Valsts ģimnāzija: Dažās telpās pēc 30 minūtēm gaiss tāds, ka var cirvi pakārt

Inese Didže, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore, “tv3.lv” stāsta, ka gaisa kvalitātes mērīšanas iekārtas noteikti ir noderīgas un palīdzējušas skolas personālam apstiprināt jau iepriekš izteiktos minējumus, ka atsevišķās telpās gaisa kvalitāte ir grūtāk regulējama.

Ģimnāzijā ikdienas pienākums sekot līdzi klašu gaisa kvalitātei uzticēts saimnieciskās daļas vadītājam. Arī skolas medmāsa palīdz starpbrīžos sekot līdzi telpu vēdināšanai, ņemot vērā aktīvo vīrusu izplatību, kas bez ievērības nav atstājusi arī Dobeles Valsts ģimnāziju.

Aplūkojot publiskos datus, redzams, ka trešdienas rītā vairumā skolas telpu gaisa kvalitāte ir laba, vien dažviet tā sākusi pasliktināties, bet nesasniedz robežu, kur tā ir būtiski pasliktinājusies.

FOTO: EKRĀTVĒRUMS

Arī Didže vairākkārt uzsver, ka vien ar sekošanu līdzi datiem un logu atvēršanu vēdināšanai nepietiek. Piemēram, skolai ir nupat jaunuzbūvēts korpuss, kur ir ierīkota piespiedu ventilēšanas sistēma, kas palīdz, bet arī ne visās spēj gaisa kvalitāti izregulēt. Arī “vecajā” korpusā ir ventilācijas šahtas, taču tās ir atbilstošas laikam, kad skolas ēka būvēta, proti, 1938. gadā, savukārt logus vēdināšanai var atvērt tik, cik var.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Direktore mudina papildus rādītājiem tomēr domāt arī par situācijas fizisku uzlabošanu, jo ar IZM iedoto instrumentu skola ir nokonstatējusi problēmas ar gaisa kvalitāti, bet tālāk būtu jāseko kādai programmai, kurā tiktu ieviesti fiziski risinājumi situācijas uzlabošanai.

Inese Didže
Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore

“Ir tiešām ļoti grūti gan skolotājiem, gan bērniem, kuri jau ir lieli cilvēki. Viņi visi intensīvi elpo, arī svīst. Telpās, it īpaši dienvidu pusē[, kur vairāk iespīd saule], ir karsti un gaisa piesārņojums liels. Ja skolotājs iznāk no šādas telpas, viņš ir gandrīz darbnespējīgs. (..) Piemēram, no administrācijas telpām ar salīdzinoši labu gaisa kvalitāti ieejot atsevišķās klasēs, tur pēc 30 minūtēm var, kā saka, cirvi pakārt. Tā ir. Var taisīt vaļā visus logus, bet tas situāciju tik vienkārši nemainīs. Tur ir vajadzīgi risinājumi tālāk, jo citādi ir ļoti grūti strādāt.”

Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore teic – tu vari sēdēt pie loga, vērot, kā nāk pavasaris, pēc tam vasara un rudens, bet vērošana neko nemainīs. Tādēļ valsts budžetā būtu jābūt kādai pēctecībai, kuru vajadzētu novirzīt sistēmu pilnveidošanai.

Savukārt, vairāk domājot par vīrusu izplatību, Didže norāda – ir uzņēmumi, kas ražo speciālus filtrus saslimšanu izplatības mazināšanai. Ģimnāzija tādus nav iegādājusies, jo tie ir ļoti dārgi, taču, iespējams, ja ne ministrija, tad pašvaldība varētu šeit nākt ar savu artavu.

Madonas Valsts ģimnāzija: Skolotājiem uzdots mērījumiem sekot līdzi visas dienas garumā

Madonas Valsts ģimnāzijā, šķiet, situācija ar gaisa kvalitāti ir viena no labākajām. Skolas direktore Vanda Maderniece “tv3.lv” pastāsta, ka par kvalitātes rādītājiem tiešais atbildīgais ir direktora vietnieks saimnieciskajā jomā, taču arī skolotājiem dotas vadlīnijas. Pedagogiem uzdots sekot līdzi, kādi rādītāji ir no rīta, pēcpusdienā, mācību stundas sākumā, kad telpas starpbrīža laikā ir vēdinātas, un kādi tie ir stundas beigās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Pēc tā arī skolotājs redz, vai pēc katras stundas ir jāatver logs, jo arī siltums tagad ir dārgs. Mums ir mākslīgā ventilācija, tādēļ varbūt arī kādā starpbrīdī logu nemaz nav nepieciešams atvērt,” skaidro direktore.

Kopumā skola rādītājiem rūpīgi seko līdzi. Visgrūtāk nodrošināt nemainīgi labu gaisa kvalitāti ir fizikas kabinetā, jo tas platības ziņā nav tas lielākais un tajā arī notiek praktiska rosīšanās, kā dēļ īpaši jāpiedomā pie telpu vēdināšanas. Citās telpās situācija ir normas robežās. Maderniece piebilst, ka sekošana līdzi datiem arī ļoti labi disciplinē skolotājus ievērot nepieciešamību telpās regulāri atvērt logu.

Palūkojoties publiskajos datos, trešdienas rītā vairumā skolas telpu gaisa kvalitāte ir normas robežās, vien pāris tā sākusi pasliktināties.

FOTO: EKRĀTVĒRUMS

Direktore apstiprina, ka skolai uzstādītās mērierīces ir tiešām lietderīgas. Ja iepriekš tā bija tikai nojauta, ka kādā telpā būtu nepieciešams atvērt logu, tad tagad to arī apstiprina dati.

Taujāta, vai skolas personāls nav iekšēji runājis par kādiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas varētu sekmēt arī gaisa kvalitātes uzlabošanu, Maderniece skaidro: “Madonas Valsts ģimnāzija ir no 2020. gada decembra ievākusies telpās, kuras ir tikko pēc renovācijas. Mums ir jaunā piespiedu ventilācijas sistēma, kas labi darbojas, tādēļ jautājums šādā virzienā nemaz nav apspriežams.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ministrija izglītības iestādēm rīku ir iedevusi, tālākais – pašu ziņā

1. jūnijā IZM izplatītajā paziņojumā teikts, ka šī iniciatīva uzstādīt gaisa kvalitātes mērierīces ir vēl viena nozīmīga iespēja ne tikai uzlabot skolēnu un pedagogu labsajūtu klasē, bet arī samazināt iespējamo infekciju izplatīšanās risku. Lielākais ieguvums no sensoriem būs visaptveroši dati par gaisa kvalitātes problēmām visās Latvijas skolās. Savukārt tālākā rīcība jau atkarīga no pašvaldības un skolas, meklējot atbilstošākos risinājumus situācijas uzlabošanai.

IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors “tv3.lv” apstiprina, ka galvenā ministrijas doma bija iedot skolām un [pašvaldību] izglītības pārvaldēm rīku, kuru tās var izmantot, bet tālākā rīcība tām jālemj pašām. To, ka ierīces tiešām ir darba kārtībā un tiek lietotas, apstiprina šis portāls, kurā reāllaikā var sekot līdzi telpu gaisa kvalitātei. Publiskie dati gan nepateiks, kas pie vainas sliktajam gaisam – nevēdinātas telpas vai novecojusi ventilācijas sistēma –, bet šis jautājums padziļināti jāizmeklē pašai skolai.

“Nebūs tā, ka tagad ministri ar pātagu skries un kaut ko darīs. (..) Mēs tomēr negribam veidot policejisku valsti, kur katra skola pie mums nāks ar atskaitēm. Tas nebūs pareizi. Tām ir iedots instruments, ar kuru strādāt. (..) Doma ir, ka problēmu primāri risina uz vietas skolā. Ja ar to nepietiek, nākamais solis ir vietējā izglītības pārvalde. Ja tur vēl ir problēmas, tad var vērsties ministrijā. Taču [ministrijai] apzināt katru skolu nav ne iespējams, ne arī būtu vajadzīgs,” uzsver Aizpors.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm