tv3.lv

Četras dienas strādā, trīs atpūties: cik tuvu ir sapnis par īsāku darba nedēļu

Lielbritānijā janvārī uzsākta iniciatīva ar mērķi ieviest četru darba dienu nedēļu. Tas raisījis plašāku interesi par šo ideju. Skaidrojam, kāpēc Latvijā domai par saīsinātu darba nedēļu pagaidām trūkst atbalsta.

Saskaņā ar Četru darba dienu kampaņas rīkotāju uzstādījumu īsāka darba nedēļa nozīmē ne tikai to, ka darbinieki iegūst trīs dienu nedēļas nogali, bet arī to, ka strādājošo atalgojums netiek samazināts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iniciatīvas ietvaros tiks testēts, kā šis modelis darbojas praksē. Jau 30 Apvienotās Karalistes uzņēmumu ir iesaistījušies īsākas darba nedēļas programmā, kas ilgs vismaz sešus mēnešus.

Līdzīgi izmēģinājumi pēdējā laikā tiek veikti arī citur pasaulē, piemēram, Spānijā, kā arī Jaunzēlandē. Pasaulē pazīstama arī globālā iniciatīva “4 Day Week Global”, kas aicina uzņēmumus visā pasaulē pievienoties šādai praksei.

Tās iniciatori apkopo labās prakses piemērus un analizē ieguvumus, ko sniedz pāreja uz četru darba dienu nedēļu. Veiktajos pētījumos cita starpā secināts, ka:

  • 63% uzņēmumu, ieviešot četru darba dienu nedēļu, bija vieglāk piesaistīt un noturēt talantus;
  • 78% darbinieku, pārejot uz šādu darba režīmu, atzinuši, ka jūtas laimīgāki un mazāk pakļauti stresam.

Interese par īsāku darba nedēļu ir arī Latvijas sabiedrībā. Divas brīvdienas nedēļā ir par maz, – sociālajā vietnē “Twitter” atzinusi Evija. Viena brīvdiena esot nepieciešama, lai socializētos, otra, lai kārtotu ikdienas jautājumus, bet trešā – lai vienkārši atpūstos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Es jau divus gadus tā strādāju tepat Latvijā. Vienkārši vienojos ar priekšnieku, ka tāds turpmāk būs mans darba grafiks – 8 stundas dienā no pirmdienas līdz ceturtdienai. Finansiālos zaudējumus atsver emocionālie ieguvumi,” savu pieredzi atklāj Jānis.

Bet Kaspars rosina darba nedēļas ilgumu saistīt ar darba ņēmēja bērnu skaitu: “Bez bērniem – 6 dienu darba nedēļa; 1-2 bērni – 5 dienu darba nedēļa; 3-4 bērni – 4 dienu nedēļa.”

Mazāk strādājot, nenoķersim Eiropu

Kā tv3.lv skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, pārejai uz īsāku darba nedēļu Latvijā šobrīd nebūtu piemērots brīdis.

”Mums tas kopējais labklājības līmenis ir krietni zem ES vidējā līmeņa, atpaliek arī produktivitāte. Šādos apstākļos, strādājot vēl mazāk, skaidrs, ka mēs vēl vairāk attālināsimies no mērķa noķert vismaz ES vidējo līmeni. Un nestrādājot, to būs grūti izdarīt,” viņš pamato.

Ja Latvija produktivitātes un labklājības ziņā atrastos pasaules galvgalī, tad mēs to varētu atļauties, – pieļauj Endziņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Endziņš: “No darbinieku viedokļa, protams, ka strādāt mazāk ir labāk. Un nav jau tā, ka visi grib milzīgi daudz un dikti strādāt. Dabiski, jo mazākas ir tās darba stundas un darba dienas, jo cilvēkiem, protams, tas patiktu vairāk.”

Vienlaikus LRTK vadītājs uzdod jautājumu, vai, strādājot mazāk, darbinieks varētu saņemt tādu pašu algu. “Drīzāk, ka ne,” spriež Endziņš. Līdz ar to sabiedrībai jāatbild arī uz jautājumu, kādā mērā cilvēki ir gatavi līdz ar darba laika samazinājumu saņemt arī mazāku algu.

Jānis Endziņš
LRTK valdes priekšsēdētājs

“Domāju, ka mums vēl desmit gadus vajadzētu intensīvi pastrādāt, noķert ES vidējo dzīves līmeni. Tad pie šī jautājuma varam atgriezties.”

Labi atpūties ir produktīvāks darbinieks

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata, ka ideja par īsāku darba nedēļu ir derīga arī Latvijai.

“Ir pierādījies, ka daudzās sfērās, saīsinot darba nedēļu, darba ražīgums pat kāpj,” tv3.lv norāda Baldzēns, atsaucoties uz Islandes uzņēmumos veiktu pētījumu. Īpaši pozitīvus rezultātus tas sniedz jomās, kur darbs ir radošāks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Saglabājas gan konkurētspēja, gan produktivitāte, cilvēkiem ir vairāk brīva laika, vairāk atpūtas. Ieguvēji ir pilnīgi visi,” spriež LBAS vadītājs.

Vienlaikus Baldzēns atzīst, ka ir darba vietas, kur šāda pieeja ir grūtāk piemērojama. Piemēram strādājot pie konveijera, kur tas prasītu veidot vēl kādu darba maiņu.

Egils Baldzēns
LBAS priekšsēdētājs

“Programmētājs, piemēram, kļūst ražīgāks, ja ir labi atpūties un svaigu galvu. Un ir vairākas iespējas, kā to nodrošināt – ar četrām darba dienām vai ar īsākām darba stundām. Ir daudzi uzņēmēji ārvalstīs, kas tā gūst labākus rezultātus.”

Astoņu stundu darba dienu mēs saņēmām kopā ar mūsu Latvijas neatkarību pirms vairāk nekā 100 gadiem, – atgādina Baldzēns. “Skaidrs, ka progress ir gājis uz priekšu – gan darba organizācijā, gan tehnoloģijās, iekārtās, gan darba ražīgumā.” Tāpēc, viņaprāt, iniciatīvas par darba stundu samazināšanu ir vērtējamas ļoti rūpīgi.

Arodbiedrības, piemēram, ir atbalstījušas priekšlikumu Latvijā noteikt 38 stundu darba nedēļu, tomēr Saeimā šāda ideja nav guvusi atbalstu. “Saprotu, ka šobrīd, ņemot vērā pandēmijas sekas, iespējams, nav īstais brīdis šāda veida iniciatīvām,” atzīst Baldzēns.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Kopumā raugoties, vietās, kur labāk atpūties cilvēks īsākā laikā var padarīt vairāk un labāk, neļaut to darīt ir ekonomiski neizdevīgi visiem – valstij, darba devējiem, kā arī darbiniekam un viņa ģimenei,” secina LBAS vadītājs.

Brīvais laiks: atpūsties vai piestrādāt

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš piekrīt uzskatam, ka ideja par īsāku darba nedēļu Latvijā pašlaik nav aktuāla.

“Vidēji mūsu darba ņēmēji nedēļā nostrādā daudz vairāk darba stundu, nekā tas ir citās Eiropas valstīs. Proti, Austrumeiropa strādā vairāk nekā Rietumeiropa,” tv3.lv norāda ekonomists, atzīmējot, ka tas vairāk ir produktivitātes jautājums. Turklāt vērā jāņem arī darbaspēka trūkuma aspekts.

Mārtiņš Āboliņš
bankas “Citadele” ekonomists

“Vairāk mēs strādājam nevis tāpēc, ka gribam, bet tāpēc, ka mums vairāk jānopelna.”

Pieaugot ienākumu līmenim, izvēles starp darbu un brīvo laiku kļūs aktuālākas, – prognozē Āboliņš. Viņš arī pieļauj, ka radošākās profesijās patiešām cilvēki var strādāt produktīvāk, ja darba stundas ir īsākas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā iespējamo ieguvumu uzņēmumam, saīsinot darba stundas, ekonomists min, piemēram, iespēju mazināt darbinieku mainību, jo tie var kļūt motivētāki, ja ir vairāk atpūtušies.

No otras puses, ir jautājums, kā cilvēki uzvedīsies praksē. Vai viņi patiešām iegūto laiku izmantos atpūtai vai meklēs papildu darbus, lai piepelnītos?

”Mēs jau šobrīd redzam, ka vairākās profesijās, kur ir maiņu darbs, cilvēki savu brīvo laiku mēdz izmantot papildu ienākumu gūšanai, nevis atpūtai,” vērtē Āboliņš. Un tas ir saistīts ar ienākumu zemo līmeni.

Globāli skatoties, ir bijuši pētījumi, kuri parāda, ka atpūties darbinieks ir produktīvāks, norāda Āboliņš. “Iespējams, ka piecu darba dienu nedēļa šajā kontekstā nav optimālākais modelis. Tāpēc britu iniciatīva, manuprāt, ir interesants eksperiments, kas nākotnē arī varētu kļūt par realitāti.”

“Ja saīsināta darba nedēļa tiktu ieviesta plašāk citās valstīs, mēs noteikti par to sāktu runāt arī Latvijā. Bet mēs šajā ziņā diez vai būsim pionieri,” rezumē Āboliņš.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm