tv3.lv

Cauri Latvijai kārtējā naudas atmazgāšanas shēmā mēģināja izvest gandrīz pusmiljonu eiro

2020. gada 27. augustā 21:43

Atklāta kārtējā vērienīgā naudas atmazgāšanas shēma, ar kuru Latvija bija kļuvusi par tranzītvalsti organizētās noziedzības darboņiem un kurā tā dēvētais “naudas mūlis” cauri Latvijas teritorijai bija centies izvest gandrīz pusmiljonu eiro, vēsta TV3 Ziņas.

Informācija par Krievijas pilsoni, kurš, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti, Eiropas Savienībā (ES) ieved noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā, Latvijas likumsargi saņēma jau pērn. Gada laikā četros piegājienos minētā persona Latvijā ievedusi apmēram pusmiljonu eiro. Pagājušajā nedēļā Krievijas pilsonis aizturēts starptautiskajā lidostā “Rīga”, kad viņš centies daļu atmazgātās naudas nogādāt Lielbritānijā. Pārējā nauda glabāta kādas no Latvijā esošo banku seifiem.

“Mums bija informācija, ka šie līdzekļi glabājas kādā no mūsu bankām, mūsu mērķis bija šo personu aizturēt brīdī, kad viņš cenšas šo naudu no mūsu valsts izvest. (..) Ja vakar mums vēl bija informācija, ka šādā veidā ir legalizēti 400 000 eiro, tad šodien mēs jau varam pateikt, ka mēs runājam par 460 000 eiro,” pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Viņš teica, ka VID rīcībā nav informācijas, ka attiecīgajā shēmā ir iesaistīti Latvijas valstspiedrīgie, bet citos šāda veida gadījumos neapšaubāmi ir iesaistīti ar tie.

Pašlaik uzlikti aresti Krievijas pilsoņa bankas kontiem, tiek skaidrota naudas patiesā izcelsme un personas saistība ar organizēto noziedzību. VID norāda, ka ik gadu cauri Latvijas teritorijai šādā veidā tikuši izvesti simtiem miljoni noziedzīgi iegūtu līdzekļu. 2015. gadā tie bija 410 miljoni, pērn – 189 miljoni eiro. Šogad vien par līdzīgiem noziegumiem ierosināti jau piecpadsmit kriminālprocesi.

“Krievijas organizētai noziedzībai problēma ir tāda, ka viņi šo naudu nevar oficiāli pārskaitīt uz ES. (..) Līdz ar to ir jādomā citi mehānismi, kādā veidā naudu ievest. Ir dažādi ceļi, – ar lidmašīnu, vilcienu vai ar automašīnu, vai kājām ienest. (..) Ir divas iespējas – vai nu šo naudu deklarēt, vai mēģināt noslēpt. Tad persona dodas uz kādu no mūsu bankām, kur ir iespējams noīrēt seifu. Kas glabājas seifā, to neviens nezina,” stāstīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors.

Pērn no banku seifiem VID izņēmis noziedzīgi iegūtus līdzekļus 1,4 miljonu eiro apmērā. Atšķirībā no pakalpojumiem bankās īrei pieejamajos seifos nav nepieciešams veikt personas identifikācijas procedūru, netiek pārbaudīts, ko ievieto un ko izņem no tiem. Visa informācija ir konfidenciāla. Līdz ar to klienti seifos var glabāt ko un kādos apmēros vēlas. VID atzīst tas arī ir lielākais apgrūtinājums izmeklēšanā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas liek tām sniegt ziņas arī par klientu individuālajiem seifiem. Tiesa, tas neattiecas uz seifos ievietoto saturu. Informācija jāsniedz tikai par personu, kas seifu izīrējusi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm