Būt par Rīgas vizītkarti. Juglas biedrība apņēmības pilna attīstīt zaļo apkaimi

Nereti ir grūti ieraudzīt to, kas mums ir tepat, acu priekšā. Tas attiecas arī uz vēlmi būt tuvāk dabai – lai saelpotos svaigu gaisu un atgūtu spēkus, lecam auto un dodamies ārpus pilsētas. Taču, ja vien palūkotos apkārt, arī pilsētvidē atrastu vietas, kur no daudzstāvu namu dzungļiem pazust meža takās. Viena no šādām vēl līdz galam nenovērtētām vietām ir Juglas apkaime.

Ar Juglas attīstības biedrības dibinātāju un vadītāju Ilzi Neimani tiekamies pie Latvijas Neredzīgo biedrības, kas atrodas teju pašā Juglas ezera krastā. Tikšanās vieta nav izvēlēta nejauši – ezera krasts ar skatu platformu un vietējo iedzīvotāju iestaigātām takām ir viena no biedrības prioritātēm – divu trīs gadu laikā iecerēts šo vietu pārvērst par vēl vienu pievilcīgu un iecienītu rekreācijas teritoriju pilsētvidē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Redzam, ka tālumā ainava ir skaista, bet tuvumā varbūt to pat nemaz negribas redzēt,” noteic Ilze un apraksta skaisto apkārtnes ainavu: “Varam redzēt Brīvdabas muzeju, kas ziemā, kad viss ir sasnidzis, izskatās pēc pasaku namiņa. Visapkārt ir Juglas ezers. Vecais dzelzceļa tilts. Varam redzēt arī putnus, kas aktīvi rosās, kas, savukārt, arī paver izglītības iespējas – vietējās skolas, bērnudārzi varētu nākt, vērot un mācīties.”

Foto: TV3.LV

Viņa uzsver, ka šī ir ne tikai Juglas, bet arī visas Rīgas nozīmes vieta, un šādām rekreācijas teritorijām ir būtiska loma dzīves kvalitātes uzlabošanai.

“Šī vieta ir viena no mūsu prioritātēm. Protams, šeit nepieciešamas lielas investīcijas, kuras var pacelt pašvaldība. Mēs saprotam, ka arī tajā pusē ir daudz darba un ierobežota kapacitāte, bet mūsu, biedrības, uzdevums ir turēt roku uz pulsa, lai [pašvaldība] neaizmirst. Tomēr atsevišķas lietas var atrisināt labāk un ātrāk, iesaistot iedzīvotājus,” stāsta Ilze.

Skatu platformas atjaunošanas projekts izstrādāts jau pirms vairākiem gadiem, un Ilze izteic cerību, ka vēl pēc diviem trim mēs beidzot varētu ieraudzīt realizēto ieceri.

Viņa norāda – neredzīgo ciemats ir ļoti svarīga Juglas sastāvdaļa un biedrība pamazām domā un strādā pie tā, lai apkārtējā vide būtu pieejama visiem. Latvijas Neredzīgo biedrība ir arī Juglas attīstības biedrības biedrs, ar kuru kopā tika organizēta tikšanās ar atbilstošā Rīgas domes (RD) departamenta pārstāvjiem. Tikšanās rīkota ciematā, lai pārstāvji redzētu, kā šeit izskatās, saprastu, par kādiem problēmjautājumiem ir runa, un varētu nepieciešamās pārmaiņas izrunāt ar Neredzīgo biedrības vadību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: TV3.LV

Paejoties nedaudz gar Juglas ezera krastu, nonākam pie vēl vienas paaugstinātas skatu platformas – vēsturisks mūris, kuru cēlis Rīgas rūpnieks Johans Teodors Pihlavs. Mūra apkārtne pavisam nesen labiekārtota – izcirsti koki, kā arī savākti atkritumi.

“Mums ir aktīvs biedrs Jānis Pimberis, kurš pats sazinājās ar attiecīgajiem departamentiem un noorganizēja, lai šo vietu sakopj. Kā arī pats sakopa apkārtni, savācot atkritumus. Līdz ar to mēs ne tikai čīkstam un pukstam, bet arī varam paņemt rokā maisiņu un uzlasīt atkritumus,” stāsta Ilze un piebilst, ka arī pašu mūri vēl būtu nepieciešams iekonservēt, lai arī šī skatu platforma saglabātos.

Turpinot pastaigu gar ezeru un pa iedzīvotāju iemīto taku, Ilze paskaidro – iecerēts arī šeit iekārtot sava veida promenādi. Tiesa, ne klasisko izbetonēto, bet gan kaut ko līdzīgu dabas takai, pa kuru arī varētu nonākt līdz nākamajai iecerei – peldvietai neredzīgajiem.

“Tā būtu pirmā Rīgā. Galvaspilsētā vispār peldvietu daudzums varētu būt lielāks, ņemot vērā klimata pārmaiņas, karstuma viļņus un cilvēku vēlmi kaut kur patverties. Šobrīd šeit notiek ainavas izstrāde,” norāda Ilze.

Jābūt nedaudz trakam

Juglas attīstības biedrība dibināta salīdzinoši nesen – pērnā gada augusta sākumā, un ideja dibināt biedrību Ilzei radās savā ziņā nejauši. “Mūsu apkaimes biedrības “krustēvs” ir Čiekurkalns. Viss sākās ar domu – aizbraukšu, apskatīšos, kā Čiekurkalnā izskatās mājražotāju tirdziņi. Skatos, ka tur ir biedrības telts, kur parunājos, kā viņiem iet, kas pie viņiem notiek. Noteicu, ka ir žēl, ka Juglā nav apkaimes biedrības. Man atbildēja: “Ņem un dibini!” Tad, protams, bija āķis lūpā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ilze arī pastāsta, ka jau iepriekš attāli bijusi pazīstama ar biedrību kustību, jo pati darbojas vides pārvaldībā un sanācis sadarboties ar dažādām apkaimju biedrībām. Viņa ap sevi sapulcējusi domubiedrus, ar kuriem kopā ātri tapis skaidrs – kopā iespējams izdarīt vairāk.

“Ne tikai sūdzēties, bet arī, piemēram, iesniegt iedzīvotāju līdzdalības budžeta projektus, kas būs arī mūsu šī gada prioritāte. Tas, protams, prasa zināšanas, laiku un notiek pamazām. Mums vispirms jāsaprot, kā noris darbs pašvaldībās, jo ir viegli klaigāt, bet sākumā jāsaprot, kāpēc kaut kas nav noticis. Un abas puses – mēs, biedrība, un RD vai citas iestādes – mēģina saprast, kā sadarboties,” teic Ilze un piebilst: “Es vispār uzskatu, ka ir jāiet uz diplomātiju un sadarbību, un tikai tad, kad tas ir izsmelts, varam tam pieiet citādāk. Protams, kāds skaļāks vārds arī šad tad ir jāpasaka.”

Viņa norāda, ka, protams, ir skaidrs – pārmaiņas nenotiks rītdien ap pusdienlaiku. Bet biedrībai jārūpējas, lai par visām iecerēm neaizmirstu, viss tiktu izstrādāts optimālā laika posmā un tiktu vērā ņemts viss nepieciešamais, tostarp cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem viedoklis.

Ilze atzīst, ka kopš darbojas apkaimju kustībā it visam pieiet ar pavisam citu sajūtu, jo zina, ka var ietekmēt procesus, ka viņas varā ir kaut ko darīt – sapulcināt domubiedrus un veicināt pārmaiņas. “Tā, ko varētu, spektrs ir ļoti plašs. Bet ir jābūt nedaudz trakam, lai iesaistītos un kaut ko darītu. Bez tā nevar. Labi, varbūt ne traki, bet šie cilvēki ir vairāk vērsti uz sadarbību – viņi domā ne tikai par savu, bet kopējās sabiedrības labumu.”

Ilze Neimane
Juglas attīstības biedrības vadītāja

“Mēs esam sapratuši, ka ir jādomā ne tikai par savu dzīvesvietu – par to jārūpējas un jātur tā kārtībā, bet arī jādara tā, kā sabiedrībai kopumā ir labāk. Ir jāskatās, kā tas ieguļas kopējā bildē. Tas ir demokrātijas lēnais process, bet tāds viņš ir, tam ir sava cena.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašam pieliekot roku, paveras cits skats

Lai arī Juglas attīstības biedrība ir vēl jauna, šis tas jau ir sastrādāts. Piemēram, biedrībai izveidojusies laba sadarbība ar “Rīgas mežiem”, kuri uzklausījuši apkaimes iedzīvotāju viedokli attiecībā pret apkārtnes mežu izmantošanu. “Iespējams, Juglas mežā varētu ierīkot audio gidu,” norāda Ilze un piebilst, ka “Rīgas meži” biedrībai uzdāvinājusi narcišu sīpolus, kas arī iestādīti.

“Tu ņem lāpstu rokā, sastādi narcises un pavasarī nāc skatīties, vai tur kaut kas ir. Un tu domā, kā tajā visā iesaistīt arī ģimenes, bērnus, visus, lai būtu tā kopības sajūta. Tad arī tu uz visu skatīsies citādāk, ja būsi pielicis rokas,” stāsta Ilze.

Tāpat izveidota Juglas avīze, kuras sākotnējās idejas autors un, kā teic Ilze, otrs apkaimes krustēvs ir Kaspars Lielgalvis no biedrības “Free Riga”. Izrādās – viņš bija iecerējis dibināt Juglas biedrību un pieteicis pilsētas domē projektu finansējumam. Ilze gan pasteidzās ar biedrības dibināšanu, taču ar lielāko prieku atbalstīja Kaspara ideju par apkaimes avīzes veidošanu. “Viņa avīzes ideja man ļoti patika – tāds personīgais bērnības sapnis par žurnālistiku, tāpēc arī tajā metos iekšā,” piebilst Ilze.

Avīzes ideja bijusi to veidot pašiem – biedrībai un iedzīvotājiem –, nevis gaidīt, kad tāds to izdarīs tavā vietā. Pirmā izdevuma vāku rotā zīmēta Juglas apkaimes karte, kas, kā uzsver Ilze, ir ļoti svarīga, jo veido piederības sajūtu un palīdz saprast, cik tālu apkaime stiepjas. Avīzes elektonisko versiju meklē šeit.

Rādot man drukātās avīzes vāku, viņa stāsta: “Daudzi nemaz nav aptvēruši, kas ir Juglas, bet kas Šmerļa mežs, kur ir ezers, ka ir vecais dzelzceļa tilts. Ir ļoti laba, bet vēl neapgūta vieta pie Ķīšezera, kur vēl ir liels attīstības potenciāls. Ir atrodams Strazdumuižas akmens…”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Avīzē arī iekļauta attīstības karte, kuras izveidei iedzīvotāji iesūtījuši savas idejas. Ilze uzsver, ka šīs kartes doma nebija stāstīt tikai par to, kas ir slikti, bet gan tā ataino arī vietas, kuras iedzīvotāji ir iecienījuši, kurās ir vieta attīstībai vai laiks uzlabojumiem.

Šobrīd top nākamais – pavasara – avīzes numurs, kurā ieplānots izveidot arī nākamo apkaimes karti, bet šoreiz ar kultūrvietām, tostarp bibliotēku, sporta zālēm, apskates objektiem u. tml.

Ilze arī apstiprina, ka iecerēts – avīze varētu būt regulārs “pasākums”. Tiesa, turpmākai tās iznākšanai tiek vākts jauns finansējums, jo pilsētas dome to piešķīra vien pirmajam numuram.

Viens cilvēks nekad nezinās un nesapratīs visu vajadzības

Taujāta par citām biedrības iecerēm attiecībā uz Juglas apkaimes attīstību, Ilze stāsta, ka viņai ļoti gribētos izveidot kādu kultūrvietu, kas arī varētu rast mājvietu neredzīgo ciematā. Tur jau ir izveidota āra “estrāde” ar soliņiem un skatu uz Juglas ezeru. Tiesa, šī vieta ir novecojusi un sauc pēc jaunām “drēbēm”. Un ar Neredzīgo biedrību jau ir notikušas pārrunas par iespēju piesaistīt resursus, darbaspēku un gribasspēku, lai izveidotu skatuvīti ezera malā.

Tāpat biedrība raugās uz Juglas daļu ar Ķīšezeru un veco dzelzceļa tiltu, kur varētu ierīkot velo ceļus, zaļos koridorus. Biedrībai arī ir laba sadarbība ar Bukultu apkaimes biedrību, ar kuru iecerēts rīkot pārgājienu, mijoties abām apkaimēm. Kā arī vēsturiskajā un daudziem zināmajā peldvietā ap Bābelītes ezeru, lai arī tā jau ir iekārtota un sakopta, prasītos pēc teritorijas attīstības jauninājumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ar Ilzi arī izmetam loku pa parku blakus Neredzīgo biedrībai, kuru arī varētu attīstīt. Ilze pirmajā mirklī to nosauc par mežu, bet tad sevi izlabo. Jāpiebilst, ka patiesi parks vairāk līdzinās mežam. Arī apkārtnes iedzīvotāji vairākkārt norādījuši uz tā šī brīža necilumu un interesējušies, kāpēc tas nav sakopts un labiekārtots. Ilze teic – viss nav tik vienkārši.

“Izrādās, ka šeit ir mikroliegums, aizsargājamais biotops, jo šeit atrodas īpašs vaboles tips. Cilvēkiem varbūt šķiet – kas tur tāds, taču tas ir unikāli. Un, ja vien kaut kur, piemēram, ģipsī būtu atlieta šī vabole, kuru var arī aptaustīt, tad izpratne, iespējams, būtu lielāka. Mēs tomēr dabā neesam trešā persona, lai arī daba atrodas pilsētā,” paskaidro biedrības vadītāja.

Viņa arī neslēpj, ka Juglas apkaimes teritorija ir ļoti liela, tomēr viņu personīgi vairāk interesē teritorija tajā rādiusā, kurā dzīvo pati. Un tas ir saprotami un normāli (to atbalsta arī pētījumi). Taču apkaimes biedrības uzdevumus ir skatīties plašāk, visaptverošāk.

Ilze Neimane
Juglas attīstības biedrības vadītāja

“Tāpēc arī ir jābūt šai iedzīvotāju viedokļu dažādībai, jo neviens cilvēks nekad nevarēs redzēt un saprast visu cilvēku vajadzības. Šeit arī izkristalizējas apkaimju biedrību jēga, jo, lai arī cik bagāta būtu pašvaldība, arī tur ir cilvēkresursu ierobežojums, kur visi nevar zināt visas apkaimju problēmas vai kā kaut ko attīstīt.”

“Pati Rīga ir ļoti liela un nekad nebūs gatava, un caur šādiem mikrorajonu piemēriem varam arī saprast kopējo ainu – kāpēc ir svarīgi iesaistīties, kāpēc nevajag paļauties tikai uz biedrību, kāpēc ir svarīgi padalīties kaut tikai ar domu vai ideju. Tas arī būtu mans aicinājums – juglēniešus iesaistīties biedrībā,” mudina Ilze.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: TV3.LV

Šajā sarunas brīdī arī esam nonākušas līdz vietai parkā, kur skatam paveras iespaidīga liepu aleja. Pa to vēl šobrīd ļauts braukt arī ar auto, taču, kā norāda Ilze, biedrība vēlas panākt autotransporta braukšanas aizliegumu. Arī šo aleju pamanījis un uz to vērsis uzmanību pieminētais biedrības aktīvists Jānis Pimberis, kurš Juglā dzīvo jau kopš 1945. gada un kurš nodarbojas ar apkaimes vēsturisko pētniecību.

Nevar gaidīt, ka visas sadarbības būs gludas

Lūgta novērtēt, kāda līdz šim bijusi biedrības sadarbība ar Rīgas domi un citām apkaimes attīstībā iesaistītajām pusēm, Ilze norāda – sadarbība ir dažāda. Ir tādi, kas nesaprot, ka varētu būt kāda problēma un kas tā vispār ir par problēmu. “Velk pa karti un domā, ka viss ir labi. Taču ir jāatbrauc klātienē. Arī es, ja dzirdu par kādu problēmjautājumu, vienmēr mēģinu aizbraukt klātienē un iepazīties ar situāciju,” stāsta Ilze.

Sadarbība ar RD departamentiem esot ļoti atkarīga no personālijām, ieinteresētības, noslogotības un izpratnes par problēmu nozīmību. Tāpat ir budžeta griesti. Taču viņa uzsver – nevar gaidīt, ka visas sadarbības uzreiz būs gludas, jo jāmācās ir abām pusēm. Ilze šajā brīdī atzinīgi novērtē ideju par Rīgas apkaimju centriem, kas ir sava veida starpposms starp iedzīvotājiem un pilsētas domi un varētu palīdzēt vieglāk sastapties ar dzirdīgām ausīm.

Ilze arī piebilst, ka pilsētas dome galu galā iegūst no apkaimju biedrību darbības, taču to diemžēl vēl tai nepieciešams apjaust.

Ilze Neimane
Juglas attīstības biedrības vadītāja

“Apkaimes ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa, un mēs, biedrība, spējam apkopot konkrētas teritorijas iedzīvotāju viedokli, bez kura pilsētas dome nevarētu strādāt.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesa, izpratne par apkaimju darbību un lomu palēnām sāk veidoties, un situācija noteikti uzlabosies. Cilvēki sāk saprast, ka biedrības nav tie, kas tikai bļaustās, bet arī var pulcēt iedzīvotājus, lai kaut ko panāktu. “Piemēram, mums rudenī būs lielā talka ap Strazdupīti, kas jau ilgstoši ir liels problēmjautājums, arī tādā veidā piedaloties to risināšanā,” paskaidro Ilze.

Būt par Rīgas vizītkarti

Runājot par to, kādu nākotnē vēlētos redzēt Juglas apkaimi, Ilze izceļ tās lielākās vērtības: ezerus un mežus – vietas, kur atpūsties un atjaunoties. Viņa teic, ka it īpaši pandēmijas laikā daudzi saprata, cik nozīmīgas un vajadzīgas, domājot par dzīves kvalitāti, ir šādas vietas. “Meži un ezeri manā skatījumā ir Juglas lielākās vērtības, un es gribētu, lai cilvēki to arvien vairāk pamana, ierauga. Ne tikai es, bet arī ikviens juglēnietis un rīdzinieks.”

Tāpat Juglā skatāmas dažādas kultūrvēsturiskās vietas. Piemēram, skatoties no Neredzīgo biedrības, pāri Brīvības gatvei atrodas Roberta Hirša īpašumi, kas atstāti mantojumā Latvijas Universitātei un kas ir apskates vērti. Tāpat, ielūkojoties Juglas vēsturē, šeit atradušās vairākas fabrikas, muižiņas, jo Jugla pati par sevi bijusi rekreācijas teritorija, jo atradās Pierīgā.

Ilze piebilst, ka patiesībā dzīve šajā apkaimē ir sava veida luksuss. No viņas dzīvesvietas piecu minūšu attālumā ir mežs, ezers un tramvajs, ar kuru aizbraukt uz Rīgas sirdi.

“Mēs esam tādi kā vārti, kā Rīgas vizītkarte. Es ļoti gribētu, lai šī ir vieta, kur bagātīgi baudīt dabas un kultūrvēstures vērtības,” sarunas nobeigumā teic Ilze.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm