tv3.lv

Bordāns: Apzināta nepatiesu ziņu izplatīšana ļoti lielā mērā apdraud demokrātiju

Apzināta nepatiesu ziņu izplatīšana ļoti lielā mērā apdraud demokrātiju, jo patlaban – dezinformācijas laikmetā – tautas masas tādējādi var virzīt uz vienu vai otru pusi, ko apliecina Ukrainas notikumi, intervijā “900 sekundēm” sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

26. janvārī 9:00

Komentējot Tieslietu ministrijas (TM) rosinājumu Krimināllikumā ieviest jaunu pantu par “Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu” un šajā kontekstā izrietošās bažas politiķu un mediju vidē, vai tas nevar likt saukt pie atbildības kādu par viedokļa paušanu, kas būtu drauds demokrātijai, Bordāns atbildēja noraidoši.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Bordāns
tieslietu ministrs

“Reaģējam uz mediju, arī politiķu bažām, ka demokrātiju apdraud tas, ja kāds apzināti, kas ir atslēgas vārds, izplata nepatiesas ziņas. Tas apdraud demokrātiju ļoti lielā mērā, jo tagad dezinformācijas laikmetā tautas masu var virzīt uz vienu vai otru pusi, ko apliecina Ukrainas notikumi. Iemesls, kāpēc cilvēkiem nav jābaidās, ka demokrātija tiks apdraudēta vai cilvēku kaut kā nepatiesi apvainos viltus ziņu sniegšanā, ir tas, ka izmeklētāji un tiesneši ir ļoti labi, arī mums darba grupās ir, teikšu, ka viņi zina, kur ir apzināta, mērķtiecīga, nepatiesas ziņas sniegšana.”

Viņš uzsvēra, ka būtiskais ieguvums no jaunā panta par “Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu” būs tas, ka tiesneši skaidri varēs saprast, par ko apsūdzētais ir jātiesā, jo iepriekš Krimināllikumā uz šo attiecināmais pants par huligānismu ir pārāk plašs jēdziens. Pēc Bordāna teiktā, ir atšķirība, vai kādu soda, piemēram, par nogāztu, bojātu atkritumu tvertni publiskā vietā vai par kūdīšanu uz meliem, apzināti izplatot nepatiesu informāciju.

Komentējot valdības paveikto trīs gadu laikā, kopš tās darba sākšanas un Ministru kabinetam veltītos pārmetumus, Bordāns atzina, ka visās valstīs un visiem pandēmija izraisījusi ne labākās emocijas, kā rezultātā meklē vainīgos. Latvijas valdība, Bordāna ieskatā, darbojusies līdzīgi kā citas Eiropas valstis, nevar teikt, ka tās rīcība bijusi pilnīgi nepareiza. Viņš atzina, ka kļūdas notiek jebkuras darbības laikā un var piekrist pārmetumiem par novēlotu rīcību atsevišķu lēmumu pieņemšanā. Tāpat esot “pieklibojusi” līderības uzņemšanās, lai izveidotu komandu, process, kādā valdība izskatīja potenciālos ierobežojumus, varēja būt raitāks, bet kopumā šī, pēc viņa domām, esot labākā valdība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Bordāns akcentēja, ka to apliecina gandrīz paveiktā ostu reforma, augstskolu reforma, kuru rezultātus redzēsim pēc daudziem gadiem. Tāpat tas, ka beidzot iepirkti vilcieni, ko gadu desmitiem nevarēja izdarīt iepriekšējās valdības. Tieslietu jomā esot noticis lūzums uz efektīvu tiesas sistēmu, mainījies veids, kā ievēlē ģenerālprokuroru, un patlaban šim amatam esot izraudzīts ļoti labs profesionālis. Arī citās notikušas labas izmaiņas, piemēram, pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma.

Komentējot Tieslietu padomē ģenerālprokurora nesen vērsto uzmanību uz garajiem tiesas procesiem, kuriem beigas nesagaidot, kas tas ļoti ietekmē darba kvalitāti, Bordāns uzsvēra, ka patlaban ir izdevies mainīt Ģenerālprokuratūras vadību, izveidota jauna tiesu sistēma un darba grupa Tieslietu padomē. Tas viss palīdz uzlabot darba kvalitāti, kas jau patlaban ir vērojams – tiesu procesu ilgums pakāpeniski samazinās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm