tv3.lv

Biologs: Drīzāk iegūsim noturīgāku, nevis mūžīgi universālu Covid‑19 vakcīnu

Vakcīnu izstrādātāji pasaulē velta pūles universālas potes radīšanai, kas būtu derīga visiem Covid-19 paveidiem. Cik tas ir reāli, kāds ir Latvijas zinātnieku ieguldījums tajā un kā cilvēce nākotnē sadzīvos ar vīrusu, – TV3.lv atklāj akadēmiķis, bioloģijas doktors Kaspars Tārs.

20. janvārī 10:00

TV3.lv jau vēstīja par Amerikāņu militāro mediķu izstrādāto vakcīnu, kuras iedarbību raksturo kā universālu. Tā spēšot sargāt no visiem Covid-19 paveidiem, arī no nākotnes variantiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Universālas darbības antivielas principā eksistē, līdz ar to universālajai vakcīnai vismaz teorētiski vajadzētu būt iespējamai,” sarunā vērtē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs. Sarunas kopsavilkums:

  • Lai arī cik “universāla” nebūtu izstrādātā vakcīna, nepārtraukti mutējot, vīrusam tomēr var izdoties to “apiet”.
  • Jau vairāk nekā desmit gadus tiek mēģināts radīt universālu pretgripas vakcīnu, tomēr pagaidām tāda nav pieejama.
  • Koronavīrusi mainās lēnāk, tādēļ cerības uz universālo vakcīnu ir lielākas, nekā gripas gadījumā.
  • Ļoti ticams, ka Covid-19 pārveidosies par kaut ko līdzīgu sezonālajai gripai – attiecīgi ar ikgadējām vakcīnām.
  • Ideālā gadījumā SARS-CoV-2 vienkārši pārveidotos par vēl vienu iesnu vīrusu.

Cik reāli ir radīt “supervakcīnu”, kas būtu efektīva pret dažādiem Covid-19 paveidiem?

Covid-19 vakcīnas visnozīmīgākais efekts ir tā saucamā vīrusu neitralizējošo antivielu producēšanās organismā. Tādejādi, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir iespējama universāla Covid-19 vakcīna, vispirms jāatbild uz jautājumu – vai vispār eksistē tādas antivielas, kuras spēj tikt galā ar visiem esošajiem SARS-CoV-2 paveidiem?

Patlaban ir zināms, ka vismaz viena no izstrādātajām antivielām, kuras izmanto Covid-19 ārstēšanā – kompānijas “GSK” produkts “Sotrovimab” strādā pret visiem esošajiem vīrusa variantiem, ieskaitot omikronu. Ir zināmas arī citas antivielas ar samērā universālu darbību, pat tādas, kuras spēj neitralizēt gan dažādus SARS-CoV-2 variantus, gan arī 2003. gada SARS-CoV-1.

Šo antivielu darbību vīrusam nav tik vienkārši apiet, jo antivielas pie vīrusa piesaistās tieši tajā vietā, kura ir nepieciešama vīrusa iekļūšanai šūnā.

Tātad, universālas darbības antivielas principā eksistē, no kā varam secināt, ka arī universālajai vakcīnai vajadzētu būt vismaz teorētiski iespējamai… Problēma tikai ir panākt, lai organismā uzražojas tieši šīs universālās vīrusu neitralizējošās antivielas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kaspars Tārs
bioloģijas doktors

“Protams, ja arī tas izdotos, diez vai iegūtā vakcīna būtu “universāla” mūžīgi, bet noteikti efektīva ievērojami ilgāk, nekā esošās.”

Kādi ir zinātnes izaicinājumi ceļā uz universālu Covid-19 vakcīnu?

Nopietnākais izaicinājums ir vīrusa mainība. Lai arī cik “universāla” būtu izstrādātā vakcīna, nepārtraukti mutējot, vīrusam tomēr var izdoties to “apiet”. Universālā vakcīna arī tīri pēc definīcijas nav diez ko triviāla lieta – izmantojot varbūt neprecīzu, bet vienkāršu analoģiju, tas ir kā uztaisīt atslēgu, kura der vienlaicīgi daudzām dažādām slēdzenēm.

Jāatceras arī, ka šis nebūt nav pirmais mēģinājums radīt universālas dabas pretvīrusa vakcīnu. Piemēram, jau vairāk nekā desmit gadus daudzās pasaules laboratorijās mēģina radīt universālu pretgripas vakcīnu, tomēr pagaidām tāda vēl nav pieejama, lai gan vairāku kandidātu (arī pie mums radītu) efektivitāte ir parādīta dzīvnieku modeļos.

Tomēr, jāņem vērā, ka dažādi gripas vīrusu varianti savstarpēji atšķiras daudz vairāk nekā, piemēram, omikrons un delta. 37 mutācijas omikrona pīķa proteīnā varbūt izklausās daudz, tomēr tas joprojām ir 97% identisks sākotnējā Uhaņas varianta pīķa proteīnam.

Salīdzinot ar citiem RNS vīrusiem, koronavīrusi mainās lēnāk, tādēļ cerības uz universālo vakcīnu ir lielākas, nekā gripas gadījumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā “supervakcīna” atšķirtos no patlaban pieejamajām vakcīnām?

Visas pašreiz pieejamās vakcīnas satur konkrēta SARS-CoV-2 paveida (lielākoties, sākotnējā Uhaņas izolāta) pīķa proteīnu vai informāciju par to mRNS (“Pfizer”, “Moderna”) vai vīrusa vektora (“AstraZeneca”, “Janssen”) izskatā.

Universālas vakcīnas gadījumā var būt dažādas pieejas.

Kaspars Tārs
Bioloģijas doktors

“Var vakcinēt vienlaicīgi pret vairākiem esošajiem paveidiem. Tomēr, šādā veidā imūnā atbilde var “atšķaidīties”, kā arī nav nekādas garantijas, ka tā strādās pret nākotnes variantiem.”

Ir arī citas iespējas, pie kurām jau tagad ar diezgan labiem rezultātiem aktīvi darbojas izpētes grupas visā pasaulē. Piemēram, var kombinēt dažādu SARS-CoV-2 paveidu daļas, veidojot “mozaīkas” vakcīnu.

Var arī imūno atbildi pastiprināt, pīķa proteīnu vai tā daļas piestiprinot dažādām nanodaļiņām. Var arī izvēlēties kombinētu pieeju – piemēram, nanodaļiņām piestiprināt dažādu koronavīrusu variantu pīķa proteīna daļas.

Var arī mēģināt koncentrēties tikai uz tām pīķa proteīna daļām, kuras ir maksimāli līdzīgas visiem vīrusa variantiem, kā arī vakcīnu sastāvā papildus iekļaut citus vīrusa proteīnus, kuri tik strauji nemainās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kāda ir Latvijas gudrāko prātu iesaiste vakcīnu radīšanā?

Kopumā, domāju, būtu visai naivi cerēt, ka tieši mēs būsim tie, kas izstrādās “supervakcīnu”. Patlaban tam nav arī finansējuma, atzīst Tārs.

Viens uz vīrusveidīgajām nanodaļiņām balstīts “universālās vakcīnas” projekts gan mums ir iesniegšanas stadijā kopā ar ārvalstu (Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Somijas un Lietuvas) sadarbības partneriem Eiropas Savienības “HORIZON 2020” pētniecības programmas ietvaros. Tas būtu kā labs turpinājums mūsu Covid-19 vakcīnu pētījumiem nesenās Valsts Pētījumu programmas ietvaros, viņš papildina.

TV3.lv: Kādu jūs redzat cilvēka un Covid-19 nākotnes attiecību modeli?

Tārs: Patlaban izskatās ļoti ticami, ka Covid-19 pārveidosies par kaut ko līdzīgu sezonālajai gripai – attiecīgi ar ikgadējām vakcīnām.

Kaspars Tārs
bioloģijas doktors

“Ļoti gribētos cerēt, ka ar laiku SARS-CoV-2 pārveidosies par mazāk bīstamām formām, kā jau tas daļēji ir noticis ar omikronu.”

Jāatgādina, ka arī daļa no parastajiem iesnu vīrusiem ir koronavīrusi – ideālā gadījumā SARS-CoV-2 vienkārši pārveidotos par vēl vienu iesnu vīrusu. Bet, tas laikam ir pārāk optimistisks scenārijs, vismaz tuvākajai nākotnei.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm