Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Bēgļi turpina pamest Latviju. Nav zināms precīzs palikušo skaits
Šonedēļ valdība trim pašvaldībām kompensēja izdevumus, kas radušies, sniedzot finansiālo un materiālo palīdzību bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Iekšlietu ministrijā gan skaidro – Latvija lielu problēmu ar patvēruma meklētājiem nav, jo viņi devušies meklēt labāku dzīvi bagātajās Rietumeiropa valstīs.
Nevienai valsts iestādei nav zināms precīzi, cik uz Latviju atvestie 374 bēgļi un personas ar alternatīvo statusu vispār te vairs palikuši. Ticami dati vien par tiem 17, kas izvēlēti Sabiedrības integrācijas fonda projektā. Valsts apmaksā viņiem dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu rēķinus. Četrām ģimenēm kopā tie ir 14 000 eiro. Tiek gan pieļauts, pavisam drīz arī daļa šo īpaši lutināto bēgļu tomēr varētu pamest Latviju.
Valsts finansējums beidzas šī gada nogalē, tātad decembrī. Protams, ir zināmas bažas, ka dažās ģimenēs varētu nepietikt līdzekļu pašiem no nākamā gada apmaksāt pilnībā visus maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem un uzturēt ģimeni.
Ierobežotās latviešu valodas dēļ bēgļi visbiežāk spēj atrast vien tikai mazkvalificētus darbus par zemu algu.
Joprojām Jelgavā dzīvo sīriešu ģimene ar četriem bērniem, un pašvaldība piešķīra četristabu dzīvokli. Šobrīd no ģimenes strādājošie ir tēvs un vecākā meita – vietējā fabrikā.
Jelgavas pilsēta sauc Sabiedrības integrācijas fonda projektu par veiksmīgu, jo valsts apmaksātie īres un komunālo pakalpojumu rēķini ļāvuši ģimenei atsperties.
Sociālā darba speciālisti uzskata, ka ģimene sociāli funkcionē, līdz ar to viņi var pastāvēt par sevi paši.
Taču vienalga visu šo laiku pašvaldības – Rīga, Jūrmala un Jelgava, kurās dzīvo bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, turpina maksāt maksimāli visus iespējamos vietējos pabalstus.
Attiecīgi šīm personām tiek nodrošināti tādi paši iztikas līdzekļi kā šajās pašvaldībās dzīvojošajām citām trūcīgajām personām. Tie bēgļi, kas nav trūcīgi, šo atbalstu vairs nesaņem.
Tikai bēgļu gadījumā atšķirībā tā, ka pabalstos izmaksātās summas pašvaldībām kompensē valsts. Pērn kopsumma gan nav bijusi liela – 13 300 eiro.
Laškova norāda: “Dzīvokļa pabalsts, pabalsti ēdināšanas pakalpojumu apmaksai gan skolā, gan pirmsskolas izglītības iestādē, transporta pakalpojumiem.”
Tikmēr Rīgas piemērs rāda – pat viss iespējamais finansiālais atbalsts nespēj noturēt bēgļus Latvijā.
No sešām ģimenēm četras vairs neatrodas sociālā dienesta redzes lokā, un informācija liecina, ka, visticamāk, ir pametušas valsti. Tās ģimenes izvēlas doties projām nekā palikt te. Galvenais iemesls – zems ienākumu līmenis, pat ja persona atrod darbu. Atalgojums nav pietiekošs, lai segtu dzīvokļa izmaksas.
Patvērumu meklētāju pārvietošana uz Latviju no bēgļu nometnēm Grieķijā un Itālijā beidzās janvārī līdz ar pēdējo septiņu personu izmitināšanu centrā “Mucenieki”. Saņemot bēgļa un alternatīvās personas statusu, viņiem Mucenieki pēc visiem noteikumiem bija jau jāpamet. Tas nav vēl noticis. Sociālie mentori nespēj atrast lētus īres mājokļus, un, lai nekļūtu par bezpajumtniekiem Rīgas ielās un nakts patversmēs, nolemts šīm septiņām personām turpināt ļaut mitināties “Muceniekos”.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
