Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Ārzemju latviešu nedēļas nogales skoliņu pedagogi nākamgad sāks saņemt algu no Latvijas
Latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu skolotāji ārzemēs nākamgad pirmo reizi sāks saņemt algu no Latvijas. Tā būs spēcīga motivācija diasporai šo darbu turpināt, jo bieži šīs skoliņas nīkuļo.
Otrdien, 10. jūlijā, ārzemju latviešu nedēļas nogales skoliņu vadītāji, tiekoties Rīgā notiekošajā diasporas forumā, arī diskutēja – kādam jābūt jaunajam mācību saturam un kā efektīvāk organizēt latvisko izglītību ārzemēs.
Latviešu nedēļas nogales skoliņu ārzemēs izglītotāji līdz šim algu nesaņem, vien simboliskus maksājumus no bērnu vecākiem. Arī konkursa kārtībā piešķirtais Latvijas finansējums bieži nepietiek pat telpu īrei ārzemēs. Taču situācija drīz būtiski mainīšoties – tā otrdien pēc diasporas skolu vadītāju foruma solīja izglītības ministrs. Latviešu sestdienas vai svētdienas skoliņu skolotājiem algas maksās no Latvijas valsts budžeta.
Pedagogu algu aprēķins būtu pēc vienotas metodikas, kā tas notiek Latvijā. Tas ir vienkārši jāpārnes uz diasporas nedēļas nogales skolām. Ir šobrīd panākta vienošanās ar premjeru un finanšu ministri, ka 2019. gada budžetā tas [diasporas skolotāju algas] tiks iekļauts bāzē, līdz ar to vairs nebūs šīs ikgadējās diskusijas – būs vai nebūs.
Lai algu saņemtu no Latvijas, diasporas skoliņā strādājošajiem būs jābūt ar pedagoģisko izglītību, tiem, kuriem nav – varēs iziet speciālus tālmācības kursus, kurus šobrīd vēl izstrādā Latvijas Universitāte. Turklāt līdz ar finansējuma saņemšanas no Latvijas diasporas skolām ārvalstīs būs vēl stingrākas izglītības satura prasības.
Lai tas atbilstu mūsu izglītības standartam un bērni varētu kārtot atbilstošos valodas pārbaudes testus un iegūt atbilstošus valodas prasmes apliecību.
Tik standartizētas programmas ieviešanu pilnīgi visās 76 nedēļas nogales skolās apšauba atsevišķu diasporas skolu skolotāji, jo ar mācībām reizi nedēļā nepietiekot.
Katra skola ir unikāla katrā mītnes zemē, un tāda ļoti strukturēta pieeja nebūs derīga visiem. Viss neder visiem, visiem neder viens izmērs.
Taču Valsts izglītības satura centra speciālisti otrdien forumā 33 diasporas skolu vadītājiem jau sāka ieskicēt, kāds varētu būt jaunais izglītības saturs ārzemju latviešiem. Tikmēr Eiropas Latviešu apvienība vēlas, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu apmaiņas programmu, kad ārzemju latviešu bērni no viena mēneša līdz gadam mācītos Latvijā.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis norāda: “Tas ir skaidrs, ja jaunietis pusaudža gados pavadīs kaut sešus mēnešus mācoties, valodas jautājums šai personai uz mūžu būs noskaidrots. Nedrīkst aizmirst milzīgo valodas zudumu, kāds mums diasporas bērnu un jauniešu vidū jau tagad ir.”
Savukārt Īrijas latviešu skoliņas Portlīšā skolotāja Vineta Magone min: “Pusaudžiem jau sākas savs – “negribu nākt, esmu jau liels”. Es gribu, lai man šeit palīdz motivēt, kā lai es viņiem paskaidroju, ka tas viņiem ir vajadzīgs.”
Diasporas latviešu skoliņu forumā Rīgā tika arī aktualizēts jautājums, kā panākt arī bērnu vecāku lielāku iesaisti latviešu valodas apguvē. Daļa slinko un ar bērniem mājās paši nestrādā, paļaujoties, ka gan jau nedēļas nogales skoliņa par visu parūpēsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
