Krama ieroču izgatavošana, metāla kalšana, murdu pīšana un vēl daudzu citu vēsturisku priekšmetu izgatavošana – par to visu iespējams uzzināt un arī praktiski apgūt eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolā Lucavsalā.
Eksperimentālās arheoloģijas skola pastāv jau desmito vasaru, taču organizatori ar nožēlu atzīst, ka tuvākajā laikā, visticamāk, vairs nebūs jaunu arheologu ko mācīt.
Piedalīšanās šādās praktiskās nodarbībās sniedz vairākus ieguvumus papildus teorētiskajai izglītībai.
“Viens ir izlasīt, cits ir redzēt “Youtube” video vai kaut kur citur. Pavisam kaut kas cits ir pašam to piedzīvot šo tapšanu un redzēt to rezultātu,” saka vēsturnieks un krama instrumentu izgatavošanas praktizētājs Reinis Indāns.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Atsitot krama šķembas ar savām rokām, cilvēkam rodas krietni dziļāka izpratne par šādiem instrumentiem. Patiesībā runa ir ne tikai par kramu, eksperimentālās arheoloģijas nometnē tiek aplūkota dažādu materiālu apstrāde.
Eksperimentālās arheoloģijas skola darbojas, pateicoties biedrības aktīvistiem, norāda viens no skolas aizsācējiem Dr. Hist. Artūrs Tomsons. Atšķirībā no citu valstu universitātēm Latvijas Universitāte (LU) neizrāda interesi par šādām nodarbībām. Artūrs piebilst, ka vispār arheologa profesija Latvijā ir teju izzudusi.
“Īstenībā te būtu jāaktualizē augstākās humanitārās izglītības krīze. Diezgan grūti iekļaut šo metodiku izglītības programmās, godīgi sakot, pēc pāris gadiem būs diezgan grūti ar jauniem arheologiem, jo it kā šī lauka prakse eksistē, bet ar katru gadu kļūst sliktāk,” norāda Tomsons.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šo skolu var apmeklēt ikviens, ne tikai vēstures vai arheoloģijas studenti. Piemēram, šīs nedēļas nogalē Lucavsalā notiks bronzas seno apstrādes veidu praktiska atdarināšana.
